The Lord Continues
Can You Catch a Sea Monster?
1 Can you catch a sea monster
by using a fishhook?
Can you tie its mouth shut
with a rope?
2 Can it be led around
by a ring in its nose
or a hook in its jaw?
3 Will it beg for mercy?
4 Will it surrender
as a slave for life?
5 Can it be tied by the leg
like a pet bird
for little girls?
6 Is it ever chopped up
and its pieces bargained for
in the fish-market?
7 Can it be killed
with harpoons or spears?
8 Wrestle it just once—
that will be the end.
9 Merely a glimpse of this monster
makes all courage melt.
10 And if it is too fierce
for anyone to attack,
who would dare oppose me?
11 I am in command of the world
and in debt to no one.
12 What powerful legs,
what a stout body
this monster possesses!
13 Who could strip off its armor
or bring it under control
with a harness?
14 Who would try to open its jaws,
full of fearsome teeth?
* 15 Its back is covered
with shield after shield,
16 firmly bound and closer together
17 than breath to breath.
When This Monster Sneezes
18 When this monster sneezes,
lightning flashes, and its eyes
glow like the dawn.
19 Sparks and fiery flames
explode from its mouth.
20 And smoke spews from its nose
like steam
from a boiling pot,
21 while its blazing breath
scorches everything in sight.
22 Its neck is so tremendous
that everyone trembles,
23 the weakest parts of its body
are harder than iron,
24 and its heart is stone.
25 When this noisy monster appears,
even the most powerful
turn and run in fear.
26 No sword or spear can harm it,
27 and weapons of bronze or iron
are as useless as straw
or rotten wood.
28 Rocks thrown from a sling
cause it no more harm
than husks of grain.
This monster fears no arrows,
29 it simply smiles at spears,
and striking it with a stick
is like slapping it with straw.
30 As it crawls through the mud,
its sharp and spiny hide
tears the ground apart.
31 And when it swims down deep,
the sea starts churning
like boiling oil,
32 and it leaves behind a trail
of shining white foam.
33 No other creature on earth
is so fearless.
34 It is king of all proud creatures,
and it looks upon the others
as nothing.
1 „Redzi, tātad cerība uzveikt viņu izrādās pilnīgi veltīga: jau viņu uzlūkojot vien, cilvēks sabrūk un jūtas pieveikts.
2 Neviens nav tik trakulīgi pārgalvīgs, ka tas gribētu viņu satraukt, un kurš gan ir tas, kas spētu stāties viņam pret! un sveikā palikt?
3 Kupš visā zemes virsū ir tāds? Un kas var kādam likt pieiet tuvu tam klāt, apgalvojot, ka tādam labi klāsies? Un kupš Man būtu kaut ko nodarījis tā, ka Es viņam to piedotu? Manējs ir viss, kas zem debesīm atrodams!
4 Nē! Es negribu klusēt par viņa locekļiem nedz par viņa spēku pārpilnību, nedz arī par ķermeņa veidojuma glītumu.
5 Kas jel kad ir atsedzis virsējo kārtu viņa bruņu tērpam, kas mēģinājis kaut kā izsprausties cauri viņa mutes divkāršo žokļu noslēgumam?
6 Kas ir atvēris viņa rīkles divkāršo aizsprostu? Viss viņa zobu tuvumā ir šausmu pilns.
7 Lepnas ir viņa bruņu zvīņas, žmaugi piegulošas cita citai kā ciešā kalumā.
8 Viena pieslienas jo cieši otrai, un neviena gaisa strūkliņa nevar izspiesties tām cauri.
9 Cita ar citu tās cieši saskārušās, nedalāmi viena cieši iesaistīta otrā.
10 Viņa šķaudīšanās liek uzmirdzēt gaismas atspulgiem, kā pirmie rīta ausmas stari ir viņa acis.
11 No viņa mutes izšaujas liesmas, izsprakšķ veseli dzirksteļu kūļi!
12 Bet no viņa nāsīm paceļas dūmi kā no verdoša katla vai mitru salmu ugunskura.
13 Viņa elpa liek gailēt oglēm, no viņa mutes izverd liesmas un karstums.
14 Viņa skaustā mīt spēks, un viņam pa priekšu traucas baismu pilnas bailes.
15 Viņa miesa daļas saistās cieši kopā, tās it kā uzkaltas viņam un nav kustināmas.
16 Viņa sirds tik cieta kā akmens un tik nekustīga kā apakšējais dzimu akmens.
17 Kad viņš pieceļas kājās, tad izbīstas paši drošsirdīgākie aiz bailēm un pazaudē savas rīcības spējas.
18 Kad viņam cērt, tad zobena asmens skaj viņu tikpat maz kā šķēps, metamais durklis vai bulta.
19 Dzelzs viņam šķiet līdzīga salmiem, un varš līdzīgs sapuvušam kokam.
20 To nepiespiedīs bēgt strēlnieks ar sava loka šautru; kā pelavu pikas tam ir lingas mestie akmeņi.
21 Kā salmiņš tam izliekas pat smagā vāle, un tikai smaidu viņā rada šķēpa trieciens.
22 Zem pašas viņa pavēderes ir asi kasīkļi, un kā platas kuļamās slēpes, viņam guļot, tās iespiežas dūņās,
23 Viņš ir tas, kas liek dzelmei uzvirt kā podam, un jupu tas izmaisa kā zāļu vārāmo trauku.
24 Aiz sevis tas atstāj taku spīdam, tas pārvērš jūjras virsu sudraba vizmā.
25 Virs zemes tam nav līdzinieka; viņš ir radīts, lai būtu bez jebkādām bailēm.
26 Uz visu, kas vien ir augsts, tas noskatās ar nicinājumu: viņš pats ir ķēniņš par katru cildenāku radību!“
