Seventy Years of Exile
1-2 In the fourth year that Jehoiakim was king of Judah, which was the first year that Nebuchadnezzar was king of Babylonia, the Lord told me to speak to the people of Judah and Jerusalem. So I told them:
3 For 23 years now, ever since the thirteenth year that Josiah was king, I have been telling you what the Lord has told me. But you have not listened.
4 The Lord has sent prophets to you time after time, but you refused to listen. 5 They told you that the Lord had said:
Change your ways! If you stop doing evil, I will let you stay forever in this land that I gave your ancestors. 6 I don't want to harm you. So don't make me angry by worshiping idols and other gods.
7 But you refused to listen to my prophets. So I, the Lord, say that you have made me angry by worshiping idols, and you are the ones who were hurt by what you did. 8 You refused to listen to me, 9 and now I will let you be attacked by nations from the north, and especially by my servant, King Nebuchadnezzar of Babylonia. You and other nearby nations will be destroyed and left in ruins forever. Everyone who sees what has happened will be shocked, but they will still make fun of you. 10 I will put an end to your parties and wedding celebrations; no one will grind grain or be here to light the lamps at night. 11 This country will be as empty as a desert, because I will make all of you the slaves of the king of Babylonia for 70 years.
12 When that time is up, I will punish the king of Babylonia and his people for everything they have done wrong, and I will turn that country into a wasteland forever. 13 My servant Jeremiah has told you what I said I will do to Babylonia and to the other nations, and he wrote it all down in this book. I will do everything I threatened. 14 I will pay back the Babylonians for every wrong they have done. Great kings from many other nations will conquer the Babylonians and force them to be slaves.
The Cup Full of God's Anger
15 The Lord God of Israel showed me a vision in which he said, “Jeremiah, here is a cup filled with the wine of my anger. Take it and make every nation drink some. 16 They will vomit and act crazy, because of the war this cup of anger will bring to them.”
17 I took the cup from the Lord's hand, and I went to the kings of the nations and made each of them drink some. 18 I started with Jerusalem and the towns of Judah, and the king and his officials were removed from power in disgrace. Everyone still makes insulting jokes about them and uses their names as curse words. 19 The second place I went was Egypt, where everyone had to drink from the cup, including the king and his officials, the other government workers, the rest of the Egyptians, 20 and all the foreigners who lived in the country.
Next I went to the king of Uz, and then to the four kings of Philistia, who ruled from Ashkelon, Gaza, Ekron, and what was left of Ashdod. 21 Then I went to the kings of Edom, Moab, Ammon, 22 and to the kings of Tyre, Sidon, and their colonies across the sea. 23-24 After this, I went to the kings of Dedan, Tema, Buz, the tribes of the Arabian Desert, 25 Zimri, Elam, Media, 26 and the countries in the north, both near and far.
I went to all the countries on earth, one after another, and finally to Babylonia.
27 The Lord had said to tell each king, “The Lord All-Powerful, the God of Israel, commands you to drink from this cup that is full of the wine of his anger. It will make you so drunk that you will vomit. And when the Lord sends war against the nations, you will be completely defeated.”
28 The Lord told me that if any of them refused to drink from the cup, I must tell them that he had said, “I, the Lord All-Powerful, command you to drink. 29 Starting with my own city of Jerusalem, everyone on earth will suffer from war. So there is no way I will let you escape unharmed.”
30 The Lord told me to say:
From my sacred temple
I will roar like thunder,
while I trample my people
and everyone else
as though they were grapes.
31 My voice will be heard
everywhere on earth,
accusing nations of their crimes
and sentencing the guilty
to death.
Disaster Is Coming
32 The Lord All-Powerful says:
You can see disaster spreading
from far across the earth,
from nation to nation
like a horrible storm.
33 When it strikes, I will kill so many people that their bodies will cover the ground like manure. No one will be left to bury them or to mourn.
The Leaders of Judah Will Be Punished
34 The Lord's people are his flock,
and you leaders
were the shepherds.
But now it's your turn
to be butchered like sheep.
You'll shatter like fine pottery
dropped on the floor.
So roll on the ground,
crying and mourning.
35 You have nowhere to run,
nowhere to hide.
* 36-37 Listen to the cries
of the shepherds,
as the Lord's burning anger
turns peaceful meadows
into barren deserts.
38 Like a lion leaving its den,
the Lord has abandoned
his people
to the destruction of war.
1 Šis ir tas vārds, kas teikts Jeremijam par visu Jūdas tautu Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdī-šanas gadā. Šis bija Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara pirmais valdīšanas gads.
2 Pravietis Jeremija griezās ar šo vārdu pie visas Jūdas tautas un pie Jeruzālemes iedzīvotājiem, sacīdams:
3 „No Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, trīspadsmitā valdīšanas gada līdz šai dienai, tagad jau divdesmit trīs gadus, man ir dzirdams bijis tā Kunga vārds, un es esmu runājis uz jums agri un vēlu, bet jūs mani neklausījāt.
4 Arī tas Kungs sūtīja vienmēr savus kalpus praviešus pie jums, bet jūs tiem neklausījāt un neatdarījāt savas ausis, lai kļūtu biedināti.
5 Tie sacīja: Atgriezieties ikviens no sava ļaunā ceļa un no saviem nelabiem darbiem, tad jūs dzīvosit mūžīgi tai zemē, ko tas Kungs deva jums un jūsu tēviem!
6 Neskrieniet pakaļ citiem dieviem, nekalpojiet tiem un nepielūdziet tos; nekaitiniet Mani ar savu roku darinājumiem, lai Man nav jums jāliek piedzīvot nelaime!
7 Bet jūs neklausījāt Mani“, —saka tas Kungs, —„un kaitinājāt Mani ar saviem roku veidojumiem sev pašiem par ļaunu.“
8 Tādēļ tā noteica tas Kungs: „Par sodu tam, ka jūs neklausījāt maniem vārdiem,
9 Es pārcelšu šurpu visas ziemeļu tautas“, —tā saka tas Kungs, —„un sūtīšu ziņu Bābeles ķēniņam Nebukadnēcaram, manam kalpam, un pavēlēšu, lai viņš ar visām tām laužas iekšā šai zemē un brūk virsū tās iedzīvotājiem un visām tautām visapkārt, un Es tos visus veltīšu iznīcībai, darīšu par kaunu un apsmieklu priekšmetu un pašu zemi par mūžīgu tuksnesi.
10 Un Es izbeigšu viņu vidū visu prieku un līksmību, līgavaiņa gaviles un līgavas priecīgās dziesmas, roku dzirnavu klaboņu un gaismekļu gaismu.
11 Visai šai zemei jāpaliek par izkaltušu kailatni un tuksnesi, un visas šīs tautas kalpos Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus.
12 Bet kad šie septiņdesmit gadi būs pagājuši, Es sodīšu Bābeles ķēniņu un viņa tautu“, —tā saka tas Kungs, —„viņu pārkāpumu dēļ, arī kaldēju zemi un visu apvidu darīšu par mūžīgām tuksnainēm.
13 Es likšu piepildīties šai zemē visiem tiem draudiem, ko Es pret to esmu izteicis, visam, kas rakstīts šinī grāmatā, ko Jeremija ir paredzējis un sludinājis par visām tautām.
14 Tiešām, arī kaldēji kalpos stiprām tautām un vareniem ķēniņiem. Un Es tiem atmaksāšu pēc nopelna, pēc viņu darbiem.“
15 Jo tā man sacīja tas Kungs, Israēla Dievs: „Ņem no manas rokas šo dusmu vīna pilno kausu un dodi no tā dzert visām tautām, pie kurām Es tevi sūtīšu!
16 Tām tas jādzeļ:, ka tās streipuļo un negudrumā sāk trakot zobena priekšā, ko Es sūtīšu būt viņu vidū!“
17 Tad es ņēmu kausu no tā Kunga rokas un devu to dzert visām tautām, pie kurām tas Kungs mani bija sūtījis:
18 Jeruzālemei un citām Jūdas pilsētām, to ķēniņiem un to pārvaldniekiem, lai šīs vietas kļūst par neauglīgu klajumu, par atbaidītāju paraugu, par apsmieklu un lāsta vārdu, kā tas pašlaik ir;
19 Arī Ēģiptes ķēniņam—faraonam, viņa kalpiem, viņa augstākiem ierēdņiem un visai viņa tautai,
20 Un kopējam tautu maisījumam tur; tad visiem Ucas zemes ķēniņiem, filistiešu zemes ķēniņiem, proti—Aškalonas, Gāzās, Ekronas un atlikušajiem Ašdodā;
21 Ēdomam, Moābam un Amona bērniem;
22 Visiem Tiras ķēniņiem un visiem Sidonas ķēniņiem un jūras salu un piekrastes zemju ķēniņiem viņpus jūras;
23 Dedanam, Temam, Busam un visiem, kam apcirpti mati ap deniņiem;
24 Tad visiem Arabijas ķēniņiem un visiem jauktu tautu ķēniņiem, kuras tuksnesī dzīvo;
25 Un visiem Simrijas ķēniņiem un visiem Ēlāmas ķēniņiem un visiem Mēdijas ķēniņiem;
26 Un pēc tam vēl visiem ziemeļu ķēniņiem tuvu un tālu, citam aiz cita, vispārīgi visām ķēniņu valstīm virs zemes, cik to ir pasaulē; bet Sešachas (tas ir: Bābeles) ķēniņam būs jādzer pēc viņiem.
27 Saki tiem: „Tā saka tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Dzeriet, kamēr jūs piedzeraties un sākat vemt un pakrītat un nevarat vairs piecelties zobena dēļ, kam Es likšu būt jūsu vidū!
28 Bet ja tie liegtos pieņemt kausu no tavas rokas un no tā dzert, tad saki tiem: Tā saka tas Kungs Cebaots: Jums tomēr jādzer!
29 Jo redzi, Es iesāku sodīšanu tai pilsētā, kas nosaukta manā vārdā. Un vai tad jūs lai paliktu nesodīti? Jūs nepaliksit bez soda, jo Es vēršu zobenu pret visiem zemes iedzīvotājiem!“ —tā saka tas Kungs Cebaots.
30 „Bet tu pasludini tiem visus šos draudu vārdus un saki: Tas Kungs rūcina no augstumiem, Viņš sauca ar pērkona balsi no sava mājokļa! Viņš paceļ savu balsi pār klajumiem un liek atskanēt gaviļu troksnim, kā to dara vīna spaidu minēji, pār visiem zemes iedzīvotājiem.
31 Dārds aiziet līdz pasaules galam, jo tas Kungs tiesājas ar tautām, Viņš sauc pie atbildības visu cilvēci, bezdievjus Viņš nodod zobena varā!“ —tā saka tas Kungs.
32 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Redzi, nelaime soļo no tautas uz tautu, nesavaldāma vētra savelkas no zemes galiem!“
33 Tā Kunga nokautie gulēs tanī dienā no viena zemes gala līdz otram neapraudāti, nepievākti un neaprakti, tie būs kā mēslojums atklātā laukā.
34 „Vaimanājiet, tautu gani, brēciet un vārtaities pelnos, jūs ganāmā pulka vedēji un pavadītāji! Jūsu dienas ir piepildītas, ka jums jākļūst nogalinātiem, ka Es jūs satriecu un izklīdinu, ka jūs krītat un saplīstat kā dārgs trauks!“
35 Tur nav vairs izbēgšanas iespējas ganiem nedz kādas izvairīšanās iespējas ganāmā pulka vadītājiem.
36 Klau! Gani brēc bailēs un ganāma pulka vadītāji vaimanā, jo tas Kungs izposta viņu ganības,
37 Un miera pilnās nogāžu pļavas izplosa tā Kunga dusmas!
38 Kā lauva Viņš atstājis savu meža biezokni. Viņu zeme ir palikusi par neauglīgu kailatni no postīgā zobena un Viņa kvēlojošām dusmām!
