Lying Prophets
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, condemn the prophets of Israel who say they speak in my name, but who preach messages that come from their own imagination. Tell them it's time to hear my message.
3 I, the Lord God, say those lying prophets are doomed! They don't see visions—they make up their own messages! 4 Israel's prophets are no better than jackals that hunt for food among the ruins of a city. 5 They don't warn the people about coming trouble or tell them how dangerous it is to sin against me. 6 Those prophets lie by claiming they speak for me, but I have not even chosen them to be my prophets. And they still think their words will come true. 7 They say they're preaching my messages, but they are full of lies—I did not speak to them!
8 So I am going to punish those lying prophets for deceiving the people of Israel with false messages. 9 I will turn against them and no longer let them belong to my people. They will not be allowed to call themselves Israelites or even to set foot in Israel. Then they will realize that I am the Lord God.
10 Those prophets refuse to be honest. They tell my people there will be peace, even though there's no peace to be found. They are like workers who think they can fix a shaky wall by covering it with paint. 11 But when I send rainstorms, hailstones, and strong winds, the wall will surely collapse. 12 People will then ask the workers why the paint didn't hold it up.
13 That wall is the city of Jerusalem. And I, the Lord God, am so angry that I will send strong winds, rainstorms, and hailstones to destroy it. 14 The lying prophets have tried to cover up the evil in Jerusalem, but I will tear down the city, all the way to its foundations. And when it collapses, those prophets will be killed, and everyone will know that I have done these things.
15 The city of Jerusalem and its lying prophets will feel my fierce anger. Then I will announce that the city has fallen and that the lying prophets are dead, 16 because they promised my people peace, when there was no peace. I, the Lord God, have spoken.
Women Who Wear Magic Charms
The Lord said:
17 Ezekiel, son of man, now condemn the women of Israel who preach messages that come from their own imagination. 18 Tell them they're doomed! They wear magic charms on their wrists and scarves on their heads, then trick others into believing they can predict the future. They won't get away with telling those lies. 19 They charge my people a few handfuls of barley and a couple pieces of bread, and then give messages that are insulting to me. They use lies to sentence the innocent to death and to help the guilty go free. And my people believe them!
20 I hate the magic charms they use to trick people into believing their lies. I will rip those charms from their wrists and set free the people they have trapped like birds. 21 I will tear the scarves from their heads and rescue my people from their power once and for all. Then they will know that I am the Lord God.
22 They do things I would never do. They lie to good people and encourage them to do wrong, and they convince the wicked to ruin their own lives by not turning from sin. 23 I will no longer let these women give false messages and use magic, and I will free my people from their control. Then they will know that I, the Lord, have done these things.
1 Un tālāk vēl mani skāra tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, sludini pret Israēla praviešiem, saki tiem, kas sludina no savas paša sirds: Klausaities tā Kunga vārdu:
3 Tā saka tas Kungs: Lāsts tiem sirdsapziņu zaudējušiem praviešiem, kas seko savam pašu prātam un paši nav pieredzējuši nevienu gara parādību!
4 Tavi pravieši, Israēl, ir kļuvuši kā lapsas sagrautos mūros.
5 Viņi nav stājušies priekšā plaisājumiem sienās un nav cēluši mūri ap Israēla namu, lai tas varētu pastāvēt cīņā tā Kunga dienā.
6 Viņu pravietojumi bija meli, un viņu zīlējumi viltus, kad tie sacīja: Tā saka tas Kungs, kaut gan tas Kungs viņus nebija sūtījis, bet viņi gaidīja, ka viņu vārdi piepildīsies.
7 Vai jūsu it kā redzētās parādības nebija bijušas tikai māņi, un jūsu pravietojumi meli, kad jūs sarijāt „tā saka tas Kungs“, kaut gan Es neko nebiju teicis?“
8 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Tāpēc ka jūs runājāt māņus un sludinājāt melus, Es celšos pret jums“ —saka Dievs tas Kungs.
9 Es pacelšu savu roku, un tā kritīs uz tiem praviešiem, kas pravieto māņus un sludina melus. Tiem nebūs būt manas tautas kopībā, tiem nebūs būt ierakstītiem Israēla nama cilts grāmatā un tie neatgriezīsies Israēla zemē, lai jūs kopā atzītu, ka Es esmu Dievs tas Kungs.
10 Tādēļ, jā tādēļ, ka tie maldina manu tautu, runādami par mieru un glābiņu, un tomēr nav ne miera, ne glābiņa, un kad tauta uzceļ sienu, tad tie to tikai apmet un noziež ar kaļķiem.
11 Saki šiem apmetējiem: Tā sabruks! Kad nāks stiprs lietus un Es likšu krist lieliem krusas gabaliem un plosīsies viesulis,
12 Tad siena sabruks, un jums zobgalīgi jautās: „Kur tad nu palika jūsu kaļķu apmetums?“
13 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Es sūtīšu dusmās viesuli un savā bardzībā stipru lietu un savā dusmu karstumā krusas gabalus, lai tie visu iznīcina.
14 Es saārdīšu sienu, ko jūs apmetāt ar kaļķiem, Es to nogāzīšu pie zemes, ka tās pamati top redzami. Kad tā kritīs, ari jūs aiziesit bojā zem drupām, lai jūs beidzot taču atzītu, ka Es esmu tas Kungs.
15 Kad Es tad būšu izlējis savas dusmas pār to sienu un pār tiem, kas to apmeta ar kaļķiem, tad ļaudis jums saris: Tur nav vairs ne sienas nedz arī to, kas to apmeta ar kaļķiem,
16 Nav vairs Israēla praviešu, kuji sludināja Jeruzalemei nākotni un saska-tīja šai nākotnē miera un glābiņa parādī-bas, kaut arī ne glābiņa, ne miera nebija,“ saka Dievs tas Kungs.
17 „Tu, cilvēka bērns, nostājies ari pret savas tautas meitām, kuras pēc savām iedomām uzstājas kā pravietes; sludini pret tām.
18 Un saki: Tā saka Dievs tas Kungs: Grēks tām sievām, kas šuj burvju apsējus visām roku locītavām un sedziņas katra auguma cilvēka galvai, lai gūstītu dvēseles! Jūs gribat nogalināt dvēseles, kas pieder manai tautai, un dvēseles sev par labu jūs uzturat pie dzīvības.
19 Jūs laupāt Man svētumu manas tautas acīs par kādām saujām miežu un par kādiem kumosiem maizes un nokau-jat dvēseles, kurām nebija mirt, un patu-rat citas dvēseles dzīvas, kurām nebija dzīvot, stāstīdamas melus manai tautai, kas tādus melus labprāt uzklausa.“
20 Tādēļ Dievs tas Kungs saka tā: „Es celšos pret jūsu burvju apsējiem, ar ko jūs gūstat dvēseles kā putnus. Es jums tos izraušu no rokām un tās dvēseles, kuras jūs gribat gūstīt, Es palaidīšu vaļā kā putnus.
21 Un Es saplēsīšu jūsu galvas sedziņas un atsvabināšu savu tautu no jūsu rokām. Tai ilgāk nav jābūt jūsu rokā par laupījumu, un jums būs atzīt, ka Es esmu tas Kungs.
22 Tādēļ ka jūs apbēdinājāt taisno sirdis ar meliem, to taisno, kurus Es negribēju apbēdināt, un tāpēc ka jūs stiprinājāt bezdievju soļus viņu ļaunajos ceļos, tā ka viņi neatgriezās no sava ļaunuma, lai paliktu dzīvi,
23 Tad arī jums nebūs tālāk skatīt viltus parādības un nebūs pravietot. Bet Es izraušu savu tautu no jūsu rokām, un tad jūs arī atzīsit, ka Es esmu tas Kungs.“
