Solomon Asks Hiram To Help Build the Temple
(2 Chronicles 2.1-16)1 King Hiram of Tyre had always been friends with Solomon's father David. When Hiram learned that Solomon was king, he sent some of his officials to meet with Solomon.
2 Solomon sent a message back to Hiram:
3 Remember how my father David wanted to build a temple where the Lord his God could be worshiped? But enemies kept attacking my father's kingdom, and he never had the chance. 4 Now, thanks to the Lord God, there is peace in my kingdom and no trouble or threat of war anywhere.
5 The Lord God promised my father that when his son became king, he would build a temple for worshiping the Lord. So I've decided to do that.
6 I'd like you to send your workers to cut down cedar trees in Lebanon for me. I will pay them whatever you say and will even have my workers help them. We both know that your workers are more experienced than anyone else at cutting lumber.
7 Hiram was so happy when he heard Solomon's request that he said, “I am grateful that the Lord gave David such a wise son to be king of that great nation!” 8 Then he sent back his answer:
I received your message and will give you all the cedar and pine logs you need. 9 My workers will carry them down from Lebanon to the Mediterranean Sea. They will tie the logs together and float them along the coast to wherever you want them. Then they will untie the logs, and your workers can take them from there.
To pay for the logs, you can provide the grain I need for my household.
10 Hiram gave Solomon all the cedar and pine logs he needed. 11 In return, Solomon gave Hiram over 2,000 tons of wheat and almost 4,000 liters of pure olive oil each year.
12 The Lord kept his promise and made Solomon wise. Hiram and Solomon signed a treaty and never went to war against each other.
Solomon's Workers
13 Solomon ordered 30,000 people from all over Israel to cut logs for the temple, 14 and he put Adoniram in charge of these workers. Solomon divided them into three groups of 10,000. Each group worked one month in Lebanon and had two months off at home.
15 He also had 80,000 workers to cut stone in the hill country of Israel, 70,000 workers to carry the stones, 16 and over 3,000 assistants to keep track of the work and to supervise the workers. 17 He ordered the workers to cut and shape large blocks of good stone for the foundation of the temple.
18 Solomon's and Hiram's men worked with men from the city of Gebal, and together they got the stones and logs ready for the temple.
1 Bet Salamans pats valdīja pār visām ķēniņu valstīm, sākot ar Lielo upi, un ari pār it visu filistiešu zemi līdz pat Ēģiptes robežām. Tie visi kārtīgi nesa meslus un pildīja Salamanam klaušas visu viņa mūžu.
2 Un Salamana pārtikas deva vienai dienai bija trīsdesmit koru smalko kviešu miltu un sešdesmit koru citu miltu;
3 Desmit treknu bajrotu liellopu un divdesmit tādu liellopu, kas ganos bija turēti, simts sīklopu un bez tam vēl staltbrieži, gaceles, lāsainie brieži un vēl piedevām baroti putni,
4 Jo viņš valdīja pār visu zemes apgabalu šaipus Lielās upes no Tifsas līdz pat Gazai, pār visiem tiem ķēniņiem, kas bija rietumos no šīs upes. Un viņam bija miers no visiem saviem ienaidniekiem visapkārt.
5 Un ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams, no Dana līdz pat Bēršebai it visu Salamana dzīves laiku.
6 Un Salamanam bija arī četrdesmit tūkstoši braucamo zirgu, kā ari divpadsmit tūkstoši jātnieku.
7 Un šie pārvaldnieki tad apgādāja ar pārtiku ķēniņu Salamanu un ari ikvienu, kas nāca pie ķēniņa Salamana viesos, katrs savu mēnesi. Un tie nepielaida, ka kaut kā trūktu.
8 Arī miežus un sauso barību zirgiem un kumeļiem viņi nogādāja tanī vietā, kur to vajadzēja, ikviens pēc savas kārtas.
9 Un Dievs deva Salamanam gudrību un izpratni līdz visaugstākai pakāpei un tik pat daudz bagātu atziņu, cik ir smilšu jūrmalā.
10 Un Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība.
11 Jo viņš bija gudrāks nekā visi pārējie cilvēki: gudrāks par Etānu, ezrahieti, un viņš bija gudrāks par Hemanu, Chalkolu un Dārdu, Mahulas dēliem, un viņa slava izplatījās pa visām pagānu tautām visapkārt.
12 Un viņš sacerēja un lietoja trīsdesmit tūkstošus sakāmvārdu, un viņa sacerēto dziesmu skaits bija pavisam tūkstotis un piecas.
13 Viņš allaž runāja līdzībās par kokiem, no ciedru koka sākot, kāds atrodas Libanonā, līdz īzapam, kas aug mūjru plaisās. Savās dziesmās viņs runāja par zvēriem, par putniem, par rāpuļiem un par zivīm.
14 Un ļaudis nāca no visām tautām klausīties Salamana gudrību. Ari visādu ķēniņu sūtņi nāca no zemju zemēm, kas bija dzirdējuši par viņa gudrību.
15 Arī Tiras ķēniņš Hīrāms nosūtīja savus kalpus pie Salamana, jo viņš bija dzirdējis, ka viņu bija svaidījuši par ķēniņu viņa tēva vietā, un Hīrāms bija bijis Dāvida apbrīnotājs visu viņa mūža laiku.
16 Un Salamans nosūtīja ziņu Hīrāmam, sacīdams:
17 „Tu zini, ka mans tēvs Dāvids nevarēja uzcelt namu tā Kunga, sava Dieva, vārdam tās kaja darbības dēl, ar kādu tam uzmācās no visām pusēm viņa ienaidnieki, līdz kamēr tas Kungs pats viņa pretiniekus nenolika zem viņa kājām.
18 Bet tagad, lūk, tas Kungs man ir devis mieru visās malās, un nav neviena paša pretinieka nedz kādas citas nelaimes, kas varētu draudēt.
19 Un tādēļ, lūk, es esmu nolēmis uzcelt namu tā Kunga, mana Dieva vārdam tā, kā tas Kungs bija runājis ar manu tēvu Dāvidu, sacīdams: „Tavs dēls, kupu Es nosēdināšu uz tava troņa, tas lai uzceļ namu manam vārdam.“
20 Un tādēļ dod pavēli, ka manām vajadzībām tiek nocirsti ciedri Libanona kalnos. Un mani kalpi lai pievienojas taviem kalpiem. Un es tev došu algu tavu kalpu vajadzībām tikdaudz, cik tu pats noteiksi, jo tu pats labi zini, ka mums neviena cita nav, kas prastu kokus tik labi cirst kā sidonieši.“
21 Un notikās, kad Hīrāms dzirdēja Salamana vārdus, tad viņš no sirds nopriecājās un sacīja: „Šodien lai ir svētīts tas Kungs, kas Dāvidam devis gudru dēlu, kāds tagad valda pār šo lielo tautu.“
22 Un Hīrāms deva ziņu Salamanam, sacīdams: „Es esmu dzirdējis to vēsti, kādu tu man esi atsūtījis. Es esmu ar mieru izpildīt visas tavas vēlēšanās ciedru un ciprešu koku ziņā.
23 Mani kalpi šos kokus nogādās no Libanona lejā līdz jūŗai, un es tos ar plostiem novedīšu pa jūras ceļu uz to vietu, kādu tu pats man norādīsi. Un tur es tad plostus izjaukšu, ka tu tos pats no turienes varēsi aizgādāt. Bet tu atkal izpildīsi manu vēlēšanos, piegādādams manam namam pārtiku.“
24 Un Hīrāms deva Salamanam ciedru un ciprešu kokus, kā tas bija pats vēlējies.
25 Bet Salamans nodeva Hīrāmam divdesmit tūkstošus koru kviešu pārtikai un divdesmit tūkstošu koru sagrūstu olīvu eļļas. To Salamans Hīrāmam nodeva ik gadus.
26 Un tas Kungs piešķīra Salamanam gudrību gluži tā, kā Viņš to tam bija solījis, un miers valdīja Hīrāma un Salamana starpā; un tie abi noslēdza savienību.
27 Un ķēniņš Salamans izraudzīja no visa Israēla klaušu darbu pildītājus. Un bija pavisam trīsdesmit tūkstoši viru, kas pildīja klaušas.
28 Un viņš nosūtīja tos uz Libanonu: ik mēnesi pa desmit tūkstošiem, tos apmainot: vienu mēnesi tie bija Libanonā, bet divi mēnešus—mājās. Bet Adonīrāms bija klaušu pildītāju uzraugs.
29 Un Salamanam bija ari vēl septiņdesmit tūkstoši kravu nesēju un astoņdesmit tūkstoši akmeņkaļu kalnu apgabalos.
30 Un pārvaldnieku vien pār darba uzraugiem, kas darbus pārraudzīja, Salamanam bija trīs tūkstoši un trīs simti. Tie pārvaldīja ļaudis, kas veica darbus.
31 Un pēc ķēniņa pavēles tie izlauza lielus akmeņus, vērtīgus akmeņus, lai ar apcirstiem akmeņiem liktu pamatu namam.
32 Tā Salamana namdari kopā ar Hīrāma namdariem un ar ļaudīm no Biblosas ar kaltiem apcirta akmeņus un apdarināja kokus un akmeņus nama celšanai.
