Job Continues
I Am Desperate
1 Job said:
2 I am desperate because
God All-Powerful refuses
to do what is right.
As surely as God lives,
3 and while he gives me breath,
4 I will tell only the truth.
5 Until the day I die,
I will refuse to do wrong
by saying you are right,
6 because each day my conscience
agrees that I am innocent.
7 I pray that my enemies
will suffer no less
than the wicked.
8 Such people are hopeless,
and God All-Powerful
will cut them down,
9 without listening
when they beg for mercy.
10 And that is what God should do,
because they don't like him
or ever pray.
11 Now I will explain in detail
what God All-Powerful does.
12 All of you have seen these things
for yourselves.
So you have no excuse.
How God Treats the Wicked
13 Here is how God All-Powerful
treats those who are wicked
and brutal.
14 They may have many children,
but most of them will go hungry
or suffer a violent death.
15 Others will die of disease,
and their widows
won't be able to weep.
16 The wicked may collect riches
and clothes in abundance
as easily as clay.
17 But God's people will wear
clothes taken from them
and divide up their riches.
18 No homes built by the wicked
will outlast a cocoon
or a shack.
19 Those sinners may go to bed rich,
but they will wake up poor.
20 Terror will strike at night
like a flood or a storm.
21 Then a scorching wind
will sweep them away
22 without showing mercy,
as they try to escape.
23 At last, the wind will celebrate
because they are gone.
1 Un ījabs turpināja savu sakāmo runu un sacīja:
2 „Tik tiešām, ka Dievs ir dzīvs, kas man manu taisnību atrāvis, un Visu-varenais, kas līdz izmisumam sarūgtina manu dvēseli,
3 Tikmēr, kamēr vēl manās krūtīs ir kāda dzīvības elpa un kamēr vēl manās nāsīs ir Dieva dvesma,
4 Nekad manas lūpas nerunās nepatiesību, un mana mēle nemēģinās izteikt ko krāpšanas nolūkos! izvēru. Salīdzini: 9,
5 Man ne prātā nenāk piešķirt jums taisnību, un līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību!
6 Es esmu savai taisnībai pieķēries ar visu savu būti un neatteikšos no tās; mana sirdsapziņa mani nenosoda ne par vienu no mana mūža dienām!
7 Maniem ienaidniekiem lai klājas kā bezdievīgiem, maniem pretiniekiem kā ļaundariem!
8 Uz ko tad vēl bezgodim cerēt, kad Dievs pārgriež viņa dzīvības pavedienu un atprasa viņa dvēseli?
9 Vai Dievs uzklausīs viņa kliegšanu, kad pāri viņam nolaidīsies posts?
10 Un vai tāds gan var droši paļauties uz Visuvareno, vai viņš var piesaukt Dievu ikkatrā laikā?
11 Es jums labprāt pamācīšu, kāda ir Dieva rīcība, un es neapslēpšu, kam ir nozīme un svars Visaugstākā acīs.
12 Redzi, jūs visi jau par to paši esat pārliecināti; kāpēc tad jūs tai pašā laikā atrodaties tādu tik tukšu iedomu varā?
13 Lūk, šāds ir Dieva noliktais ļaunā cilvēka likteņa iēmums, un varas darītāji to pašu saņems kā mantojumu no Visuvarenā:
14 Ja bērnu pulks tiem vairojas, tad vēl tikai zobenam, un viņu atvašu atvasēm nebūs maizes, ko ar sātu paēst.
15 Kas no tām paliks sveikā, to aizraus kapā mēris, un viņu atraitnēm nebūs pat ko apraudāt.
16 Ja viņam arī sudrabs būtu kā pīšļi kaudzē sabērts un drēbju gabali būtu kā māli grēdās sakrauti,
17 Tad, lai gan viņš tās būs krājis, bet taisnie tās apģērbs, un nenoziedzīgie sadalīs viņa sudrabu.
18 Viņš savu namu ir uzcēlis kā zirnekļa tīklu, kā lauksargs, kas sastatījis savu būdu.
19 Gan viņš apgulstas kā pārticis vīrs ar visu savu naudu, bet kad viņš savas acis atdara, tam nekā vairs nava.
20 Dienu viņu moka baiļu nojautas, un nakts laikā viņam aizrauj visu tuksnešainā auka.
21 Austriņa vējš viņu paceļ gaisā, tā ka tam jālido, un strauji aizpūš viņu prom no viņa dzīves vietas.
22 Bez žēlastības raida Dievs uz viņu savas šautras, un par visu varu viņš gribētu aizbēgt no Viņa rokas.
23 Bet jautrā un ļaunā zobgalībā ļaudis vēl sit par viņu plaukstas, un svelpšana pavada viņu, viņam aizejot no viņa līdzšinējās dzīves vietas.“
