King Joash of Judah
(2 Chronicles 24.1-16)1 Joash became king of Judah in Jehu's seventh year as king of Israel, and he ruled 40 years from Jerusalem. His mother Zibiah was from the town of Beersheba.
2 Jehoiada the priest taught Joash what was right, and so for the rest of his life Joash obeyed the Lord. 3 But even Joash did not destroy the local shrines, and they were still used as places for offering sacrifices.
4 One day, Joash said to the priests, “Collect all the money that has been given to the Lord's temple, whether from taxes or gifts, 5 and use it to repair the temple whenever you see the need.”
6 But the priests never started repairing the temple. So in the twenty-third year of his rule, 7 Joash called for Jehoiada and the other priests and said, “Why aren't you using the money to repair the temple? Don't take any more money for yourselves. It is only to be used to pay for the repairs.” 8 The priests agreed that they would not collect any more money or be in charge of the temple repairs.
9 Jehoiada found a wooden box; he cut a hole in the top of it and set it on the right side of the altar where people went into the temple. Whenever someone gave money to the temple, the priests guarding the entrance would put it into this box. 10 When the box was full of money, the king's secretary and the chief priest would count the money and put it in bags. 11 Then they would give it to the men supervising the repairs to the temple. Some of the money was used to pay the builders, the woodworkers, 12 the stonecutters, and the men who built the walls. And some was used to buy wood and stone and to pay any other costs for repairing the temple.
13 While the repairs were being made, the money that was given to the temple was not used to make silver bowls, lamp snuffers, small sprinkling bowls, trumpets, or anything gold or silver for the temple. 14 It went only to pay for repairs. 15 The men in charge were honest, so no one had to keep track of the money.
16 The fines that had to be paid along with the sacrifices to make things right and the sacrifices for sin did not go to the temple. This money belonged only to the priests.
17 About the same time, King Hazael of Syria attacked the town of Gath and captured it. Next, he decided to attack Jerusalem. 18 So Joash collected everything he and his ancestors Jehoshaphat, Jehoram, and Ahaziah had dedicated to the Lord, as well as the gold in the storage rooms in the temple and palace. He sent it all to Hazael as a gift, and when Hazael received it, he ordered his troops to leave Jerusalem.
19 Everything else Joash did while he was king is written in The History of the Kings of Judah. 20-21 At the end of his rule, some of his officers rebelled against him. Jozabad son of Shimeath and Jehozabad son of Shomer murdered him in a building where the land was filled in on the east side of Jerusalem, near the road to Silla. Joash was buried beside his ancestors in Jerusalem, and his son Amaziah became king.
1 Joasam, kļūstot par ķēniņu, bija tikai septiņi gadi.
2 Jehus septītajā gadā Joass kļuva ķēniņš, un viņš valdīja četrdesmit gadus Jeruzālemē; viņa mātes vārds bija Ciba, un viņa bija no Bēršebas.
3 Un Joass visu savu mūža dienu darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs, kamēr priesteris Jojada viņu mācīja.
4 Tikai kalpošanas augstienēs netika pārtrauktas, jo tauta vēl arvien nesa un upurēja kaujamos un kvēpināmos upurus augstieņu svētnīcās.
5 Bet Joass sacīja priesteriem: „Visa nauda, kas vien ienāk tā Kunga namā par svētiem darbiem: galvas nauda, nauda, kas tiek nospriesta par dvēseles maksu, un visa tā nauda, kas no brīva prāta tiek ziedota tā Kunga namā,
6 To lai priesteri ņem savā zināšanā, ikviens no sava pazīstamā, bet tad lai viņi izlabo it visur plaisas tanī namā, visur tur, kur vien viņi plaisas atrod.“
7 Un izrādījās Joasa divdesmit trešajā valdīšanas gadā, ka priesteri nebija namā plaisās izlabojuši.
8 Tad ķēniņš Joass aicināja priesteri Jojadu un pārējos priesterus, un viņš tiem sacīja: „Kādēļ jūs neesat izlabojuši nama plaisas? Un tagad jūs vairs turpmāk neņemsit naudu no saviem pazīstamiem, bet tā ir jānodod nama plaisu labošanas darbiem.“
9 Un priesteri tad bija ar mieru, ka tie turpmāk vairs nepieņems no tautas nekādu naudu un arī nama plaisas vairs neizlabos.
10 Un priesteris Jojada ņēma šķirstu, izurba tā vākā caurumu un tad to novietoja lidzās altārim labajā pusē; ja nu kāds nāca tā Kunga namā, tad priesteri, kuļ-i bija sliekšņu sargi, tur ielika visu naudu, ko ienesa tā Kunga namā.
11 Un mēdza tā būt, kad tie redzēja, ka šķirstā ir daudz naudas, tad nāca ķēniņa rakstvedis un augstais priesteris, un tie iesēja naudu kulē un izskaitīja, ko atrada tā Kunga namā.
12 Un viņi iedeva saskaitīto naudu izpildāmo darbu uzraugiem, kuri bija iecelti pār tā Kunga namu. Un tie to iedeva koku apstrādātājiem un citiem amatniekiem, kuļri strādāja gar tā Kunga namu,
13 Un ari mūrniekiem un akmeņkaļiem, ko pirkt kokus un cirstus akmeņus, lai izlabotu bojājumus tā Kunga namā; viņi sedza ari visus izdevumus, kas bija nepieciešami tā Kunga nama nostiprināšanai.
14 Tikai no šis naudas, kas ienāca tā Kunga namā, gan neizgatavoja tā Kunga namam nevienu tādu lietu kā lielās sudraba bļodas, nažus, slakāmos traukus, taures, vārdu sakot—nevienu zelta vai sudraba priekšmetu.
15 Bet viņi to nodeva darbu izpildītājiem, un tie lika ar to kārtot tā Kunga nama nostiprināšanas darbus.
16 Un norēķini netika prasīti no tiem vīriem, kuriem nauda tika iedota rokā, lai to izmaksātu strādniekiem, jo tie to darīja uzticībā.
17 Bet nauda no vainu izpirkšanas upuriem un no grēku upuriem netika nesta tā Kunga namā, bet tā pienācās priesteriem.
18 Toreiz Aramas ķēniņš Hazaēls devās uzbrukumā un karoja pret Gātu, un viņš to ieņēma. Kad nu Hazaēls pagrieza savu vaigu, lai dotos augšā uz Jeruzālemi,
19 Tad Jūdas ķēniņš Joass ņēma visas svētnīcas dāvanas, kuras viņa tēvi, Jūdas ķēniņi: Jošafats, Jorāms un Ahasja, bija atnesuši un novēlējuši Dievam, un arī tās dāvanas, kuras viņš pats bija devis, un visu zeltu, kas glabājās tā Kunga namā un ķēniņa pils mantu noliktavās, un to visu viņš nosūtīja Aramas ķēniņam Hazaēlam. Tad tas aizgāja projām no Jeruzalemes.
20 Un kas vēl stāstāms par Joasu, un viss tas, ko viņš ir darījis, tas ir rakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
21 Un viņa kalpi sacēlās un apvienojās sazvērestībā pret viņu un nokāva Joasu Millo namā, no kurienes iet ceļš lejā uz Sillu.
22 Un šie bija viņa kalpi: Jozachars, Simeata dēls, un Jozabads, Šomera dēls, kas to nokāva, un viņš nomira. Un tie viņu apraka pie viņa tēviem Dāvida pilsētā, un viņa dēls Amacja kļuva ķēniņš viņa vietā.
