God Causes Trouble for the Philistines
1 The Philistines took the sacred chest from near Ebenezer to the town of Ashdod. 2 They brought it into the temple of their god Dagon and put it next to the statue of Dagon, which they worshiped.
3 When the people of Ashdod got up early the next morning, they found the statue lying facedown on the floor in front of the sacred chest. They put the statue back where it belonged. 4 But early the next morning, it had fallen over again and was lying facedown on the floor in front of the chest. The body of the statue was still in one piece, but its head and both hands had broken off and were lying on the stone floor in the doorway. 5 This is why the priests and everyone else step over that part of the doorway when they enter the temple of Dagon in Ashdod.
6 The Lord caused a lot of trouble for the people of Ashdod and their neighbors. He made sores break out all over their bodies, and everyone was in a panic. 7 Finally, they said, “The God of Israel did this. He is the one who caused all this trouble for us and our god Dagon. We've got to get rid of this chest.”
8 The people of Ashdod invited all the Philistine rulers to come to Ashdod, and they asked them, “What can we do with the sacred chest that belongs to the God of Israel?”
“Send it to Gath,” the rulers answered. But after they took it there, 9 the Lord made sores break out on everyone in town. The people of Gath were frightened, 10 so they sent the sacred chest to Ekron. But before they could take it through the town gates, the people of Ekron started screaming, “They've brought the sacred chest that belongs to the God of Israel! It will kill us and our families too!”
The Philistines Send Back the Sacred Chest
11 The people of Ekron called for another meeting of the Philistine rulers and told them, “Send this chest back where it belongs. Then it won't kill us.”
Everyone was in a panic, because God was causing a lot of people to die, 12 and those who had survived were suffering from the sores. They all cried to their gods for help.
1 Un filiestieši paņēma Dieva šķirstu un aizveda to no Eben-Ezeras uz Ašdodu.
2 Tur filistieši paņēma Dieva šķirstu, ienesa to Dagona svētnīcā un novietoja blakus Dagonam.
3 Un kad ašdodieši piecēlās itin agri nākamā rītā, tad, redzi, Dagons bija nokritis zemē uz sava vaiga šķirsta priekšā. Un tie ņēma Dagonu un to atkal uzcēla savā vietā.
4 Bet kad tie nākamā rītā atkal itin agri uzcēlās, raugi, tad Dagons bija atkal nogāzies ar savu seju uz zemi tā Kunga šķirsta priekšā, bet Dagona galva un viņa abas rokas bija nolūzušas un gulēja uz svētnīcas sliekšņa; vienīgi tā zivs ķermenis bija sveiks palicis.
5 Tādēļ Dagona priesteri un ikviens, kas ieiet Dagona svētnīcā, nemin uz Dagona sliekšņa Ašdodā līdz pat šai dienai.
6 Bet tā Kunga roka kļuva jo smaga pār ašdodiešiem, un Viņš tos piemeklēja ar augoņiem ir Ašdodā, ir tās robežapgabalā.
7 Kad nu Ašdodas viri saprata savu postu, tad viņi sacīja: „Lai Israēla Dieva šķirsts pie mums nepaliek, jo Viņa roka ir jo smagi mūs un mūsu dievu Dagonu piemeklējusi.“
8 Tāpēc tie izsūtīja ziņu un sapulcināja kopā visus filistiešu dižciltīgos un sacīja: „Ko lai mēs darām ar Israēla Dieva šķirstu?“ Un tie nosprieda: „Lai Gatas pilsētai tiek nodots Israēla Dieva šķirsts!“ Un tā vini aizgādāja uz turieni Israēla Dieva šķirstu.
9 Bet kad viņi to bija turp nogādājuši, tad tā Kunga roka izraisīja šai pilsētā ļoti lielu satraukumu un izbailes, jo Viņš sita visus tās pilsētas ļaudis, ir mazus, ir lielus, ar augoņiem tā, ka tie lauzās viņu miesās uz āru.
10 Un tad viņi nosūtīja Dieva šķirstu uz Ekronu. Un notikās, ka tiklīdz Dieva šķirsts nonāca Ekronā, tad pilsētas iedzīvotāji brēca un sacīja: „Vai jūs esat atnesuši Israēla Dieva šķirstu pie mums, lai mūs un visu mūsu tautu nomaitātu?“
11 Un tie izsūtīja ziņu un sapulcināja visus filistiešu labiešus un sacīja: „Sūtiet projām Israēla Dieva šķirstu, lai tas nonāk atpakaļ savā vietā un lai tas nenokauj mūs un mūsu tautu!“ Patiesi, nāves bailes bija ļoti lielas ikvienā pilsētā, kūpi Dievs bija smagi skāris ar savu roku.
12 Ari tie ļaudis, kuri nenomira, tika smagi šausti ar augoņiem, un no pilsētas pret debesim cēlās žēlabas.
