(A song and a psalm by the clan of Korah for the music leader. To the tune “Mahalath Leannoth.” A special psalm by Heman the Ezrahite.)
A Prayer When You Can't Find the Way
1 You keep me safe, Lord God.
So when I pray at night,
2 please listen carefully
to each of my concerns.
3 I am deeply troubled
and close to death;
4 I am as good as dead
and completely helpless.
5 I am no better off
than those in the grave,
those you have forgotten
and no longer help.
6 You have put me in the deepest
and darkest grave;
7 your anger rolls over me
like ocean waves.
8 You have made my friends turn
in horror from me.
I am a prisoner
who cannot escape,
9 and I am almost blind
because of my sorrow.
Each day I lift my hands
in prayer to you, Lord.
10 Do you work miracles
for the dead?
Do they stand up
and praise you?
11 Are your love and loyalty
announced in the world
of the dead?
12 Do they know of your miracles
or your saving power
in the dark world below
where all is forgotten?
13 Each morning I pray
to you, Lord.
14 Why do you reject me?
Why do you turn from me?
15 Ever since I was a child,
I have been sick
and close to death.
You have terrified me
and made me helpless.
16 Your anger is like a flood!
And I am shattered
by your furious attacks
17 that strike each day
and from every side.
18 My friends and neighbors
have turned against me
because of you,
and now darkness
is my only companion.
Lūgšana nopietnā brīdī.
1 Dziesma. Koracha dēlu dziesma, Dziedātāju vadonim. Ezrachieša Hemana pamācības dziesma.
2 Kungs Dievs, mans Pestītājs, caurām dienām un naktīm es Tevi piesaucu.
3 Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos!
4 Jo mana dvēsele ir bēdu un ciešanu pilna, un mana dzīvība tuvojas pazemei.
5 Es tieku pielīdzināts tiem, kas jau guldīti kapa bedrē, esmu kļuvis par vīru bez spēka.
6 Starp mirušajiem ir miteklis man, līdzīgi nosistajiem, kas guļ kapā, kupus Tu vairs nepiemini, kas ir atšķirti no Tavas rokas.
7 Tu esi mani iemetis visdziļākā pazemes bedrē, pašā drūmākajā un baigākajā tumsā.
8 Uz mani gulstas Tavas dusmas, Tu liec saviem bangainiem ūdeņiem velties pār mani. (Sela).
9 Tu esi man atsvešinājis manus draugus, Tu dari mani viņiem par biedēkli; es esmu ieslēgts un netieku laukā.
10 Mana acs īgst no bēdām, Es Tevi piesaucu, ak Kungs, ik dienas, es Tev izstiepju pretī savas rokas:
11 „Vai Tu darīsi brīnumus mirušo vidū, jeb vai aizgājušie celsies Tevi godāt? (Sela).
12 Vai kapā sludinās Tavu žēlastību un Tavu uzticību nāves valstībā?
13 Vai Tavas rīcības brīnumus atzīs un paudīs tumsībā un Tavu taisnību aizmirstības zemē?“
14 Es turpretī skaļi kliedzu pēc Tevis, Kungs, un ik rītus mana lūgšana paceļas pie Tevis.
15 Kāpēc Tu, Kungs, atstum manu dvēseli un apslēp savu vaigu no manis?
16 Es esmu nožēlojams un līdz nāvei novārdzis jau no pašas jaunības, man jānes Tavas bardzības briesmas, ka esmu gandrīz izmisis.
17 Pār mani iet Tavu dusmu uzliesmojumi, Tavas šausmu pilnās briesmas mani spiež nost.
18 Tās mani apņem kā ūdens plūdi cauru dienu, tās nepārtraukti ir ap mani.
19 Tu man atņem biedrus un draugus, tikai tumsa paliek man uzticīga!
