The Lord Sees Everything
1 A kind answer
soothes angry feelings,
but harsh words
stir them up.
2 Words of wisdom
come from the wise,
but fools speak foolishness.
3 The Lord sees everything,
whether good or bad.
4 Kind words are good medicine,
but deceitful words
can really hurt.
5 Don't be a fool
and disobey your parents.
Be smart! Accept correction.
6 Good people become wealthy,
but those who are evil
will lose what they have.
7 Words of wisdom
make good sense;
the thoughts of a fool
make no sense at all.
8 The Lord is disgusted
by gifts from the wicked,
but it makes him happy
when his people pray.
9 The Lord is disgusted
with all who do wrong,
but he loves everyone
who does right.
10 If you turn from the right way,
you will be punished;
if you refuse correction,
you will die.
11 If the Lord can see everything
in the world of the dead,
he can see in our hearts.
12 Those who sneer at others
don't like to be corrected,
and they won't ask help
from someone with sense.
13 Happiness makes you smile;
sorrow can crush you.
14 Anyone with good sense
is eager to learn more,
but fools are hungry
for foolishness.
15 The poor have a hard life,
but being content is as good
as an endless feast.
16 It's better to obey the Lord
and have only a little,
than to be very rich
and terribly anxious.
17 A simple meal with love
is better than a feast
where there is hatred.
18 Losing your temper
causes a lot of trouble,
but staying calm
settles arguments.
19 A lazy person refuses
to clear a thorny path,
but everyone who does right
walks on a smooth road.
20 Children with good sense
make their parents happy,
but foolish children
despise them.
21 Stupidity brings happiness
to senseless fools,
but everyone with good sense
follows the straight path.
22 Without good advice
everything goes wrong—
it takes careful planning
for things to go right.
23 Giving the right answer
at the right time
makes everyone happy.
24 All who are wise follow a road
that leads upward to life
and away from death.
25 The Lord destroys the homes
of those who are proud,
but he protects the property
of widows.
26 The Lord hates evil thoughts,
but kind words please him.
27 Being greedy causes trouble
for your family,
but you protect yourself
by refusing bribes.
28 Good people think
before they answer,
but the wicked speak evil
without ever thinking.
29 The Lord never even hears
the prayers of the wicked,
but he answers the prayers
of all who obey him.
30 A friendly smile
makes you happy,
and good news
makes you feel strong.
31 Healthy correction is good,
and if you accept it,
you will be wise.
32 You hurt only yourself
by rejecting instruction,
but it makes good sense
to accept it.
33 Showing respect to the Lord
will make you wise,
and being humble
will bring honor to you.
1 Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu.
2 Gudra cilvēka mēle padara viņa mācību mīļu, bet neprašas mute izverd tukšas pašiedomas pilnu negudrību.
3 Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem.
4 Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi. —
5 Nepraša nonievā sava tēva mācības, bet kas pieņem pārmācību, kļūs gudrs.
6 Taisnīgā namā ir visāda labuma diezgan, bet bezdievja ienākumi slēpj sevī pazudinājumu. —
7 Zinīgu cilvēku lūpas pauž labus padomus, bet vientiesīga muļķa sirds nebūt tāda nav.
8 Bezdievja upuris tam Kungam ir negantība, bet rimto lūgšana Viņam patīkama.
9 Bezdievja ceļš tam Kungam ir negantība, bet kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl. —
10 Barga pārmācība sagaida to, kas novirzās no pareizā ceļa; bet kas neievēro un ienīst uzliekamo sodu, tam jāmirst.
11 Elle un bezdibeņi stāv atklāti tā Kunga priekšā, cik gan vēl jo vairāk tad cilvēku bērnu sirdis! —
12 Smējējs nemīl to, kas viņu nosoda un dod viņam pareizus norādījumus, un tāpēc viņš nepiebiedrojas zinīgajiem.
13 Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.
14 Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības.
15 Noskumušajam nav nevienas labas un priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ikdienas patīkamu labsajūtu.
16 Labāks ir mazumiņš ar tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt.
17 Ir labāki kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu.
18 Dusmīgais cilvēks parasti uzsāk rāšanos, pacietīgais turpretī izlīdzina nesaskaņas.
19 Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas.
20 Gudrs dēls iepriecina savu tēvu, bet nesaprātīgs cilvēks ir savai mātei kauns. —
21 Vientiesīgam neprašam neprātība sagādā prieku, bet sapratīgs cilvēks paliek uz īstenā ceļa.
22 Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet kur ir daudz padom-devēju, tur tie piepildās.
23 Vīram ir prieks, kad viņš pareizi atbild, un īstenā laikā teikts vārds, —cik tas ir vērtīgs!
24 Dzīves ceļš gudrajam iet strauji augšup, lai viņš izvairītos no nāves valstības tā lejas galā.
25 Augstprātīgā namu tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās.
26 Ļauna cilvēka nodomi un gudrojumi tā Kunga acīs ir negantība, bet šķīstsirdīgie runā uz Viņu laipnīgi.
27 Sīkstulis pats izposta savu namu, bet kas ienīst kukuļus, tas dzīvos. —
28 Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild, bet bezdievja mute putodama izverd ļaunumu.
29 Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa.
30 Laipns skats iepriecina sirdi; laba vēsts atspirdzina kaulu serdi un pašus kaulus.
31 Auss, kas uzklausa dzīves pamācības un sodus, mitīs starp īsteni gudrajiem. —
32 Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.
33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie īstenas atziņas, —un pazemība ved godā.
