(A psalm by David.)
A Prayer for Protection from Enemies
1 Fight my enemies, Lord!
Attack my attackers!
2 Shield me and help me.
3 Aim your spear at everyone
who hunts me down,
but promise to save me.
4 Let all who want to kill me
be disgraced
and put to shame.
Chase away and confuse
all who plan to harm me.
5 Send your angel after them
and let them be like straw
in the wind.
6 Make them run in the dark
on a slippery road,
as your angel chases them.
7 I did them no harm,
but they hid a net
to trap me,
and they dug a deep pit
to catch and kill me.
8 Surprise them with disaster!
Trap them in their own nets
and let them fall and rot
in the pits they have dug.
9 I will celebrate and be joyful
because you, Lord,
have saved me.
10 Every bone in my body
will shout:
“No one is like the Lord!”
You protect the helpless
from those in power;
you save the poor and needy
from those who hurt them.
11 Liars accuse me of crimes
I know nothing about.
12 They repay evil for good,
and I feel all alone.
13 When they were sick,
I wore sackcloth
and went without food.
I truly prayed for them,
14 as I would for a friend
or a relative.
I was in sorrow and mourned,
as I would for my mother.
15 I have stumbled,
and worthless liars
I don't even know
surround me and sneer.
16 Worthless people make fun
and never stop laughing.
17 But all you do is watch!
When will you do something?
Save me from the attack
of those vicious lions.
18 And when your people meet,
I will praise you
and thank you, Lord,
in front of them all.
19 Don't let my brutal enemies
be glad because of me.
They hate me for no reason.
Don't let them wink
behind my back.
20 They say hurtful things,
and they lie to people
who want to live in peace.
21 They are quick to accuse me.
They say, “You did it!
We saw you ourselves.”
22 You see everything, Lord!
Please don't keep silent
or stay so far away.
23 Fight to defend me, Lord God,
24 and prove that I am right
by your standards.
Don't let them laugh at me
25 or say to each other,
“Now we've got what we want!
We'll gobble him up!”
26 Disappoint and confuse
all who are glad
to see me in trouble;
disgrace and embarrass
my proud enemies who say to me,
“You are nothing!”
27 Let all who want me to win
be happy and joyful.
From now on let them say,
“The Lord is wonderful!
God is glad when all goes well
for his servant.”
28 Then I will shout all day,
“Praise the Lord God!
He did what was right.”
Satver vairogu un bruņas, ak Kungs!
1 Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani tiesājas, kajro ar tiem, kas ar mani kapo!
2 Satver vairogu un bruņas un celies palīdzēt man!
3 Pacel šķēpu un sargā mani pret tiem, kas mani vajā! Saki manai dvēselei: „Es esmu tavs palīgs!“
4 Lai paliek kaunā un apsmieklā, kas tīko pēc manas dzīvības, lai atkāpjas un nosarkst tie, kas nodomājuši man ļaunu!
5 Lai viņi ir kā pelavas vējā, kad tā Kunga eņģelis viņus izklīdina!
6 Viņu ceļš lai ir tumšs un slidens, kad tā Kunga eņģelis viņus vajā,
7 Jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei.
8 Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē.
9 Tad mana sirds priecāsies par to Kungu un līksmos par Viņa palīdzību.
10 Visi mani locekļi sacīs: „Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa.“
11 Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
12 Viņi man atmaksā labu ar Jaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
13 Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
14 Kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
15 Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kujus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16 Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
17 Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18 Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
19 Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jeb kāda pamata nīzdami,
20 Jo nevis mieru viņi vēlē klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni.
21 Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: „Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!“
22 Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis!
23 Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu!
24 Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani!
25 Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: „Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!“
26 Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani!
27 Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: „Liels ir tas Kungs, kam prieks par sava kalpa labklājību!“
28 Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!
