The Flood
1 The Lord told Noah:
Take your whole family with you into the boat, because you are the only one on this earth who pleases me. 2 Take seven pairs of every kind of animal that can be used for sacrifice and one pair of all others. 3 Also take seven pairs of every kind of bird with you. Do this so there will always be animals and birds on the earth. 4 Seven days from now I will send rain that will last for 40 days and nights, and I will destroy all other living creatures I have made.
5-7 Noah was 600 years old when he went into the boat to escape the flood, and he did everything the Lord had told him to do. His wife, his sons, and his daughters-in-law all went inside with him. 8-9 He obeyed God and took a male and a female of each kind of animal and bird into the boat with him. 10 Seven days later a flood began to cover the earth.
11-12 The water under the earth started gushing out everywhere, the sky opened like windows, and rain poured down for 40 days and nights. All this began on the seventeenth day of the second month of the year. 13 On that day Noah and his wife went into the boat with their three sons, Shem, Ham, and Japheth, and their wives. 14 They took along every kind of animal, tame and wild, including the birds. 15 Noah took a male and a female of every living creature with him, 16 just as God had told him to do. And when they were all in the boat, the Lord closed the door.
17-18 For 40 days the rain poured down without stopping. And the water became deeper and deeper, until the boat started floating high above the ground. 19-20 Finally, the mighty flood was so deep that even the highest mountain peaks were about seven meters below the surface of the water. 21 Not a bird, animal, reptile, or human was left alive anywhere on earth. 22-23 The Lord destroyed everything that breathed. Nothing was left alive except Noah and the others in the boat. 24 A hundred fifty days later, the water started going down.
1 Un tas Kungs sacīja Noam: „Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi manā priekšā taisns šinī ciltī.
2 No ikkatra šķīsta dzīvnieka paņem sev līdzi septiņus; septiņus tēviņus un septiņas mātītes, bet no dzīvniekiem, kas nav šķīsti, ņem divus, tēviņu un mātīti.
3 Ari no putniem ņem septiņus, septiņus no ikvienas kārtas, lai tie būtu par sēklu zemes virsū.
4 Jo pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Es iznīcināšu visu no zemes virsus, ko Es biju radījis.“
5 Un Noa darīja visu, kā tas Kungs to bija sacījis.
6 Un Noa bija seši simti gadus vecs, kad ūdensplūdi sākās zemes virsū.
7 Tad Noa iegāja šķirstā, un viņa dēli, un viņa sieva, un viņa vedeklas kopā ar viņu, glābdamies no ūdensplūdiem.
8 No šķistiem dzīvniekiem un no tiem, kas nav šķīsti, un no visiem putniem un rāpuļiem zemes virsū
9 Ik pa divi līdz ar Nou iegāja šķirstā; tēviņš un mātīte, gluži kā Dievs Noam bija pavēlējis.
10 Un notika, ka septītajā dienā ūdeņi sāka pārplūdināt zemi.
11 Seši simtajā Noas mūža gadā otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda lielo dzelmju avoti, un tika atvērti debesu logi.
12 Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.
13 Tanī pat dienā Noa iegāja šķirstā un Šems, Chams un Jafets, Noas dēli, kā arī Noas sieva un trīs Noas Vedeklas līdz ar viņiem:
14 Paši un visi zvēri pēc to veidiem, visi lopi pēc to sugām, visi rāpuļi, kas rāpo pa zemi pēc to kārtām, kā arī visi putni un spārnotie dzīvnieki,
15 Tie visi iegāja pie Noas šķirstā, ik pa divi no katras radības, kufā mīt dzīvības dvaša.
16 No visiem, kas iegāja šķirstā, bija tēviņš un mātīte, un tie iegāja, kā Dievs bija pavēlējis. Pēc tam tas Kungs aizslēdza šķirstu aiz viņiem.
17 Un ūdensplūdi turpinājās četrdesmit dienas virs zemes, un ūdens vairojās, un tas pacēla šķirstu, ka tas tika augsti uzcelts virs zemes.
18 Un ūdeņi augtin auga stiprumā un daudzumā tik lielā mērā, ka šķirsts peldēja pa ūdens virsu.
19 Un ūdeņi pieņēmās stiprumā aizvien vairāk zemes virsū, tā ka tie apsedza visus kalnus, kas bija zem debesīm.
20 Piecpadsmit olekšu augstumā ūdeņi pacēlās pār virsotnēm un apklāja kalnus.
21 Tad nobeidzās ikviens dzīvnieks, kas rāpoja zemes virsū, arī putni, lopi un zvēri, visi radījumi, kas bija zemes virsū, arī visi cilvēki.
22 Viss, kam bija dzīvības dvaša, kas dzīvoja sausumā, nobeidzās.
23 Tā Viņš izdeldēja visu radību, kas bija zemes virsū, sākot ar cilvēku līdz pat lopiem, rāpuļiem un putniem gaisā; visi tika iznīcināti. Palika vienīgi Noa un tie, kas bija ar viņu šķirstā.
24 Bet plūdi pieņēmās spēkā zemes virsū simts piecdesmit dienas.
