The Lord Speaks to Jeremiah about the Nations
1 The Lord often told me what to say about the different nations of the world.
What the Lord Says about Egypt
2 In the fourth year that Jehoiakim was king of Judah, King Nebuchadnezzar of Babylonia defeated King Neco of Egypt in a battle at the city of Carchemish near the Euphrates River. And here is what the Lord told me to say about the Egyptian army:
3 It's time to go into battle!
So grab your shields,
4 saddle your horses,
and polish your spears.
Put on your helmets and armor,
then take your positions.
5 I can see the battle now—
you are defeated
and running away,
never once looking back.
Terror is all around.
6 You are strong and run fast,
but you can't escape.
You fall in battle
near the Euphrates River.
7 What nation is this,
that rises like the Nile River
overflowing its banks?
8 It is Egypt, rising with a roar
like a raging river
and saying,
“I'll flood the earth,
destroying cities, and killing
everyone in them.”
9 Go ahead, Egypt.
Tell your chariots and cavalry
to attack and fight hard.
Order your troops to march out,
with Ethiopians and Libyans
carrying shields,
and the Lydians armed with bows
and arrows.
10 But the Lord All-Powerful
will win this battle
and take revenge
on his enemies.
His sword will eat them
and drink their blood
until it is full.
They will be killed in the north
near the Euphrates River,
as a sacrifice to the Lord.
11 Egypt, no medicine can heal you,
not even the soothing lotion
from Gilead.
12 All nations have heard you weep;
you are disgraced,
and they know it.
Your troops fall to the ground,
stumbling over each other.
A Warning for Egypt
13-14 When King Nebuchadnezzar of Babylonia was on his way to attack Egypt, the Lord sent me with a warning for every Egyptian town, but especially for Migdol, Memphis, and Tahpanhes. He said to tell them:
Prepare to defend yourselves!
Everywhere in your nation,
people are dying in war.
15 I have struck down
your mighty god Apis
and chased him away.
16 Your soldiers stumble
over each other
and say, “Get up!
The enemy will kill us,
unless we can escape
to our own land.”
17 Give the king of Egypt
this new name,
“Talks-Big-Does-Nothing.”
18 Egypt, I am the true king,
the Lord All-Powerful,
and as surely as I live,
those enemies who attack
will tower over you
like Mount Tabor among the hills
or Mount Carmel by the sea.
19 You will be led away captive,
so pack a few things
to bring with you.
Your capital, Memphis,
will lie empty and in ruins.
20 An enemy from the north
will attack you, beautiful Egypt,
like a fly biting a cow.
21 The foreign soldiers you hired
will turn and run.
But they are doomed,
like well-fed calves
being led to the butcher.
* 22 The enemy army will go forward
like a swarm of locusts.
Your troops will feel helpless,
like a snake in a forest
23 when men with axes
start chopping down trees.
It can only hiss
and try to escape.
24 Your people will be disgraced
and captured by the enemy
from the north.
25 I am the Lord All-Powerful, the God of Israel. Soon I will punish the god Amon of Thebes and the other Egyptian gods, the Egyptian kings, the people of Egypt, and everyone who trusts in the Egyptian power. 26 I will hand them over to King Nebuchadnezzar and his army. But I also promise that Egypt will someday have people living here again, just as it had before. I, the Lord, have spoken.
The Lord Will Bring Israel Home
The Lord said:
27 Israel, don't be afraid.
Someday I will bring you home
from foreign lands.
You and your descendants
will live in peace and safety,
with nothing to fear.
28 So don't be afraid,
even though now
you deserve to be punished
and have been scattered
among other nations.
But when I destroy them,
I will protect you.
I, the Lord, have spoken.
1 Šis ir tas vārds, ko tas Kungs darījis zināmu pravietim Jeremijam par pagānu tautām.
2 Par Ēģipti, par Ēģiptes ķēniņa faraona Necho karaspēku, kas stāvēja pie Perat-upes pie Karchemišas un ko Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars sakāva Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā:
3 „Sakārtojiet vairogus, lielos un mazos, un dodieties cīņā!
4 Seglojiet zirgus, jātnieki, un kāpiet tiem mugurā! Lieciet bruņu cepures galvā, triniet šķēpus un apvelciet bruņas!
5 Kādēļ Es tos redzu bailēs atkāpjamies? Kādēļ viņu vīri ir mazticīgi un bēg bez apstājas? Briesmas visapkārt!“ —saka tas Kungs:
6 „Ne kustīgākais, ne drošsirdīgākais neizbēgs: tie ziemeļos pie Perat-upes krastiem klupa, krita un palika uz mūžu guļam!“
7 Kas tā tāda, kas kā Nīla izkāpa no krastiem tā, ka tās uzplūdi viļņoja kā plašas un dziļas straumes?
8 Ēģipte cēlās kā Nīla, tās ūdeņi vēlās pāri krastiem kā dziļas straumes, un tā teica: „Es celšos un pārplūdināšu visu zemi, iznīcināšu pilsētas un to iedzīvotājus!“
9 Auļojiet šurpu, zirgi, un ripojiet projām, rati! Un vīri lai iziet kara gaitās, aitiopieši un ar vairogiem izrīkotie putieši, kā arī veiklie stopu uzvilcēji un bultu noraidītāji ludieši!
10 Šī diena ir tā Kunga Cebaota atriebības diena, lai atmaksātu saviem pretiniekiem. Zobens rij, kamēr tas paēdis un apreibinājies ar viņu asinīm. Tam Kungam ir kaujas svētki un upuru mielasts ziemeļu zemē pie Peratupes .
11 Ej un kāp Gileādā, jaunava Ēģipte, un meklē dziedināmo balzamu! Velti tu lieto dažādas zāles, tev nav vairs dziedināšanas!
12 Tautas dzird tavu kaunu, zeme ir tavu vaidu pilna, un neskaitāmi varoņi atdusas viens uz otra, jo tie krita abi kopā!
13 Šis ir tas vārds, ko tas Kungs darīja zināmu pravietim Jeremijam, kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars jau devās uzvarēt Ēģipti:
14 „Pasludiniet to Ēģiptē, izziņojiet to Migodalā, arī Nofā un Tachpanchesā pavēlēdami: Celies un sataisies cīņai, jo zobens jau rij visu ap tevi!
15 Kādēļ notriekti pie zemes tavi varoņi? Viņi neizturēja, jo tas Kungs viņus nogāza pie zemes.
16 Tā Viņš nogāza daudzus, tie krita cits pār citu, saukdami: „Iesim atpakaļ pie savas tautas savā dzimtenē, glābsimies no rijēja zobena!“
17 Piešķiriet faraonam, Ēģiptes ķēniņam, vārdu: Trakulis, kas palaidis garām īsto brīdi!
18 Tik tiešām, ka Es dzīvoju“, —tā saka tas ķēniņš, kura vārds ir Kungs Cebaots: —„Kā Tabors paceļas kalnu starpā un kā Karmels pie jūļras, viņš droši nāks!
19 Noliec sev pa rokai visus izceļošanai nepieciešamos piederumus, tu, visu iedzīvotāju kopa, tu, īstā Ēģiptes meita, jo Memiisa kļūst tuksnesis, to nodedzinās, tā kļūs neapdzīvota!“
20 Ēģipte ir brīnišķīgi skaista jauna govs, bet no ziemeļiem nāk dundurs, noteikti tas nāk.
21 Arī tās algotņu kareivji, kas iedzīvotāju vidū ir kā bajoti teļi, ir cīņā pagriezuši muguru un nav izturējuši: ir pienākusi viņu nelaimes diena, viņu piemeklēšanas laiks!
22 Klau! Dzirdams troksnis, it kā čūskai rāpojot, šņācot un bēgot, jo tie tuvojas ar karaspēku un uzbrūk Ēģiptei ar cirvjiem kā malkas cirtēji.
23 „Tie nocērt viņas mežu,“ —saka tas Kungs, —„kas ir nepārredzams, liels; taču viņu ir vairāk kā siseņu, tie nav saskaitāmi!“
24 Ēģiptes meita paliek sēžam kaunā; viņa tiek nodota ziemeļu tautas rokā.
25 Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, saka: „Redzi, Man jākārto aplēse ar Amonu no Noa ar faraonu un ar visu Ēģipti, ar tās dieviem un ķēniņiem, ar faraonu un ar tiem, kas uz viņu paļaujas
26 Tos Es nododu tiem rokās, kas tīko pēc viņu dzīvības, Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara un viņa kalpu rokās. Bet šī zeme pēcgalā būs atkal apdzīvota kā vecos laikos“, —saka tas Kungs.
27 „Bet tu nebīsties, Jēkab, mans kalps, un neuztraucies, Israēl! Jo zini, Es tevi izglābšu no tālām zemēm un tavus piederīgos no viņu cietumu zemes! Jēkabs atgriezīsies atpakaļ un dzīvos mierā un drošībā, neviens viņu vairs netraucēs un nebiedēs.
28 Tātad nebīsties, manu kalp Jēkab!“ —tā saka tas Kungs, —„jo Es esmu pie tevis; Es darīšu pilnīgi galu visām tautām, kupi starpā Es tevi biju izklīdinājis, bet tevi Es saudzēšu, tevi tikai pārmācīšu, kā tu pelnījis; pavisam bez soda Es nevaru tevi atstāt.“
