The Philistines Send David Back
1 The Philistines had brought their whole army to Aphek, while Israel's army was camping near Jezreel Spring. 2-3 The Philistine rulers and their troops were marching past the Philistine army commanders in groups of 100 and 1,000. When David and his men marched by at the end with Achish, the commanders said, “What are these worthless Israelites doing here?”
“They are David's men,” Achish answered. “David used to be one of Saul's officers, but he left Saul and joined my army a long time ago. I've never had even one complaint about him.”
4 The Philistine army commanders were angry and shouted:
Send David back to the town you gave him. We won't have him going into the battle with us. He could turn and fight against us! Saul would take David back as an officer if David brought him the heads of our soldiers. 5 The Israelites even dance and sing,
“Saul has killed
a thousand enemies;
David has killed
ten thousand!”
6 Achish called David over and said:
I swear by the living Lord that you've been honest with me, and I want you to fight by my side. I don't think you've done anything wrong from the day you joined me until this very moment. But the other Philistine rulers don't want you to come along. 7 Go on back home and try not to upset them.
8 “But what have I done?” David asked. “Do you know of anything I've ever done that would keep me from fighting the enemies of my king?”
9 Achish said:
I believe that you're as good as an angel of God, but our army commanders have decided that you can't fight in this battle. 10 You and your troops will have to go back to the town I gave you. Get up and leave tomorrow morning as soon as it's light. I'm pleased with you, so don't let any of this bother you.
11 David and his men got up early in the morning and headed back toward Philistia, while the Philistines left for Jezreel.
1 Kad nu filistieši bija visus savus kara pulkus sapulcinājuši Afekā un Israēls bija apmeties teltīs pie avota, kas ir Jezreēlā,
2 Un filistiešu augstākie virsaiši, kas bija pavēlnieki pār simtiem un pār tūkstošiem, aizgāja garām, bet Dāvids ar saviem vīriem kopā ar Achišu gāja gājiena noslēgumā,
3 Tad filistiešu augstākie virsaiši jautāja: „Ko šie ebrēji te dara?“ Un Achišs atbildēja filistiešu virsaišiem: „Vai jūs to nezināt, ka tas ir Dāvids, Saula, Israēla ķēniņa kalps, kas visus šos gadus un šīs dienas ir bijis pie manis, un es neesmu pie tā nekā aizdomīga manījis līdz šim laikam, kopš viņš man ir piebiedrojies?“
4 Bet filistiešu virsaiši sašuta par to un sacīja viņam: „Sūti šo vīru atpakaļ! Lai viņš atgriežas savā vietā, kuru tu viņam esi devis, un lai viņš tur paliek, bet lai viņš neiet kopā ar mums karā, ka viņš kaujas laukā nekļūst mūsu pretinieks. Tiešām, kā gan labāk šis vīrs varētu izpatikt savam kungam, ja ne ar šo te mūsu vīru galvām?
5 Tas ir tas pats Dāvids, kuram par godu tie dejodami dejas solī dzied daudzinājuma dziesmu: Sauls ir nositis savus tūkstošus, bet Dāvids savus desmit tūkstošus!“
6 Tad Achišs aicināja Dāvidu un tam sacīja: „Tik tiešām, ka tas Kungs dživo! Tu esi taisns vīrs un esi bijis pret mani patiesīgs, un es tevi labprāt redzētu ar savām acīm, ka tu ir izietu ir kopā ar karaspēku atgrieztos nometnē, jo es neesmu manījis tevī ļauna no tās dienas, kad tu pie manis atnāci, līdz šai dienai, bet tu neesi labs pārējo virsaišu acīs.
7 Tāpēc nu tagad griezies atpakaļ un ej ar mieru, un ka tu nedari nekā, kas ir ļauns filistiešu virsaišu acīs!“
8 Un Dāvids sacīja Achišam: „Ko es īsteni esmu izdarījis, un ko tu esi Jauna savā kalpā manījis, sākot no tās dienas, kad es nokļuvu pie tevis, līdz šai dienai, ka man nu neklātos iet un cīnīties pret mana kunga, ķēniņa, ienaidniekiem?“
9 Tad Achišs atbildēja un sacīja Dāvidam: „Es zinu, ka tu esi labs manās acīs, tieši kā Dieva eņģelis, bet filistiešu virsaiši ir tā lēmuši, ka tev nebūs ar mums kopā doties karā.
10 Nu tad tagad sataisieties jau no agra rīta ceļam, tu ar sava kunga kalpiem, kas ir tev līdz nākuši, lai arī viņi ir gatavi, un apjozieties agri no rīta, tikko kā gaisma būs aususi, un tad arī ejiet!“
11 Tad Dāvids cēlās un viņa vīri un apjozās agri nākamā rītā, lai dotos ceļā un lai atgrieztos filistiešu zemē; bet filistieši devās kalnup uz Jezreēlu.
