Egypt Will Be a Barren Desert
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, tell the people of Egypt that I am saying:
Cry out in despair,
3 because you will soon
be punished!
That will be a time
of darkness and doom
for all nations.
4 Your own nation of Egypt
will be attacked,
and Ethiopia will suffer.
You will be killed in battle,
and your land will be robbed
and left in ruins.
5 Soldiers hired from Ethiopia, Libya, Lydia, Arabia, Kub, as well as from Israel, will die in that battle. 6 All of your allies will be killed, and your proud strength will crumble. People will die from Migdol in the north to Aswan in the south. I, the Lord, have spoken.
7 Your nation of Egypt will be the most deserted place on earth, and its cities will lie in complete ruin. 8 I will set fire to your land, and anyone who defended your nation will die. Then you will know that I am the Lord.
9 On the same day I destroy Egypt, I will send messengers to the Ethiopians to announce their coming destruction. They think they are safe, but they will be terrified.
10 Your Egyptian army is very strong, but I will send King Nebuchadnezzar of Babylonia to completely defeat that army. 11 He and his cruel troops will invade and destroy your land and leave your dead bodies piled everywhere.
12 I will dry up the Nile River, then sell the land to evil buyers. I will send foreigners to turn your entire nation into a barren desert. I, the Lord, have spoken.
Egypt's Proud Cities Will Lie in Ruins
The Lord said to the people of Egypt:
13 All the idols and images you Egyptians worship in the city of Memphis will be smashed. No one will be left to rule your nation, and terror will fill the land. 14 The city of Pathros will be left in ruins, and Zoan will be burned to the ground. Thebes, your capital city, will also be destroyed! 15 The fortress city of Pelusium will feel my fierce anger, and all the troops stationed at Thebes will be slaughtered.
16 I will set fire to your nation of Egypt! The city of Pelusium will be in anguish. Thebes will fall, and the people of Memphis will live in constant fear. 17 The young soldiers in the cities of Heliopolis and Bubastis will die in battle, and the rest of the people will be taken prisoner. 18 You were so proud of your nation's power, but when I crush that power and kill that pride, darkness will fall over the city of Tahpanhes. A dark, gloomy cloud will cover the land as you are being led away into captivity. 19 When I'm through punishing Egypt, you will know that I am the Lord.
Egypt's King Is Powerless
20 Eleven years after King Jehoiachin and the rest of us had been led away as prisoners to Babylonia, the Lord spoke to me on the seventh day of the first month. He said:
21 Ezekiel, son of man, I, the Lord, have defeated the king of Egypt! I broke his arm, and no one has wrapped it or put it in a sling, so that it could heal and get strong enough to hold a sword. 22 So tell him that I am now his worst enemy. I will break both his arms—the good one and the broken one! His sword will drop from his hand forever, 23 and I will scatter the Egyptians all over the world.
24-25 I will strengthen the power of Babylonia's king and give him my sword to use against Egypt. I will also make the wounded king of Egypt powerless, and he will moan in pain and die in front of the Babylonian king. Then everyone on earth will know that I am the Lord. 26 I will force the Egyptians to live as prisoners in foreign nations, and they will know that I, the Lord, have punished them.
1 Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, pasludini sekojošo: Tā saka Dievs tas Kungs: vaimanājiet! Ak tu ļaunā diena!
3 Jo tuvu ir šī diena, tiešām—tuvu ir tā Kunga diena, tumša apmākusies diena, tā būs pagānu soda diena.
4 Zobens nāks pār Ēģipti, bailes būs Aitiopijā, kad Ēģiptē ievainotie nomirs, kad izlaupīs šis zemes mantu un satricinās tās valsts un tautas dzīves pamatus.
5 Aitiopijā, Libija, Lidija ar visu savu tautu jūkli, tāpat arī Kuba ar visiem sabiedroto zemju iedzīvotājiem kritīs zobenam par upuri.“
6 Tā saka tas Kungs: „Tad kritīs Ēģiptes balsti, un gāzīsies tās lepnais greznums, no Migdolas līdz Siēnai tos aprīs zobens,“ saka Dievs tas Kungs.
7 „Viņu zeme būs izpostīta un paliks tāda citu izpostīto zemju starpā, viņu pilsētas būs sagrautas kā citas līdzās esošās un drupās guļošās pilsētas.
8 Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, kad Es pielikšu uguni Ēģiptei un kad visi tās palīgi būs satriekti.
9 Tai dienā mani vēstneši dosies kuģos uz Aitiopiju, lai to izbiedētu tās pārmērīgā drošības paļāvībā, un starp aitiopiešiem valdīs lielas izbailes Ēģiptes nelaimes dienas dēļ, jo tā nāks katrā ziņā.“
10 Tā saka Dievs tas Kungs: „Es darīšu Ēģiptes godībai galu ar Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara roku.
11 Viņš ar saviem kaj-avīriem, kas ir paši niknākie starp visām pagānu tautām, ieradīsies pēc augstākā aicinā-juma, lai zemi grūstu iznīcībā. Tie uzbruks Ēģiptei ar zobenu un pildīs zemi ar nokautiem.
12 Un Es padarīšu upes sausas un nodošu zemi ļaundara rokā, zemi ār visu, kas tanī, un Es to padarīšu tuksne-šainu ar svešinieku roku. Es, tas Kungs, to tā sacīju.“
13 Tā saka Dievs tas Kungs: „Es iznīcināšu elka dievus un darīšu galu Nofasā (Memfisas) dievekļiem. Valdnie-ku Ēģiptes zemē turpmāk vairs nebūs, Es likšu lielām bailēm pārņemt Ēģiptes zemi.
14 Es padarīšu kailu Augšēģipti, Patra zemi, un pielikšu uguni Coānai un turēšu tiesu un izpildīšu spriedumu pār Nou (Noa-Tēbas).
15 Es izliešu savas dusmas par Sinu jeb Peluziju, Ēģiptes stiprāko cietoksni, un iznīcināšu Noas godību un mirdzumu.
16 Es pielikšu uguni visai Ēģiptei, Sina (Peluzija) trīcēs un drebēs, Noa kritīs uzbrukumā un Nofa ieraudzīs savu vārtu priekšā ienaidniekus gaišā dienas laikā.
17 Avenas (Heliopoles) un Bubastus jaunekļi kritīs no zobena, bet pārējos iedzīvotājus aizvedīs gūstā.
18 Tahpanhesā (Dafnē) diena kļūs par nakti, kad Es tur sagraušu Ēģiptes jūgu un kad tur izbeigsies tās augstprā-tīgā vara un lepnā greznība; mākonis to apklās, un tās dibinātās jaunās pilsētas ar visiem iedzīvotājiem aizies trimdā.
19 Tā Es spriedīšu tiesu pār Ēģipti un uzlikšu tai sodu, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
20 Vienpadsmitā gada pirmā mēneša septītajā dienā nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
21 „Cilvēka bērns, Es satriecu vienu Ēģiptes ķēniņa, faraona, elkoni, un redzi, to nepārsies, lai tas sadzītu, neapliks īpašu dziedināmu pārsienamo, lai tas atkal kļūtu stiprs un varētu turēt zobenu.“
22 Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, tagad Es celšos pret Ēģiptes ķēniņu, faraonu, un satriekšu abus viņa elkoņus, veselo un sasisto, un zobens izkritīs no viņa rokas.
23 Tad Es izklīdināšu ēģiptiešus pagānu tautu starpā un izkaisīšu tos pa dažādām zemēm.
24 Turpretim Bābeles ķēniņa elkoņus Es stiprināšu un došu viņam savu zobenu rokā, bet faraona elkoņus Es satriekšu, ka tas vaimanās un vaidēs viņa priekšā kā nāvīgi ievainots.
25 Tiešām, Es stiprināšu Bābeles ķēniņa elkoņus, bet Ēģiptes ķēniņa elkoņi sašļuks, lai ļaudis atzīst, ka Es esmu tas Kungs, ja Es Bābeles ķēniņam dodu rokā savu zobenu, lai viņš to paceļ pret Ēģiptes zemi.
26 Tad Es izklīdināšu ēģiptiešus pagānu tautu starpā un izkaisīšu tos pa dažādām zemēm, lai tie atzīst, ka Es esmu tas Kungs.“
