King Shishak of Egypt Invades Judah
(1 Kings 14.25-28)1 Soon after Rehoboam had control of his kingdom, he and everyone in Judah stopped obeying the Lord. 2 So in the fifth year of Rehoboam's rule, the Lord punished them for their unfaithfulness and allowed King Shishak of Egypt to invade Judah. 3 Shishak attacked with his army of 1,200 chariots and 60,000 cavalry troops, as well as countless Egyptian soldiers from Libya, Sukkoth, and Ethiopia. 4 He captured every one of the fortified cities in Judah and then marched to Jerusalem.
5 Rehoboam and the leaders of Judah had gone to Jerusalem to escape Shishak's invasion. And while they were there, Shemaiah the prophet told them, “The Lord says that because you have disobeyed him, he has now abandoned you. The Lord will not help you against Shishak!”
6 Rehoboam and the leaders were sorry for what they had done and admitted, “The Lord is right. We have deserted him.”
7 When the Lord heard this, he told Shemaiah:
The people of Judah are truly sorry for their sins, and so I won't let Shishak completely destroy them. But because I am still angry, 8 he will conquer and rule them.
Then my people will know what it's like to serve a foreign king instead of serving me.
9 Shishak attacked Jerusalem and took all the valuable things from the temple and from the palace, including Solomon's gold shields.
10 Rehoboam had bronze shields made to replace the gold ones, and he ordered the guards at the city gates to keep them safe. 11 Whenever Rehoboam went to the Lord's temple, the guards carried the shields. But they always took them back to the guardroom as soon as he had finished worshiping.
12 Rehoboam turned back to the Lord, and so the Lord did not let Judah be completely destroyed, and Judah was prosperous again.
Rehoboam's Rule in Judah
(1 Kings 14.211 29-31)13 Rehoboam was 41 years old when he became king, and he ruled 17 years from Jerusalem, the city where the Lord had chosen to be worshiped. His mother Naamah was from Ammon. Rehoboam was a powerful king, 14 but he still did wrong and refused to obey the Lord.
15 Everything else Rehoboam did while he was king, including a history of his family, is written in the records of the two prophets, Shemaiah and Iddo. During Rehoboam's rule, he and King Jeroboam of Israel were constantly at war. 16 When Rehoboam died, he was buried beside his ancestors in Jerusalem, and his son Abijah became king.
1 Kad Rehabeāma ķēniņa valsts bija nostiprinājusies un viņa vara nodrošināta, tad viņš atmeta tā Kunga bauslību un viss Israēls līdz ar viņu.
2 Bet ķēniņa Rehabeāma piektajā valdīšanas gadā Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās pret Jeruzālemi, jo jūdi bija lauzuši uzticību tam Kungam.
3 Viņš nāca ar tūkstoš divi simti kara ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un neskaitāms bija ļaužu pulks, kas nāca no Ēģiptes kopā ar viņu: lībieši, sukieši un kušīti.
4 Un viņš iekaroja stipri nocietinātās pilsētas, kas bija Jūdā, un nonāca pie Jeruzālemes.
5 Tad pravietis Šemaja ieradās pie Rehabeāma un pie Jūdas virsaišiem, kuri, baidīdamies no Šišaka, bija sapul-cējušies Jeruzālemē, un viņš tiem sacīja: „Tā saka tas Kungs: Jūs esat Mani atstājuši, tāpēc Es ari jūs tagad esmu atstājis Šišaka rokā!“
6 Tad Israēla virsaiši un pats ķēniņš pazemojās un sacīja: „Tas Kungs ir taisns!“
7 Kad nu tas Kungs redzēja, ka viņi bija pazemojušies, tad pravietis Šemaja izdzirda tā Kunga vārdus, kas viņam teica: „Viņi ir pazemojušies, tāpēc Es negribu tos pilnīgi izdeldēt, bet Es tiem piešķiršu mazu glābšanās iespēju, un Es neizliešu savu bardzibu pār Jeruzālemi ar Šišaka roku!
8 Bet tomēr, lai viņi kļūst viņam par kalpiem un lai atzīst, kas tas ir—kalpot Man, un kas tas ir—kalpot pasaules ķēniņam.“
9 Un tad Ēģiptes ķēniņš Šišaks devās uzbrukumā pret Jeruzālemi un nolaupīja tā Kunga nama mantas, —un viņš paņēma visu; viņš paņēma arī tos zelta vairogus, ko Salamans bija licis darināt.
10 Tad ķēniņš Rehabeāms lika taisīt to vietā vara vairogus un piešķīra tos pils sardzes virsniekiem, kas apsargāja ķēniņa nama ieeju.
11 Un cik bieži ķēniņš gāja tā Kunga namā, tik bieži pils karavīru sardze tos nēsāja, un pēc tam viņi tos atkal novietoja atpakaļ pils sardzes vīru istabā.
12 Un ar to, ka viņš pats pazemojās, ari tā Kunga dusmu karstums no viņa atkāpās, tā ka Viņš to pilnīgi neiznīcināja, jo ari vēl Jūdā varēja atrast labus darbus.
13 Tādējādi Rehabeāms atkal nostiprinājās un valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē. Rehabeāms bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad viņš kļuva ķēniņš, un septiņpadsmit gadus viņš valdīja Jeruzāleme, tanī pilsētā, ko tas Kungs bija izraudzījis kā vienīgo no visām Israēla pilsētām, lai tanī liktu mājot savam vārdam. Un viņa mātes vārds, kas bija amomete, bija Naāma.
14 Un viņš darīja ļaunu, jo viņš nebija savu sirdi novēlējis vienīgi tam, lai meklētu to Kungu.
15 Bet stāsti par Rehabeāmu kā sākotnējie, tā pēdējie, ir uzrakstīti pra-vieša Šemajas un pareģa Ido darbos. Un karš starp Rehabeāmu un Jerobeāmu nemitējās visu abu viņu mūžu dienu.
16 Kad nu Rehabeāms apgūlās pie saviem tēviem, tad viņš tika aprakts Dāvida pilsētā; un viņa dēls Abija kļuva ķēniņš viņa vietā.
