Punishment for Those Who Abuse Their Power
1 Doomed! You're doomed!
At night you lie in bed,
making evil plans.
And when morning comes,
you do what you've planned
because you have the power.
2 You grab any field or house
that you want;
you cheat families
out of homes and land.

3 But here is what the Lord says:
“I am planning trouble for you.
Your necks will be caught
in a noose,
and you will be disgraced
in this time of disaster.”

4 When that happens,
this sorrowful song
will be sung about you:
“Ruined! Completely ruined!
The Lord has taken our land
and given it to traitors.”
5 And so you will never again
own property
among the Lord's people.

6 “Enough of your preaching!”
That's what you tell me.
“We won't be disgraced,
so stop preaching!”

7 Descendants of Jacob,
is it right for you to claim
that the Lord did what he did
because he was angry?
Doesn't he always bless
those who do right?
8 My people, you have turned against
one another!
You have even stolen
clothes right off the backs
of innocent neighbors
who pass by in peace.
9 You take over lovely homes
that belong to the women
of my nation.
Then you cheat their children
out of the inheritance
that comes from the Lord.

10 Get out of here, you crooks!
You'll find no rest here.
You're not fit to belong
to the Lord's people,
and you will be destroyed.
11 The only prophet you want
is a liar who will say,
“Drink and get drunk!”
A Promise of Hope
12 I, the Lord, promise
to bring together
the people of Israel
who have survived.
I will gather them,
just as a shepherd
brings sheep together,
and there will be many.
13 I will break down the gate
and lead them out—
then I will be their king.
1 Bēdas tiem, kas izgudro netaisnību pret citiem un lolo, izstiepušies savās guļas vietās, ļaunus nodomus un tos īsteno rīta gaismā, jo vinu rokās ir vara!
2 Vini ar varu piesavinās laukus un atņem mājas, kas viņiem iepatīkas; tā viņi rīkojas varmācīgi ik pret vienu nama īpašnieku un pret viņa mantoto īpašumu.
3 Tāpēc tas Kungs saka tā: „Redzi, Man ir nodomā pret šo cilti kas ļauns, un tāpēc jūs neizglābsit no tā savus kaklus un nestaigāsit apkārt tik lepni, jo pārdzīvojamais laiks ir baigs laiks!“
4 Tai pašā dienā par jums dziedās joku dziesmu, un pēc tam tūliņ atskanēs raudu dziesma: „Ir beigas! —Mēs esam pilnīgi izpostīti! Manas tautas mantojumu Viņš nodod svešās rokās, ak, kā man Viņš to atņem! Mūsu tīrumi nodoti atkritējiem!“
5 Tiešām, jums nebūs neviena, kas jums iemērītu daļu tā Kunga draudzē.
6 „Neaizraujieties un nesludiniet!“ —sludina viņi savukārt, jo tādas lietas jau nesludina; mēs tādēļ tomēr nenokļūsim kaunā!
7 Vai nolādēts ir Jēkaba nams? Vai tev šķiet, ka tas Kungs ir tik straujš savās dusmās? Vai Dieva Gars ir par ierobežotu, vai tas, kas noticis, ir tiešām Dieva darbi? —Vai Viņa vārdi nav patī-kami tiem, kas bez vainas staigā?
8 Bet jūs—tie, kas pret manu tautu esat uzstājušies kā ienaidnieki! No mēteļiem jūs noplēšat grezno uzšuvi, jūs nolaupāt mierīgiem garāmgājējiem tiklab svārkus kā mēteli, kā to nereti dara tie, kas atgriežas no kara.
9 Manas tautas sievietes jūs ar varu izstumjat no viņu patīkamajiem namiem, un viņu mazajiem bērniem jūs atraujat manas godības rotu uz mūžīgiem laikiem.
10 Tādēļ celieties un dodieties ceļā! J o šī zeme nav jums paliekama vieta tādēļ, ka tā nešķīsta, tā ved postā, un par savu nešķīstību tā tiks izpostīta jo cietsirdīgā veidā.
11 Ja kāds nāktu, kas grozās pēc vēja, un jums sludinātu viltu un melus un stāstītu, kā viņiem jādzer un jādzīro, tad tas būtu šai tautai piemērotais sludinātājs.
12 Tiešām gan, Es sapulcinādams sapulcināšu tevi, Jēkab, pilnā sastāvā, un arī pāri palikušos Israēlā Es savedīšu kopā; kā avis Es viņus novietošu vienko-pus stiprā kūtī un kā ganāmo pulku aplokos, lai visas malas būtu pilnas cilvēku trokšņa.
13 Viņu priekšā ies kopas vadonis, visu šķēršļu uzveicējs un salauzējs. Viņi izlauzīsies un izies pa vārtiem; viņu ķēniņš ies viņiem pa priekšu, un pašā priekšgalā soļos tas Kungs.