What the Lord Says about the Philistines
1 Before the king of Egypt attacked the town of Gaza, the Lord told me to say to the Philistines:
2 I, the Lord, tell you
that your land will be flooded
with an army from the north.
It will destroy your towns
and sweep you away,
moaning and screaming.
3 When you hear the thunder
of horses and chariots,
your courage will vanish,
and parents will even abandon
their own children.
4 You refugees from Crete,
your time has now come,
and I will destroy you.
None of you will be left
to help the cities
of Tyre and Sidon.
5 The Anakim who survive
in Gaza and Ashkelon
will mourn for you
by shaving their heads
and sitting in silence.
6 You ask how long will I continue
to attack you with my sword,
then you tell me to put it away
and leave you alone.
7 But how can my sword rest,
when I have commanded it
to attack Ashkelon
and the seacoast?
1 Šis tā Kunga vārds par filistiešiem ieskanējās pravietim Jeremijam viņa apziņā, pirms faraons uzvarēja Gazu:
2 „Tā saka tas Kungs: Redzi, ūdeņi plūst no ziemeļiem un top par pāri plūstošu kalna strautu, tie pārplūdina zemi un visu, kas tanī, pilsētas un to iedzīvotājus, tā ka cilvēki brēc skaļā balsī, un visi zemes iedzīvotāji vaimanā.
3 Ziemeļu zirgu dimdošās pakavu dunoņas, viņu kaļra ratu dārdoņas un viņu vezumu riteņu klaboņas apmulsi-nāti, tēvi neuzrauga vairs savus bērnus, jo bailes stindzina viņu rokas.
4 Līdz ar to ir atnākusi tā diena, kas visiem filistiešiem nes bojā eju un atņem Tirai un Sidonai pēdējo palīgu, kāds bija vēl atlicis. Tiešām, tas Kungs grib iznīcināt filistiešus, un tie ir cēlušies no izceļotājiem, kas nākuši no Kaftoras salas.
5 Gaza noskuvusi sev galvu, Aškalona izdeldēta. Ak enakitu atlikums! Cik ilgi tu vēl būsi spiests asiņaini sagraizīt sevi?
6 Ak vai! Tā Kunga zobens! Kad beidzot jel tu kļūsi pie miera? Lien jel savās makstīs! Izbeidz savu darbību! Un stāvi klusu, mierā!
7 Bet kā tas lai rimst, jo tas Kungs tam to nav pavēlējis? Viņš to gan sūtījis pret Aškalonu un pret visu jūrmalu!“
