A Nation Asks for Forgiveness
1 We will celebrate
and praise you, Lord!
You are good to us,
and your love never fails.
2 No one can praise you enough
for all the mighty things
you have done.
3 You bless those people
who are honest and fair
in everything they do.
4 Remember me, Lord,
when you show kindness
by saving your people.
5 Let me prosper with the rest
of your chosen ones,
as they celebrate with pride
because they belong to you.
6 We and our ancestors
have sinned terribly.
7 When they were in Egypt,
they paid no attention
to your marvelous deeds
or your wonderful love.
And they turned against you
at the Red Sea.
8 But you were true to your name,
and you rescued them to prove
how mighty you are.
9 You said to the Red Sea,
“Dry up!”
Then you led your people across
on land as dry as a desert.
10 You saved all of them
11 and drowned every one
of their enemies.
12 Then your people trusted you
and sang your praises.
13 But they soon forgot
what you had done
and rejected your advice.
14 They became greedy for food
and tested you there
in the desert.
15 So you gave them
what they wanted,
but later you destroyed them
with a horrible disease.
16 Everyone in camp was jealous
of Moses and of Aaron,
your chosen priest.
17 Dathan and Abiram rebelled,
and the earth opened up
and swallowed them.
18 Then fire broke out
and destroyed all
of their followers.
19 At Horeb your people
made and worshiped the statue
20 of a bull, instead of you,
their glorious God.
21 You worked powerful miracles
to save them from Egypt,
but they forgot about you
22 and the fearsome things
you did at the Red Sea.
23 You were angry and started
to destroy them,
but Moses, your chosen leader,
begged you not to do it.
24 They would not trust
you, Lord,
and they did not like
the promised land.
25 They would not obey you,
and they grumbled
in their tents.
26 So you threatened them
by saying, “I'll kill you
out here in the desert!
27 I'll scatter your children
everywhere in the world.”
28 Your people became followers
of a god named Baal Peor,
and they ate sacrifices
offered to the dead.
29 They did such terrible things
that you punished them
with a deadly disease.
30 But Phinehas helped them,
and the sickness stopped.
31 Now he will always
be highly honored.
32 At Meribah Spring
they turned against you
and made you furious.
33 Then Moses got into trouble
for speaking in anger.
34 Our Lord, they disobeyed you
by refusing to destroy
the nations.
35 Instead they were friendly
with those foreigners
and followed their customs.
36 Then they fell into the trap
of worshiping idols.
37 They sacrificed their sons
and their daughters to demons
38 and to the gods of Canaan.
Then they poured out the blood
of these innocent children
and made the land filthy.
39 By doing such gruesome things,
they also became filthy.
40 Finally, Lord, you were angry
and terribly disgusted
with your people.
41 So you put them in the power
of nations that hated them.
42 They were mistreated and abused
by their enemies,
43 but you saved them
time after time.
They were determined to rebel,
and their sins caused
their downfall.
44 You answered their prayers
when they were in trouble.
45 You kept your agreement
and were so merciful
46 that their enemies
had pity on them.
47 Save us, Lord God!
Bring us back
from among the nations.
Let us celebrate and shout
in praise of your holy name.
48 Lord God of Israel,
you deserve to be praised
forever and ever.
Let everyone say, “Amen!
Shout praises to the Lord!”
Dieva žēlastība un Israēla nepateicība.
1 Alelujā! Teiciet to Kungu, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2 Kas var izteikt tā Kunga varenos darbus un pienācīgi paust visu Viņa teicamo veikumu slavu?
3 Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!
4 Piemini mani, Kungs, pēc sava labā prāta uz savu tautu un nāc pie manis ar savu palīdzību,
5 Ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas izredzētās tautas!
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi.
7 Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi krastmalā pie Niedru jūras.
8 Bet Viņš tiem palīdzēja sava vārda dēļ, lai parādītu savu lielo varu.
9 Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi.
10 Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens.
12 Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu.
13 Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis.
14 Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos.
15 Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu.
16 Viņi apskauda nometnē Mozu un Aronu, tā Kunga svētītos.
17 Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus.
18 Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos.
19 Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šā tēla priekšā
20 Un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli.
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 Brīnumus Chama zemē, briesmīgus darbus pie Niedfu jūras.
23 Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa izrau-dzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa dusmas un glābtu viņus no nāves.
24 Vini nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja tā Kunga balsij.
26 Tad Viņš pacēla pret viņiem savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
27 Lai nomāktu viņus pagānu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
28 Tad viņi pieķērās Baālam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu
29 Un apkaitināja to Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
30 Tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
31 Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie Nesaskaņu ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
33 Jo viņi, pretodamies Dieva garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
34 Viņi ari neizdeldēja tautas, kā tas Kungs viņiem bija pavēlējis,
35 Bet sajaucās ar pagānu tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.
37 Ir savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, —savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaāna elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asins grēkiem.
39 Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no tā Kunga ar savu dzīves veidu.
40 Tad iedegās tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret savu mantojumu;
41 Viņš nodeva viņus pagānu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
42 Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
43 Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestigo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
45 Un pieminēja savu derību ar viņiem aiz savas lielās žēlastības,
46 Tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
47 Palīdzi mums, Kungs mūsu Dievs, un sapulcini mūs atkal, izglābdams mūs no pagāniem, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto vāidu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!
48 Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: „Amen! Alelujā!“
