Judah Has Broken the Lord's Agreement
1-3 The Lord God told me to say to the people of Judah and Jerusalem:
I, the Lord, am warning you that I will put a curse on anyone who doesn't keep the agreement I made with Israel. So pay attention to what it says. 4 My commands haven't changed since I brought your ancestors out of Egypt, a nation that seemed like a blazing furnace where iron ore is melted. I told your ancestors that if they obeyed my commands, I would be their God, and they would be my people. 5 Then I did what I had promised and gave them this wonderful land, where you now live.
“Yes, Lord,” I replied, “that's true.”
6 Then the Lord told me to say to everyone on the streets of Jerusalem and in the towns of Judah:
Pay attention to the commands in my agreement with you. 7 Ever since I brought your ancestors out of Egypt, I have been telling your people to obey me. But you and your ancestors 8 have always been stubborn. You have refused to listen, and instead you have done whatever your sinful hearts have desired.
You have not kept the agreement we made, so I will make you suffer every curse that goes with it.
9 The Lord said to me:
Jeremiah, the people of Judah and Jerusalem are plotting against me. 10 They have sinned in the same way their ancestors did, by turning from me and worshiping other gods. The northern kingdom of Israel broke the agreement I made with your ancestors, and now the southern kingdom of Judah has done the same.
11 Here is what I've decided to do. I will bring suffering on the people of Judah and Jerusalem, and no one will escape. They will beg me to help, but I won't listen to their prayers. 12-13 Then they will offer sacrifices to their other gods and ask them for help. After all, the people of Judah have more gods than towns, and more shameful altars for Baal than there are streets in Jerusalem. But those gods won't be able to rescue the people of Judah from disaster.
14 Jeremiah, don't pray for these people or beg me to rescue them. If you do, I won't listen, and I certainly won't listen if they pray!
15 Then the Lord told me to say to the people of Judah:
You are my chosen people,
but you have no right
to be here in my temple,
doing such evil things.
The sacrifices you offer me
won't protect you from disaster,
so stop celebrating.
16 Once you were like an olive tree
covered with fruit.
But soon I will send a noisy mob
to break off your branches
and set you on fire.
17 I am the Lord All-Powerful. You people of Judah were like a tree that I had planted, but you have made me angry by offering sacrifices to Baal, just as the northern kingdom did. And now I'm going to pull you up by the roots.
The Plot To Kill Jeremiah
* 18 Some people plotted to kill me.
And like a lamb
being led to the butcher,
I knew nothing
about their plans.
19 But then the Lord told me
that they had planned
to chop me down like a tree—
fruit and all—
so that no one would ever
remember me again.
20 I prayed, “Lord All-Powerful,
you always do what is right,
and you know every thought.
So I trust you to help me
and to take revenge.”
21 Then the Lord said:
Jeremiah, some men from Anathoth say they will kill you, if you keep on speaking for me. 22 But I will punish them. Their young men will die in battle, and their children will starve to death. 23 And when I am finished, no one from their families will be left alive.
1 Šis ir tas vārds, kas no tā Kunga, lūpām atskanēja Jeremijam:
2 „Uzklausait šīs derības vārdus un pasludiniet tos Jūdas vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
3 Un tu saki tiem: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: „Nolādēts lai ir ikviens, kas neizpilda šās derības noteikumus,
4 Ko Es uzliku jūsu tēviem par pienākumu tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes, no lielā dzelzs kausētavas cepļa, un tiem sacīju: Paklausiet maniem noteikumiem un dzīvojiet tā, kā Es jums pavēlu, tad jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs,
5 Lai Es varētu izpildīt zvērestu, ko Es devu jūsu tēviem, proti, piešķirt viņiem zemi, kur piens un medus tek, kā tas ir līdz šai dienai!“ —Tad es atbildēju un sacīju: „Tiešām, Kungs! Lai notiek tā!“
6 Tad tas Kungs sacīja man: „Dan Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās šos vārdus zināmus un saki: Uzklausait šās derības vārdus un rīkojieties saskaņā ar tiem!
7 Jo Es jūsu tēviem noteicu tai dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, un tos esmu vienmēr pamācījis līdz šai dienai paklausīt maniem norādījumiem.
8 Bet tie Man neklausīja un neatvēra savas ausis, bet staigāja ikviens pēc savas ļaunās sirds nepielaidības. Tādēļ Es piepildīju viņu vidū visus šās derības draudu vārdus, ko Es tiem biju pavēlējis un ko tie nebija turējuši.“
9 Un vēl tas Kungs teica: „Es zinu, ka pastāv tieša sazvērestība Jūdas vīru un Jeruzālemes iedzīvotāju starpā.
10 Tie ir krituši atpakaļ savu sentēvu grēkos, kas neklausīja maniem vārdiem. Tie skrēja pakal citiem dieviem, lai tiem kalpotu. Israēla nams un Jūdas nams pārkāpa manu derību, ko Es noslēdzu ar viņu tēviem!“
11 Tādēļ tas Kungs saka: „Redzi, Es sūtīšu tiem nelaimi, no kuras tie nevarēs glābties, un kad tie brēks un Mani piesauks, izlūgdamies manu palīdzību, Es tos neklausīšu.
12 Un kad Jūdas pilsētas un Jeruzālemes iedzīvotāji ies pie tiem dieviem, kam tie upurējuši, un kliegs pēc palīdzības, tad ue nevarēs viņiem palīdzēt viņu nelaimē.
13 Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik tev arī dievu; cik Jeruzālemē ielu, tik altāru jūs esat cēluši kauna elkiem, altārus, lai kvēpinātu Baālam.
14 Bet tu nelūdz par šo tautu, nenāc ar vaimanām un aizlūgumu par tiem, jo Es neklausīšu tos, kad tie Mani piesauks savā nelaimē!
15 Ko tad meklē mans mīļais manā namā? Varbūt tie grib īstenot savus ļaunos nodomus? Vai tad solījumi un upupu gaļa iznīcinās tevī tavu ļaunprātību, ka tu tad varētu gavilēt?
16 Par: nepārtraukti zaļojošu eļļas koku ar skaistiem augļiem, —tā tas Kung kādreiz tevi nosauca. Bet šā koka pār-mērīgi skaļās šalkoņas dēļ tagad Viņš pielicis tam uguni, un tā zari lūst.
17 Jo tas Kungs Cebaots, kas tevi dēstījis, nolēmis pār tevi nelaimi tā ļaunuma dēļ, ko Israēla nams un Jūdas nams darījuši, Baālam upurēdami, lai Mani sarūgtinātu.“
18 Tas Kungs man to atklāja, un es to zinu. Tu man toreiz parādīji viņu nodomus.
19 Es biju kā nevainīgs jērs, ko ved kaušanai, un nezināju, ka viņi perina pret mani ļaunus nodomus: „Iznīcināsim šo koku ar tā augļiem un izdeldēsim to no dzīvo zemes, ka nepiemin vairs tā vārdu!“
20 Bet Tu Kungs Cebaot, taisno soģi, kas pārbaudi sirdis un īkstis, liec man redzēt tavu pret viņiem vērstu atriebību, jo es Tev pavēlu savu dzīves ceļu.
21 Tādēļ tas Kungs saka par Anatotas vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības un saka: „Nesludini tā Kunga vārdā, ja negribi mirt no mūsu rokām!“ —
22 Tādēļ tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, Es likšu viņiem to nožēlot, un Es tos sodīšu: viņu jaunekļus aprīs zobens, viņu dēli un meitas nomirs badā!
23 No tiem nekas nepaliks pāri, jo Es sūtīšu nelaimi pār Anatotas vīriem viņu piemeklēšanas gadā!“
