1 On that day, Leviathan,
the sea monster,
will squirm and try to escape,
but the Lord will kill him
with a cruel, sharp sword.
Protection and Forgiveness
The Lord said:
2 At that time you must sing
about a fruitful vineyard.
3 I, the Lord, will protect it
and always keep it watered.
I will guard it day and night
to keep it from harm.
4 I am no longer angry.
But if it produces thorns,
I will go to war against it
and burn it to the ground.
5 Yet if the vineyard depends
on me for protection,
it will become my friend
and be at peace with me.
6 Someday Israel will take root
like a vine.
It will blossom and bear fruit
that covers the earth.
7 I, the Lord, didn't punish and kill
the people of Israel
as fiercely as I punished
and killed their enemies.
8 I carefully measured out
Israel's punishment
and sent the scorching heat
to chase them far away.
9 There's only one way
that Israel's sin and guilt
can be completely forgiven:
They must crush the stones
of every pagan altar
and place of worship.
The Lord Will Bring His People Together
10 Fortress cities are left
like a desert
where no one lives.
Cattle walk through the ruins,
stripping the trees bare.
11 When broken branches
fall to the ground,
women pick them up
to feed the fire.
But these people are so stupid
that the God who created them
will show them no mercy.
12 The time is coming when the Lord will shake the land between the Euphrates River and the border of Egypt, and one by one he will bring all of his people together. 13 A loud trumpet will be heard. Then the people of Israel who were dragged away to Assyria and Egypt will return to worship the Lord on his holy mountain in Jerusalem.
1 Tanī dienā tas Kungs piemeklēs ar savu garo, lielo un stipro zobenu Leviatānu, žiglo un veiklo čūsku, otru Leviatānu, lunkano čūsku, un nokaus lielo jūras pūķi.
2 Tanī dienā sacīs: „Jauks trina dārzs! Dziediet par to!
3 Es, tas Kungs, esmu tā sargs, Es slacinu to vienmēr. Lai neviens to neaiz-kārtu, Es to sargāju dienu un nakti.
4 Dusmu man vairs nav. Ja rastos tur ērkšķi un dadži, Es cīnītos pret tiem un tos visus sadedzinātu!
5 Citādi vajadzētu būt tā, ka (Israēla tautas ienaidnieki) pie Manis meklētu aizsardzību un slēgtu ar Mani mieru, —jā, tiešām slēgtu ar Mani mieru!“
6 Nākoša laikā Jēkabs laidīs saknes, un Israēls zaļos un ziedēs, un tie pildīs zemes virsu ar augļiem un labklājību.
7 Vai tad Viņš to ir tā sitis, kā Viņš sita viņa ienaidniekus; vai tad Viņš to ir tā kāvis, kā Viņš kāva viņa ienaidniekus?
8 Nē, bet ar mēru Tu sodi viņus un atlaid viņus pēc tam, kad Tu viņus biji apbēdinājis ar savu skaudro vētru austrumu vēja dienās.
9 Tādēļ ar to ir Jēkaba noziegums salīdzināts, viņa grēku piedošanas sekas ir visu altāra akmeņu sagraušana, tā ka tie tiek padarīti līdzīgi vienkāršiem kaļķakmeņiem, nekur netiek novietotas ašēras nedz arī uzslieti saules stabi.
10 Stiprā pilsēta ir palikusi tukša, pamesta un atstāta dzīves vieta, vientuļa kā tuksnesis. Tur ganās lopi, tie ur nogulstas un noēd tās krūmus.
11 Kad to zari nokaltuši, tad tos nolauž, sievas nāk un kurina ar tiem krāsni; tā kā tā ir tauta bez atziņas, tad tās Radītājs neapžēlojas par to; kas to veidojis, nav tai žēlīgs.
12 Bet notiks tanī dienā, ka tas Kungs novāks druvu augļus un vētīs tos no dižupes (Eifratas) krastiem līdz Ēģiptes upei. Un jūs, Israēla bērnus, Viņš visus pa vienam salasīs kopā.
13 Tad notiks tanī dienā: atskanēs lielā bazūne, un nāks atpakaļ visi Asirijā pazudušie un Ēģiptē izkaisītie un pielūgs to Kungu uz svētā kalna Jeruzālemē.
