What King Lemuel's Mother Taught Him
1 These are the sayings
that King Lemuel of Massa
was taught by his mother.
2 My son Lemuel, you were born
in answer to my prayers,
so listen carefully.
3 Don't waste your life
chasing after women!
This has ruined many kings.
4 Kings and leaders
should not get drunk
or even want to drink.
5 Drinking makes you forget
your responsibilities,
and you mistreat the poor.
6 Beer and wine are only
for the dying or for those
who have lost all hope.
7 Let them drink and forget
how poor and miserable
they feel.
8 But you must defend
those who are helpless
and have no hope.
9 Be fair and give justice
to the poor and homeless.
In Praise of a Good Wife
10 A truly good wife
is the most precious treasure
a man can find!
11 Her husband depends on her,
and she never
lets him down.
12 She is good to him
every day of her life,
13 and with her own hands
she gladly makes clothes.
14 She is like a sailing ship
that brings food
from across the sea.
15 She gets up before daylight
to prepare food for her family
and for her servants.
16 She knows how to buy land
and how to plant a vineyard,
17 and she always works hard.
18 She knows when to buy or sell,
and she stays busy
until late at night.
19 She spins her own cloth,
20 and she helps the poor
and the needy.
21 Her family has warm clothing,
and so she doesn't worry
when it snows.
22 She does her own sewing,
and everything she wears
is beautiful.
23 Her husband is a well-known
and respected leader
in the city.
24 She makes clothes to sell
to the shop owners.
25 She is strong and graceful,
as well as cheerful
about the future.
26 Her words are sensible,
and her advice
is thoughtful.
27 She takes good care
of her family
and is never lazy.
28 Her children praise her,
and with great pride
her husband says,
29 “There are many good women,
but you are the best!”
30 Charm can be deceiving,
and beauty fades away,
but a woman
who honors the Lord
deserves to be praised.
31 Show her respect—
praise her in public
for what she has done.
1 Šie ir Lemuēla, Masas ķēniņa, vārdi un pamācība, ko viņam devusi viņa māte:
2 Ak mans izredzētais, ak tu mans miesīgais dēls, kupa dēļ es esmu devusi solījumus un pēc kupa es tik karsti kādreiz esmu ilgojusies!
3 Neizšķied savus spēkus ar sievietēm un neej tos ceļus, pa kupiem viņas ķēniņus aizved pazudināšanā.
4 Ak Lemuel, ne ķēniņiem, tiešām ne ķēniņiem klājas dzert vīnu nedz arī vispārīgi valdniekiem kādus stiprus dzērienus iekārot!
5 Viņi var sākt dzert un aizmirst tiesu un taisnību un pārvērst par ļaunu visu nelaimīgo ļaužu stāvokli.
6 Dodiet stiprus dzērienus tiem, kam draud pazušana, —un dodiet vīnu noskumušām sirdīm,
7 Lai viņas dzep un aizmirst savas ciešanas un neatceras vairs savu nelaimi. —
8 Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!
9 Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus!“
10 Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.
11 Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.
12 Viņa dara viņam tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu.
13 Viņa prot rīkoties ar vilnu un liniem un veic labprāt rokdarbus.
14 Viņa ir kā tirgotāju kuģis, kas savu pārtiku atved no tālienes.
15 Viņa ceļas pirms dienas gaismas, gādā barību savai saimei un ierāda kalponēm viņu dienas darbu.
16 Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīna kalnu par savu pašu roku pelnītiem līdzekļiem.
17 Viņa apjož savus gurnus ar spēku un dara stipras savas rokas.
18 Viņa novēro, ka viņas darbs atnes svētību; viņas gaismeklis neizdziest arī naktī.
19 Viņa izstiepj savu roku pēc kodeļas, un viņas pirksti satver vārpstu.
20 Viņa izstiepj savas rokas dāvinādama nabagiem pretī un sniedz palīdzīgu roku trūkumcietējiem.
21 Viņa nebaidās sava nama dēļ sniega, jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes.
22 Viņa darina pati sev segas; smalks audekls un purpurs ir viņas tērps.
23 Viņas vīrs ir pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecākajiem sēž.
24 Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos; viņapārdodarīpircējiemjostu.
25 Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.
26 Viņa ver vaļā savu muti ar gudru ziņu, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles.
27 Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā.
28 Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu:
29 „Daudz meitu un jaunavu dzīvo tiklas un tikušas, bet tu pārspēj viņas visas!“
30 Vienkārši par mīļu un skaistu atzītai tapt sievietei vēl nav nekas; sieva, kas to Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina!
31 Viņu daudzinās viņas roku darba augļi, un viņas lielie darbi viņu teiks un slavēs vārtu laukuma sanāksmēs!
