King Belshazzar's Banquet
1 One evening, King Belshazzar gave a great banquet for a thousand of his highest officials, and he drank wine with them. 2 He got drunk and ordered his servants to bring in the gold and silver cups his father Nebuchadnezzar had taken from the temple in Jerusalem. Belshazzar wanted the cups, so that he and all his wives and officials could drink from them.
3-4 When the gold cups were brought in, everyone at the banquet drank from them and praised their idols made of gold, silver, bronze, iron, wood, and stone.
5 Suddenly a human hand was seen writing on the plaster wall of the palace. The hand was just behind the lampstand, and the king could see it writing. 6 He was so frightened that his face turned pale, his knees started shaking, and his legs became weak.
7 The king called in his advisors, who claimed they could talk with the spirits of the dead and understand the meanings found in the stars. He told them, “The man who can read this writing and tell me what it means will become the third most powerful man in my kingdom. He will wear robes of royal purple and a gold chain around his neck.”
8 All of King Belshazzar's highest officials came in, but not one of them could read the writing or tell what it meant, 9 and they were completely puzzled. Now the king was more afraid than ever before, and his face turned white as a ghost.
10 When the queen heard the king and his officials talking, she came in and said:
Your Majesty, I hope you live forever! Don't be afraid or look so pale. 11 In your kingdom there is a man who has been given special powers by the holy gods. When your father Nebuchadnezzar was king, this man was known to be as smart, intelligent, and wise as the gods themselves. Your father put him in charge of all who claimed they could talk with the spirits or understand the meanings in the stars or tell about the future. 12 He also changed the man's name from Daniel to Belteshazzar. Not only is he wise and intelligent, but he can explain dreams and riddles and solve difficult problems. Send for Daniel, and he will tell you what the writing means.
13 When Daniel was brought in, the king said:
So you are Daniel, one of the captives my father brought back from Judah! 14 I was told that the gods have given you special powers and that you are intelligent and very wise. 15 Neither my advisors nor the men who talk with the spirits of the dead could read this writing or tell me what it means. 16 But I have been told that you understand everything and that you can solve difficult problems. Now then, if you can read this writing and tell me what it means, you will become the third most powerful man in my kingdom. You will wear royal purple robes and have a gold chain around your neck.
17 Daniel answered:
Your Majesty, I will read the writing and tell you what it means. But you may keep your gifts or give them to someone else. 18 Sir, the Most High God made your father a great and powerful man and brought him much honor and glory. 19 God did such great things for him that people of all nations and races shook with fear.
Your father had the power of life or death over everyone, and he could honor or ruin anyone he chose. 20 But when he became proud and stubborn, his glorious kingdom was taken from him. 21 His mind became like that of an animal, and he was forced to stay away from people and live with wild donkeys. Your father ate grass like an ox, and he slept outside where his body was soaked with dew. He was forced to do this until he learned that the Most High God rules all kingdoms on earth and chooses their kings.
22 King Belshazzar, you knew all of this, but you still refused to honor the Lord who rules from heaven. 23 Instead, you turned against him and ordered the cups from his temple to be brought here, so that you and your wives and officials could drink wine from them. You praised idols made of silver, gold, bronze, iron, wood, and stone, even though they cannot see or hear or think. You refused to worship the God who gives you breath and controls everything you do. 24 That's why he sent the hand to write this message on the wall.
25-28 The words written there are mene , which means “numbered,” tekel , which means “weighed,” and parsin , which means “divided.” God has numbered the days of your kingdom and has brought it to an end. He has weighed you on his balance scales, and you fall short of what it takes to be king. So God has divided your kingdom between the Medes and the Persians.
29 Belshazzar gave a command for Daniel to be made the third most powerful man in his kingdom and to be given a purple robe and a gold chain.
30 That same night, the king was killed. 31 Then Darius the Mede, who was 62 years old, took over his kingdom.
1 Ķēniņš Belsacars sarīkoja saviem tūkstoš dižciltīgajiem lieliskas dzīres un dzēra ar tiem kopā vīnu, sēdēdams visu viņu priekšgalā.
2 Vīna skurbumā Belsacars pavēlēja atnest tos zelta un sudraba traukus, ko viņa tēvs Nebukadnēcars bija atvedis no Jeruzālemes Dieva nama, lai dzertu vīnu no tiem viņš pats, viņa dižciltīgie, viņa sievas un blakus sievas.
3 Tāpēc kalpi atnesa zelta traukus, kas bija nolaupīti Jeruzālemes Dieva namā. Ķēniņš, viņa dižciltīgie, viņa sievas un blakus sievas dzēra vīnu no tiem.
4 Viesi dzēra vīnu un daudzināja slavas dziesmās savus zelta un sudraba, vara un dzelzs, koka un akmens dievekļus.
5 Tai bridi parādījās cilvēka rokas atveida pirksti, tie rakstīja uz pils baltās sienas iepretī kroņa lukturim, un ķēniņš redzēja virspusi tai rokai, kas rakstīja.
6 Tad ķēniņa ģīmis kļuva bāls, baiļu pilnas domas pārņēma viņu, viņam galīgi zuda spēki, un viņa celi ļodzījās.
7 Ķēniņš kliedza stiprā balsī, lai atsauc vārdotājus, kaldējus un zīlniekus, un viņš teica Bābeles gudrajiem: „Kas šo rakstu var lasīt un man izskaidrot, to būs ietērpt purpurā un tam dot zelta kaipli (ķēdi) ap kaklu, un tas būs trešais valsts valdībā.“
8 Tad pienāca visi ķēniņa gudrie, bet tie nevarēja rakstu ne lasīt, ne izskaidrot.
9 Kad ķēniņš Belsacars sajuta sevi visaugstākā mērā baiļu pārņemtu, viņš zaudēja galīgi sejas krāsu, un viņa dižciltīgie bija galīgi apjukuši,
10 Tad vecā ķēniņiene, ķēniņa māte, izdzirdusi ķēniņa uzaicinājumus un solījumus, kā ari dižciltīgo uztrauktos saucienus, iegāja tai telpā, kur notika dzīres, un griezās pie ķēniņa ar šādu uzrunu: „Ķēmņš lai dzīvo mūžīgi! Tavas domas lai tevi nebaida, un tavs vaigs lai nenobāl!
11 Tavā valstī ir vīrs, kuj-ā mājo svēto dievu gars; jau tava tēva valdīšanas laikā viņā parādījās tīri dievišķa apgaismība, saprašana un gudrība, tā ka tavs tēvs, ķēniņš Nebukadnēcars, viņu iecēla par gudro, vārdotāju, kaldēju un zīlnieku priekšnieku, —tavs tēvs, ak ķēniņ!
12 Un tāpēc, ka viņā tiešām mājoja augsts gars, prāts un saprašana, kas parādījās viņa spējās sapņu un noslēpumu izskaidrošanā un mīklu uzminēšanā. Tas ir Daniēls, kuram ķēniņš piešķīra vārdu Beltsacars. Aicini Daniēlu, tas j tev dos izskaidrojumu!“
13 Kad nu Daniēlu atveda ķēniņa j priekšā, ķēniņš tam jautāja: „Vai tu esi Daniēls, viens no tiem jūdiem, kurus ķēniņš, mans tēvs, atveda šurp trimdā?
14 Es dzirdēju par tevi, ka tevī mājojot dievišķs gars, ka tevī mītot arī apgaismība, saprašana un liela gudrība.
15 Pie manis nupat atveda gudros un vārdotājus, lai tie izlasītu, —lūk, šo rakstu un to man izskaidrotu; bet tie nevarēja man dot izskaidrojumu.
16 Bet par tevi es dzirdēju, ka tu to varot, —tu varot izskaidrot noslēpumus. Nu tad, ja tu vari lasīt šo rakstu un man to izskaidrot, tad tevi ietērps purpurā un zelta kaipli (ķēdi) liks tev ap kaklu, un tu būsi trešais manas valsts valdībā!“
17 Tad Daniēls atbildēja ķēniņam un sacīja: „Paturi savas dāvanas un dodi savu atalgojumu citam; bet šo rakstu es izlasīšu, un to es ķēmņam izskaidrošu.
18 Ak ķēniņ! Visuvarenais Dievs deva tavam tēvam Nebukadnēcaram valstību un varu, slavu un godu;
19 Tās varas priekšā, ko Dievs bija devis, trīcēja un drebēja visas tautas un ciltis un valodu vienības. Viņš nokāva, ko vien viņš gribēja, un atstāja arī dzīvu, ko gribēja; viņš paaugstināja, ko gribēja, un pazemoja tāpat, ko vien viņš gribēja.
20 Bet kad viņa sirds palika pārāk lepna, un viņa gars apcietinājās līdz pārgalvībai, tad viņu nogāza no troņa un atņēma tam viņa godību.
21 Viņu izstūma no cilvēku sabiedrības, viņš noslīdēja lopu kārtā, dzīvnieciska noskaņa viņu pārņēma pilnīgi savā varā, viņš dzīvoja pie meža ēzeļiem, viņam deva ēst zāli kā lopiem. Debess rasa slacināja viņa miesu, tiekāms viņš atzina, ka cilvēku valstis pieder Visuaugstākajam Dievam, un Viņš iecel tajās par valdnieku, kuru gribēdams.
22 Un tu, viņa dēls, Belsacar, neiedvesi sev pazemību savā sirdī, kaut gan tu visu to zināji.
23 Tu drīzāk esi sacēlies pret debesu Kungu, jo dzīrēs kalpi bija spiesti atnest tev un nolikt tev tavā priekšā Dieva nama traukus, un tu un tavi dižciltīgie, tavas sievas un blakus sievas, jūs visi dzērāt vīnu no tiem un daudzinājāt īpašās slavas dziesmās savus sudraba un zelta, vajra un dzelzs, koka un akmens dievus, kas ne redz, ne dzird un kam nav prāta. Bet tam Dievam, kura rokā stāv tava dzīvības dvesma un visi tavi celi un likteņi, tu nedevi godu.
24 Tāpēc Viņš sūtīja šo izcilniski veidoto roku līdz ar tās darināto uzrakstu.
25 Šādi skan tas raksts, kas tur stāv: Mene, mene, tekel, upharsin.
26 Tam ir šāda nozīme: Mene—Dievs tavas valstības dienas ir skaitījis un tās izbeidzis;
27 Tekel—tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu;
28 Upharsin—tava valsts ir dalīta un atdota mēdiešiem un persiešiem.“
29 Tad Belsacars pavēlēja Daniēlu tērpt purpurā un tam dot zelta kaipli (ķēdi) ap kaklu un darīt ar saucieniem tautai zināmu par viņu, ka viņš valdīs valstī kā trešais. —
30 Bet tanī pašā naktī kaldēju ķēniņš Belsacars tika nogalināts, un mēdietis Dārijs pārņēma varu un valdību sešdesmit divu gadu vecumā.
