The Fall of Babylon
1 I saw another angel come from heaven. This one had great power, and the earth was bright because of his glory. 2 The angel shouted,
“Fallen! Powerful Babylon
has fallen
and is now the home
of demons.
It is the den
of every filthy spirit
and of all unclean birds,
and every dirty
and hated animal.
3 Babylon's evil and immoral wine
has made all nations drunk.
Every king on earth
has slept with her,
and every merchant on earth
is rich because of
her evil desires.”
4 Then I heard another voice
from heaven shout,
“My people, you must escape
from Babylon.
Don't take part in her sins
and share her punishment.
5 Her sins are piled
as high as heaven.
God has remembered the evil
she has done.
6 Treat her as she
has treated others.
Make her pay double
for what she has done.
Make her drink twice as much
of what she mixed
for others.
7 That woman honored herself
with a life of luxury.
Reward her now
with suffering and pain.
“Deep in her heart
Babylon said,
‘I am the queen!
Never will I be a widow
or know what it means
to be sad.’
8 And so, in a single day
she will suffer the pain
of sorrow, hunger, and death.
Fire will destroy
her dead body,
because her judge
is the powerful Lord God.”
9 Every king on earth who slept with her and shared in her luxury will mourn. They will weep, when they see the smoke from that fire. 10 Her sufferings will frighten them, and they will stand at a distance and say,
“Pity that great
and powerful city!
Pity Babylon!
In a single hour
her judgment has come.”
11 Every merchant on earth will mourn, because there is no one to buy their goods. 12 There won't be anyone to buy their gold, silver, jewels, pearls, fine linen, purple cloth, silk, scarlet cloth, sweet-smelling wood, fancy carvings of ivory and wood, as well as things made of bronze, iron, or marble. 13 No one will buy their cinnamon, spices, incense, myrrh, frankincense, wine, olive oil, fine flour, wheat, cattle, sheep, horses, chariots, slaves, and other humans.
14 Babylon, the things
your heart desired
have all escaped
from you.
Every luxury
and all your glory
will be lost forever.
You will never
get them back.
15 The merchants had become rich because of her. But when they saw her sufferings, they were terrified. They stood at a distance, crying and mourning. 16 Then they shouted,
“Pity the great city
of Babylon!
She dressed in fine linen
and wore purple
and scarlet cloth.
She had jewelry
made of gold
and precious stones
and pearls.
17 Yet in a single hour
her riches disappeared.”
Every ship captain and passenger and sailor stood at a distance, together with everyone who does business by traveling on the sea. 18 When they saw the smoke from her fire, they shouted, “This was the greatest city ever!”
19 They cried loudly, and in their sorrow they threw dust on their heads, as they said,
“Pity the great city
of Babylon!
Everyone who sailed the seas
became rich
from her treasures.
But in a single hour
the city was destroyed.
20 The heavens should be happy
with God's people
and apostles and prophets.
God has punished her
for them.”
21 A powerful angel then picked up a huge stone and threw it into the sea. The angel said,
“This is how the great city
of Babylon
will be thrown down,
never to rise again.
22 The music of harps and singers
and of flutes and trumpets
will no longer be heard.
No workers will ever
set up shop in that city,
and the sound
of grinding grain
will be silenced forever.
23 Lamps will no longer shine
anywhere in Babylon,
and couples will never again
say wedding vows there.
Her merchants ruled
the earth,
and by her witchcraft
she fooled all nations.
24 On the streets of Babylon
is found the blood
of God's people
and of his prophets,
and everyone else.”
1 Pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme kļuva gaiša no viņa spožuma.
2 Viņš sauca spēcīgā balsī: „Kritusi, kritusi lielā Bābele! Tā kļuvusi par ļauno garu mājokli, par visu nešķīsto garu mitekli un par visu nešķīsto un ienīsto putnu mitekli.
3 Jo visas tautas ir dzērušas no viņas netiklības dusmu vīna, un pasaules ķēniņi ir piekopuši netiklību ar viņu, un pasaules tirgoņi ir kļuvuši bagāti no viņas lielā greznuma.“
4 Es dzirdēju vēl citu balsi no debesīm saucam: „Izeita no viņas, mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas ģrēkos, un jūs neķertu viņas mocības.
5 Jo viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.
6 Atmaksājiet tai, kā arī viņa atmaksājusi, un atdarait tai divkārt pēc viņas darbiem! Kausu, ko viņa pildījusi, pildait tai divkārt!
7 Kā viņa centās pēc goda un greznuma, tā atmaksājiet tai ar mokām un bēdām. Jo viņa saka savā sirdī: Es sēdu ķēniņienes tronī, neesmu atraitne un sēru nekad neredzēšu.
8 Tādēļ viņas mokas nāks vienā dienā: nāve, sēras un bads, viņu sadedzinās uguni; jo spēcīgs ir Kungs Dievs, kas viņu tiesājis.
9 Raudās un vaimanās par viņu pasaules valdnieki, kas ar viņu dzīvojuši netiklībā un kārumos, kad tie redzēs viņas liesmu dūmus;
10 Attālus stāvēdami aiz bailēm no viņas mokām, tie sauks: Vai! vai! lielā pilsēta, varenā pilsēta Bābele, vienā stundā sodība ir nākusi pār tevi!
11 Visas zemes tirgoņi raud un sēro par viņu, tāpēc ka neviens vairs nepērk viņu preces:
12 Zeltu un sudrabu, dārgakmeņus un pērles, linu, audeklu un purpuru, zīdu un sarkanu audumu, dažādus tūjas kokus, dažādus ziloņkaula lietas, no dārga koka, vafa, dzelzs un marmora darinātus priekš-metus;
13 Arī kanēli, smaržeļļu, kvēpināmās un svaidāmās zāles, vīraku, vīnu, eļļu, smalkus miltus, kviešus, lopus, avis, zirgus un ratus, dzīvas miesas un cilvēku dvēseles
14 Un augļi, pēc kufiem tava dvēsele kāroja, ir pagalam, visi dārgumi un krāšņumi tev zuduši, un tos nekad vairs neredzēt.
15 Veikalnieki, kas ar šām lietām tirgojās un kas no viņas kļuvuši bagāti, stāvēs attālus aiz bailēm no viņas mokām un raudādami un sērodami sacīs:
16 Vai! vai! lielā pilsēta, kas bija tērpusies dārgā audeklā, purpurā un sarkanā audumā, kas bija rotaļājusies ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pērlēm! Vienā stundā visa šī bagātība gājusi bojā!
17 Visi stūrmaņi, laivinieki, jūrnieki un visi, kas darbojas uz jūras, stāvēja no tālienes
18 Un sauca, redzēdami viņas liesmu dūmus: Kur ir cita šai lielai pilsētai līdzīga?
19 Tie kaisīja pelnus uz savām galvām un brēca raudādami un sērodami: Vai! vai! lielā pilsēta, kurā kļuvuši bagāti no viņas mantām visi kuģu īpašnieki. Vienā stundā tā ir izpostīta.
20 Priecājieties par to, debesis un svētie, apustuļi un pravieši, jo Dievs ir jūsu tiesu spriedis pār viņu.
21 Stiprs eņģelis pacēla akmeni, dzirnu akmens lielumā un meta to jūrā, sacīdams: „Tā ar lielu varu mētīs lielo pilsētu, un tās nekad vairs nebūs.
22 Tavos mūros vairs nedzirdēs koklētāju, spēlētāju, stabulnieku un bazūnētāju skaņas; tur nedarbosies vairs neviens amata meistars; tur nedzirdēs vairs dzimu akmeni rūcam.
23 Tavos mūros nespīdēs vairs sveces gaisma; tur nedzirdēs vairs līgavaiņa un līgavas prieka balsi, jo tavi tirgoņi bija visas zemes varenie: ar tavu burvību ir pieviltas visas tautas.
24 Viņā ir atrastas praviešu un svēto asinis un visu to, kas noslepkavoti virs zemes.“
