Eliphaz's Third Speech
What Use Are We Humans to God?
1 Eliphaz from Teman said:
2 What use are we humans
to God,
even the wisest of us?
3 If you were completely sinless,
that would still mean nothing
to God All-Powerful.
4 Is he correcting you
for worshiping him?
5 No! It's because of
your terrible and endless sins.
6 To guarantee payment of a debt,
you have taken clothes
from innocent people.
7 And you refused bread and water
to the hungry and thirsty,
8 although you were rich,
respected, and powerful.
9 You have turned away widows
and have broken the arms
of orphans.
10 That's why you were suddenly
trapped by terror,
11 blinded by darkness,
and drowned in a flood.
God Lives in the Heavens
12 God lives in the heavens
above the highest stars,
where he sees everything.
13 Do you think the deep darkness
hides you from God?
14 Do thick clouds cover his eyes,
as he walks around heaven's dome
high above the earth?
15 Give up those ancient ideas
believed by sinners,
16 who were swept away
without warning.
17 They rejected God All-Powerful,
feeling he was helpless,
18 although he had been kind
to their families.
The beliefs of these sinners
are truly disgusting.
19 When God's people see
the godless swept away,
they celebrate, 20 saying,
“Our enemies are gone,
and fire has destroyed
their possessions.”
Surrender to God All-Powerful
21 Surrender to God All-Powerful!
You will find peace
and prosperity.
22 Listen to his teachings
and take them to heart.
23 If you return to God
and turn from sin,
all will go well for you.
24 So get rid of your finest gold,
as though it were sand.
25 Let God All-Powerful
be your silver and gold,
26 and you will find happiness
by worshiping him.
27 God will answer your prayers,
and you will keep the promises
you made to him.
28 He will do whatever you ask,
and life will be bright.
29 When others are disgraced,
God will clear their names
in answer to your prayers.
30 Even those who are guilty
will be forgiven,
because you obey God.
1 Tad temanietis Ēlifass sacīja šādus vārdus:
2 „Vai Dievam no cilvēka ir kāds labums? Nē, ja cilvēks ir prātīgs, tad atlec gan labums pašam.
3 Vai Visuvarenajam ir kāds labums, ka tu esi taisnprātīgs, jeb vai Viņš ko pelna, ka tu nesodīts staigā savus ceļus?
4 Vai tu domā, ka tavas dievbijības dēļ Viņš tevi sodītu un ietu ar tevi tiesā?
5 Vai drīzāk jau tava ļaunprātība nav pārāk liela, un taviem pārkāpumiem nav gala?
6 Bieži taču tu bez pamata esi izpārdevis tev parādā palikušo tautas brāļu mantu un licis puskailiem novilkt viņu drēbes.
7 Tu netiki izslāpušo ar ūdeni dzirdinājis, tu atrāvi maizes kumosu izsalkušam.
8 Tikai tev kā dūres un spēka vīram piederēja zeme, un tikai augsti cienījamie drīkstēja tajā dzīvot.
9 Tu pats aizraidīji projām tukšā atraitnes, un visam, kas bija bājra bērnu rīcībā, tu liki aiziet zudumā.
10 Un tāpēc tev tagad ir izliktas visapkārt lamatas, un pēkšņi tev sāk uzmākties bailes.
11 Gaisma tev kļuvusi tumsa, tā ka tu vairs neredzi, un veseli ūdens blāķi klājas pār tevi.
12 Un vai tad Dievs nav tik augsts kā debesis? Un skaties uz zvaigžņu augstumu, cik tās cildenas un tālas!
13 Un tomēr tu vēl spried: „Ko gan Dievs zina? Vai Viņš caur tumšiem mākoņiem spēj tiesāt?
14 Viņam taču skatu aizsedz padebeši, Viņš neko nevar redzēt, un Viņš kustas vienīgi šurpu turpu pa debesu izplatījumu.“
15 Vai tu gribi turēties pie agrākās pasaules ceļiem, pa kuriem ļauni ļaudis reiz staigājuši?
16 Tie, kas priekšlaikus bojā gājuši, kuru dzīves pamatus aizskalojuši plūdi,
17 Kas mēdza atkārtoti sacīt uz stipro Dievu: Nost no mums! —Ko gan mums Visuvarenais var nodarīt?
18 Un taču Viņš bijapildījis viņu mājas ar svētību. Bet bezdievīgo domāšanas veids lai būtu tālu no manis!
19 Taisnie to redz un priecājas, un bezvainīgais tiem zobodamies uzsauc:
20 Tiešām, mūsu ienaidnieki ir iznīcināti, un uguns aprijusi visu, kas no viņiem pāri palicis!
21 Iedraudzējies taču ar Dievu un saglabā mieru ar Viņu, tad tavs liktenis izveidosies svētīgi.
22 Uzklausi pamācību no Viņa mutes un ieslēdz Viņa vārdus savā sirdsprātā!
23 Ja tu atgriezīsies pie Visuvarenā, tad tu varēsi tikt atkal uzcelts no jauna, ja tu attālināsi grēkus no savas telts.
24 Tiešām, aizmet prom pīšļos neapstrādātā zelta gabalus un apstrādāto dārgo Ofīras zeltu iegremdē upju zvirgzdos,
25 Lai tad Visuvarenais būtu tavs visdārgākais zelts un Viņa bauslība lai būtu tavs sudrabs,
26 Tikai tad tu pilnā mērā iepriecināts varēsi paļauties uz Visuvareno un pret Dievu uzticībā pacelt savu vaigu.
27 Tu Viņu lūgsi, un Viņš tevi pa-klausīs, un savus īpašos solījumus Viņam tu varēsi izpildīt.
28 Ja kādu nodomu tu uzsāksi, tad tas tev izdosies, un pār taviem ceļiem spīdēs gaisma.
29 Ja tie vedīs lejup, tu atradīsi spēku pats sev uzsaukt: Augšup! un pie zemes piespiestiem, —bēdīgiem, pazemī-giem Viņš palīdz tikt atkal uz kājām.
30 Pat to, kas nav bez vainas, Viņš izglābs un izglābs viņu tavu roku šķīs-tuma dēļ.“
