Saul Disobeys the Lord
1 One day, Samuel told Saul:
The Lord told me to choose you to be king of his people, Israel. Now listen to this message from the Lord: 2 “When the Israelites were on their way out of Egypt, the nation of Amalek attacked them. I am the Lord All-Powerful, and now I am going to make Amalek pay!
3 “Go and attack the Amalekites! Destroy them and all their possessions. Don't have any pity. Kill their men, women, children, and even their babies. Slaughter their cattle, sheep, camels, and donkeys.”
4 Saul sent messengers who told every town and village to send men to join the army at Telaim. There were 210,000 troops in all, and 10,000 of these were from Judah. Saul organized them, 5 then led them to a valley near one of the towns in Amalek, where they got ready to make a surprise attack. 6 Some Kenites lived nearby, and Saul told them, “Your people were kind to our nation when we left Egypt, and I don't want you to get killed when I wipe out the Amalekites. So stay away from them.”
The Kenites left, 7 and Saul attacked the Amalekites from Havilah to Shur, which is just east of Egypt. 8 Every Amalekite was killed except King Agag. 9 Saul and his army let Agag live, and they also spared the best sheep and cattle. They didn't want to destroy anything of value, so they only killed the animals that were worthless or weak.
The Lord Rejects Saul
10 The Lord told Samuel, 11 “Saul has stopped obeying me, and I'm sorry that I made him king.”
Samuel was angry, and he cried out in prayer to the Lord all night. 12 Early the next morning he went to talk with Saul. Someone told him, “Saul went to Carmel, where he had a monument built so everyone would remember his victory. Then he left for Gilgal.”
13 Samuel finally caught up with Saul, and Saul told him, “I hope the Lord will bless you! I have done what the Lord told me.”
14 “Then why,” Samuel asked, “do I hear sheep and cattle?”
15 “The army took them from the Amalekites,” Saul explained. “They kept the best sheep and cattle, so they could sacrifice them to the Lord your God. But we destroyed everything else.”
16 “Stop!” Samuel said. “Let me tell you what the Lord told me last night.”
“All right,” Saul answered.
17 Samuel continued, “You may not think you're very important, but the Lord chose you to be king, and you are in charge of the tribes of Israel. 18 When the Lord sent you on this mission, he told you to wipe out those worthless Amalekites. 19 Why didn't you listen to the Lord? Why did you keep the animals and make him angry?”
20 “But I did listen to the Lord!” Saul answered. “He sent me on a mission, and I went. I captured King Agag and destroyed his nation. 21 All the animals were going to be destroyed anyway. That's why the army brought the best sheep and cattle to Gilgal as sacrifices to the Lord your God.”
22 “Tell me,” Samuel said. “Does the Lord really want sacrifices and offerings? No! He doesn't want your sacrifices. He wants you to obey him. 23 Rebelling against God or disobeying him because you are proud is just as bad as worshiping idols or asking them for advice. You refused to do what God told you, so God has decided that you can no longer be king.”
24 “I have sinned,” Saul admitted. “I disobeyed both you and the Lord. I was afraid of the army, and I listened to them instead. 25 Please forgive me and come back with me so I can worship the Lord.”
26 “No!” Samuel replied, “You disobeyed the Lord, and I won't go back with you. Now the Lord has said that you can't be king of Israel any longer.”
27 As Samuel turned to go, Saul grabbed the edge of Samuel's robe. It tore! 28 Samuel said, “The Lord has torn the kingdom of Israel away from you today, and he will give it to someone who is better than you. 29 Besides, the eternal God of Israel isn't a human being. He doesn't tell lies or change his mind.”
30 Saul said, “I did sin, but please honor me in front of the leaders of the army and the people of Israel. Come back with me, so I can worship the Lord your God.”
31 Samuel followed Saul back, and Saul worshiped the Lord. 32 Then Samuel shouted, “Bring me King Agag of Amalek!”
Agag came in chains, and he was saying to himself, “Surely they won't kill me now.”
33 But Samuel said, “Agag, you have snatched children from their mothers' arms and killed them. Now your mother will be without children.” Then Samuel chopped Agag to pieces at the place of worship in Gilgal.
34 Samuel went home to Ramah, and Saul returned to his home in Gibeah. 35 Even though Samuel felt sad about Saul, Samuel never saw him again.
The Lord Chooses David To Be King
The Lord was sorry he had made Saul the king of Israel.
1 Tad Samuēls runāja ar Saulu: „Tas Kungs ir mani sūtījis tevi svaidīt par ķēniņu pār visu viņa tautu, pār Israēlu, un nu tagad uzklausi tā Kunga vārdu pavēli!
2 Tā saka tas Kungs Cebaots: Es piemeklēšu, Amaleku tās pārestības dēļ, ko tas ir nodarijis Israēlam, aizsprosto-dams viņam ceļu, kad Israēls nāca no Ēģiptes.
3 Tādēļ ej tagad un sakauj Amalcku, iznicini itin visu līdz pēdējam, kas vien tam pieder! Nesaudzē neviena no viņiem pašiem nedz ari kaut ko no viņa kustoņiem: liec, lai aiziet nāvē gan visi viri un sievas, gan bērni un zīdaiņi, vērši un visi sīklopi, kamieļi un ēzeļi!“
4 Tad Sauls to darīja tautai zināmu, un viņš tos pārskaitīja Telaimā, to bija divi simti tūkstoši kājnieku un vēl desmit tūkstoš viri no Jūdas.
5 Un Sauls devās uzbrukumā pret Amaleka galvas pilsētu un novietoja daļu izlūkošanai paslēptu karavīru strauta ielejā.
6 Bet keniešiem Sauls lika sacīt: „Ejiet, šķirieties un atdalieties nost, aiziedami prom no amalekiešu vidus, lai es jūs neizdeldēju kopā ar tiem, jo jūs esat parādījuši laipnību ikvienam israēlietim, kad tie izgāja no Ēģiptes.“ Un kenieši atšķīrās no amalekiešiem.
7 Bet Sauls sakāva amalekiešus, sākot no Havilas līdz pašai Šuras pievārtei, kas atrodas austrumos no Ēģiptes.
8 Un viņš sagūstīja dzīvu amalekiešu ķēniņu Agagu, bet visu tautu viņš pilnīgi iznīcināja ar zobena asmeni.
9 Bet Sauls un karotāji apžēlojās par Agagu un par sīklopu izlasi, par nobarotiem liellopiem un trekniem, barotiem auniem un par itin visu, kas bija vērtīgs; un tie negribēja pie tiem izpildīt solījumu visu pilnīgi iznicināt, bet tikai visu to, kas bija darbam nederīgs un panīcis, viņi iznicināja pilnīgi.
10 Tad tā Kunga vārds kļuva zināms Samuēlam šādi:
11 „Man ir žēl, ka Es esmu iecēlis Saulu ķēniņa kārtā, jo viņš ir no Manis novērsies, Man neseko un nav izpildījis manus vārdus.“ Tad Samuēls iedegās sāpīgā satraukumā tā, ka viņš to Kungu piesauca lūgšanās visu nakti.
12 Un Samuēls agri apjozās, lai dotos Saulam pretī no paša rīta; tad viņam tika paziņots, ka Sauls ir aizgājis uz Karmela kalnu, kur viņš pats sev uzcēlis pieminekli, bet tad apgriezies apkārt un aizgājis, nonākdams lejā Gilgalā.
13 Kad nu Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: „Esi tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis tā Kunga pavēles.“
14 Tad Samuēls sacīja: „Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?“
15 Tad Sauls atbildēja: „No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri tam Kungam, tavam Dievam; bet pārējos mēs esam pilnīgi iznicinājuši.“
16 Tad Samuēls atbildēja Saulam: „Pietiek! Es tev pateikšu, ko man tas Kungs ir teicis šo nakti.“ Tad tas viņam teica: „Runā!“
17 Un Samuēls sacīja: „Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu, un tad tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu.
18 Un tad tas Kungs tevi sūtīja ceļā un tev sacīja: Ej un pilnīgi izposti ļaundaņis amalekiešus un kaj-o pret viņiem, līdz kamēr tie ir iznīcināti!
19 Kāpēc tu neesi klausījis tā Kunga pavēlei, bet esi maldījies laupīdams un esi darījis to, kas ir ļauns tā Kunga acīs?“
20 Tad Sauls sacīja Samuēlam: „Bet es esmu gan klausījis tā Kunga balsi un es esmu arī gājis pa to ceļu, pa kufu tas Kungs mani ir sūtījis, un es esmu atvedis Agagu, Amalekas ķēniņu, bet amalekiešus es esmu pilnīgi iznīcinājis.
21 Tikai tauta ir no salaupītā paņēmusi sīklopus un liellopus, kuj-i bija vislabākie starp izdeldējamiem, lai tos nestu Gilgalā kā kaujamo upuri tam Kungam, tavam Dievam.“
22 Bet Samuēls sacīja: „Vai tad tam Kungam ir lielāka patika par dedzi-nāmiem un kaujamiem upupem nekā par paklausību tā Kunga balsij? —Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,
23 Bet nepaklausība ir kā burvības grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš!“
24 Tad Sauls sacīja Samuēlam: „Es tiešām esmu grēkojis, jo es esmu pārkāpistā Kunga pavēli un arī tavus vārdus, patiesi, es vairāk bijos karavīrus un paklausīju viņu balsij.
25 Bet nu tagad, lūdzu, piedod man manus grēkus un pagriezies ar mani atpakaļ, jo es gribu nomesties ar savu vaigu pie zemes tā Kunga priekšā!“
26 Bet Samuēl sacīja Saulam: „Es nepagriezīšos kopā ar tevi, tāpēc ka tu esi tā Kunga vārdu atmetis, un tagad arī tas Kungs ir tevi atmetis, un tu nevari vāirs ilgāk būt ķēniņš pār Israēlu.“
27 Kad nu Samuēls apgriezās, lai ietu projām, tad Sauls stipri satvēra viņa svārku stūri, un tas noplīsa.
28 Tad Samuēls viņam sacīja: „Šodien tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu.
29 Un Israēla Dievs nemelo un nenožēlo, jo Viņš nav cilvēks, ka Viņam būtu ko nožēlot.“
30 Tad Sauls atbildēja: „Es esmu tagad izdarījis grēku, bet pagodini mani manas tautas vecaju un Israēla priekšā un pagriezies kopā ar mani, ka es varu to Kungu, tavu Dievu, pielūgt!“
31 Tad Samuēls apgriezās un sekoja Saulam, bet Sauls nokrita tā Kunga priekšā ar vaigu pie zemes.
32 Tad Samuēls sacīja: „Atvediet pie manis Agagu, Amaleka ķēniņu!“ Un Agags priecīgs nāca pie viņa un domāja: „Droši vien, nāves rūgtums man jau pagājis secen!“
33 Bet Samuēls sacīja: „Kā tavs zobens sievām ir viņu bērnus laupījis, tā lai tava māte starp visām sievām paliek bez bērniem!“ Un Samuēls sacirta Agagu gabalos tā Kunga priekšā Gilgalā.
34 Tad Samuēls devās uz Rāmu, bet Sauls atgriezās savās mājās Saula Gibeā.
35 Un Samuēls līdz savai miršanai vairs Sauļu neredzēja; taču Samuēls bija par Sauļu noskumis, jo tam Kungam bija žēl, ka Viņš bija Sauļu iecēlis Israēlam par ķēniņu.
