(By David.)
A Prayer for the Nation
1 I praise you, Lord!
You are my mighty rock,
and you teach me
how to fight my battles.
2 You are my friend, my fortress,
where I am safe.
You are my shield,
and you made me the ruler
of our people.
3 Why do we humans mean anything
to you, our Lord?
Why do you care about us?
4 We disappear like a breath;
we last no longer
than a faint shadow.
5 Open the heavens like a curtain
and come down, Lord.
Touch the mountains
and make them send up smoke.
6 Use your lightning as arrows
to scatter my enemies
and make them run away.
7 Reach down from heaven
and set me free.
Save me from the mighty flood
8 of those lying foreigners
who never tell the truth.
9 In praise of you, our God,
I will sing a new song,
while playing my harp.
10 By your power, kings win wars,
and your servant David is saved
from deadly swords.
11 Won't you keep me safe
from those lying foreigners
who never tell the truth?
12 Let's pray that our young sons
will grow like strong plants
and that our daughters
will be as lovely as columns
in the corner of a palace.
13 May our barns be filled
with all kinds of crops.
May our fields be covered
with sheep by the thousands,
14 and every cow have calves.
Don't let our city be captured
or any of us be taken away,
and don't let cries of sorrow
be heard in our streets.
15 Our Lord and our God,
you give these blessings
to all who worship you.
Pateicība un lūgšana.
1 Dāvida psalms. Slavēts lai ir tas Kungs, mana klints, kas māca manām rokām cīņas mākslu un dara manus pirkstus vingrus karam!
2 Mans labdaris un mana stiprā pils, mans patvērums un mans glābējs, mans vairogs, uz ko es paļaujos, Viņš dara manu tautu man paklausīgu, Viņš man pakļāvis arī citas tautas!
3 Ak Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu ievēro?
4 Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri,
5 Atver, Kungs, savas debesis un nokāp zemē, aizkar kalnus, lai tie kūp!
6 Met zibeņus un izkliedē manus ienaidniekus, šaudi savas bultas un satriec viņus!
7 Izstiep savas rokas no augšas, glāb mani, izglāb mani no ūdens plūdiem, no svešinieku rokas.
8 Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.
9 Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev spēlēšu ar desmitstīgu koklēm,
10 Tev, kas Tu ķēniņiem dodi uzvaru, Tu izglābi savu kalpu Dāvidu no slepkavu zobena!
11 Glāb mani, izglāb mani no svešinieku dēlu rokas, kas ar savu muti runā melus, un kupu labā roka ir viltus pilna.
12 Bet dodi savukārt, ka mūsu dēli izaug savā jaunībā kā kupli zaļojoši dēsti, mūsu meitas lai būtu kā izcirsti stūra stabi skaisti veidotajās piļu celtnēs!
13 Ka mūsu klētis būtu pilnas un izsniegtu pēc tam visādu mantu, ka mūsu avju ganāmie pulki vestos pa tūkstošiem un pa simtstūkstošiem mūsu laidaros.
14 Lai mūsu liellopi vaislojas, lai nenotiek zaudējumi un laupīšana, un lai nav dzirdami vaidi mūsu ielās!
15 Svētīga tā tauta, kurai tā klājas! Svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu!
