Jeremiah's Linen Shorts
1 The Lord told me, “Go and buy a pair of linen shorts. Wear them for a while, but don't wash them.” 2 So I bought a pair of shorts and put them on.
3 Then the Lord said, 4 “Take off the shorts. Go to Parah and hide the shorts in a crack between some large rocks.” 5 And that's what I did.
6 Some time later the Lord said, “Go back and get the shorts.” 7 I went back and dug the shorts out of their hiding place, but the cloth had rotted, and the shorts were ruined.
8 Then the Lord said:
9 Jeremiah, I will use Babylonia to destroy the pride of the people of Judah and Jerusalem. 10 The people of Judah are evil and stubborn. So instead of listening to me, they do whatever they want and even worship other gods. When I am finished with these people, they will be good for nothing, just like this pair of shorts. 11 These shorts were tight around your waist, and that's how tightly I held onto the kingdoms of Israel and Judah. I wanted them to be my people. I wanted to make them famous, so that other nations would praise and honor me, but they refused to obey me.
Wine Jars
The Lord said:
12 Jeremiah, tell the people of Judah, “The Lord God of Israel orders you to fill your wine jars with wine.”
They will answer, “Of course we fill our wine jars with wine! Why are you telling us something we already know?”
13 Then say to them:
I am the Lord, and what I'm going to do will make everyone in Judah and Jerusalem appear to be full of wine. And the worst ones will be the kings of David's family and the priests and the prophets. 14 Then I will smash them against each other like jars. I will have no pity on the young or the old, and they will all be destroyed. I, the Lord, have spoken.
The People of Judah Will Be Taken Away
15 People of Judah,
don't be too proud to listen
to what the Lord has said.
16 You hope for light,
but God is sending darkness.
Evening shadows already deepen
in the hills.
So return to God
and confess your sins to him
before you trip and fall.
17 If you are too proud to listen,
I will weep alone.
Tears will stream from my eyes
when the Lord's people
are taken away as prisoners.
18 The Lord told me to tell you
that your king and his mother
must surrender their thrones
and remove their crowns.
19 The cities in the Southern Desert
are surrounded;
no one can get in or out.
Everyone in Judah
will be taken away.
20 Jerusalem, you were so proud
of ruling the people of Judah.
But where are they now?
Look north, and you will see
your enemies approaching.
21 You once trusted them to help,
but now I'll let them rule you.
What do you say about that?
You will be in pain
like a woman giving birth.
22 Do you know why
your clothes were torn off
and you were abused?
It was because
of your terrible sins.
23 Can you ever change
and do what's right?
Can people change the color
of their skin,
or can a leopard
remove its spots?
If so, then maybe you can change
and learn to do right.
24 I will scatter you,
just as the desert wind
blows husks from grain
tossed in the air.
25 I won't change my mind.
I, the Lord, have spoken.
You rejected me
and worshiped false gods.
* 26 You were married to me,
but you were unfaithful.
You even became a prostitute
by worshiping disgusting gods
on hilltops and in fields.
27 So I'll rip off your clothes
and leave you naked and ashamed
for everyone to see.
You are doomed!
Will you ever be worthy
to worship me again?
1 Tas Kungs tā man sacīja: „Ej un pērc sev linu jostu un apjoz ar to savus gurnus, bet sargi to no ūdens!“
2 Tad es nopirku pēc tā Kunga pavēles tādu jostu un apjozu to ap saviem gurniem.
3 Tad vēlreiz man atskanēja tā Kunga vārds:
4 „Ņem jostu, ko tu nopirki un ko tu nēsā ap saviem gurniem, ej pie Eifratas upes un paslēp to tur kādā klints plaisā!“
5 Tad es gāju un paslēpu jostu Eifratas malā, kā Kungs man bija pavēlējis.
6 Pēc ilgāka laika tas Kungs man atkal sacīja: „Celies, ej pie Eifratas un ņem jostu, ko tu tur pēc manas pavēles apslēpi!“
7 Tad es devos pie Eifratas un izraku jostu tai vietā, kur es to biju paslēpis. Bet, lūk, tā bija samaitāta un nederēja vairs nekam!
8 Tad notika tā Kungs vārds un man sacīja:
9 „Tā saka tas Kungs: Tāpat Es sagraušu Jūdas un Jeruzālemes lielo augstprātību!
10 Šī ļaunā tauta, kas negrib klausīt maniem vārdiem, bet staigā pēc savas sirds ietiepības un skrien pakaļ citiem dieviem, lai tiem kalpotu un tos pielūgtu, tā būs kā šī josta, kas nekam vairs neder.
11 Jo kā josta aptver cieši vīra gurnus, tā Es ļāvu visam Israēla namam un visam Jūdas namam cieši turēties pie Manis,“ —saka tas Kungs, —„lai tie būtu mana tauta, Man par godu, par slavu un jaukumu, bet tie Mani neklausīja.
12 Saki tiem šādus vārdus: Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Visas krūzes pilda ar vīnu. Kad tie tev sacīs: Vai tad mēs to nezinātum, ka visas krūzes pilda ar vīnu? —
13 Tad atbildi tu tiem: Tā saka tas Kungs: Redzi, Es pildīšu visus šās zemes iedzīvotājus, kā ķēniņus, kas sēd Dāvida tronī, tā arī priesterus un praviešus un visus Jeruzālemes iedzīvo-tājus ar dzēruma reibumu.
14 Un likšu tad viņiem satriekt sevi citam pret citu un pie tam vienlaicīgi kā tēviem, tā dēliem!“ —tā saka tas Kungs. —„Es nesaudzēšu neviena, Es nesajutīšu arī nekādas līdzcietības, un nekāda žēlsirdība neatturēs Mani, lai Es viņus neiznīcinātu!“
15 Klausaities un ņemiet vērā! Neesiet augstprātīgi, jo pats tas Kungs tā runājis!
16 Dodiet tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms krēsla metas, un pirms jūsu kājas atsitas tumsā pret kalniem, un jūs tad gaidāt uz gaismu, bet Viņš to padara par visdziļāko tumsu un pārvērš par vistumšāko mākoņu sabiezējumu!
17 Bet ja jūs to neklausīsit, tad mana dvēsele slepenībā raudās aiz sāpēm par jūsu augstprātību, un manas acis pārplūdīs asarām, tādēļ ka tā Kunga ganāmais pulks tiek aizvests gūstā.
18 Saki ķēniņam un ķēniņienei: „Nesēstieties visai zemu, jo jūsu skaistais valdinieku vainags nokritīs katram no jūsu galvas.
19 Dienvidzemes pilsētas ir noslēgtas, un nav neviena, kas tās atvērtu. Jūda visā tā kopumā ir aizvests gūstā, aizvests pavisam!“
20 Pacel savas acis, Jeruzāleme, un raugies, kā viņi no ziemeļiem virzās šurp. Kur ir tas ganāmais pulks, kas tev bija uzticēts, tavas godības avis?
21 Ko tu teiksi, kad Viņš iecels tev par kungiem tos, ko tu pati biji pie sevis pieradinājusi kā draugus? Vai neuznāks tev sāpes kā sievai, kas dzemdē?
22 Un kad tu tad savā sirdī domāsi: „Kādēļ mani skārušas šādas ciešanas?“ —Tad zini, ka tavu daudzo noziegumu dēļ tavu svārku apakšas pakaļējais pagarinājums ir pacelts un tavas kājas ar varu atsegtas.
23 Vai var nēģeris mainīt savu ādas krāsu, un vai pardelis var pārveidot savas ādas raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, jūs, kas esat pieraduši pie ļauniem darbiem.
24 „Tādēļ Es tos izkaisīšu kā pelavas, kas izput tuksneša vējā.
25 Tā ir tava daļa, tā tiesa, ko Es esmu tev nolēmis“, —saka tas Kungs, —„tādēļ, ka tu Mani aizmirsusi un esi uzticējusies meliem.
26 Tad Es arī atrotīšu tavu svārku apakšējās garās krokas un tās pacelšu pār tavu vaigu, ka tavs kaunums top redzams.
27 Es redzēju tavu laulības pār-kāpšanu, Es dzirdēju tavu nešķīstas iekāres pilno braulīgo zviegšanu, Es novēroju tavas netiklības negantību ar visām tās šausmām kalnos un klajumā! Bēdas tev, Jeruzaleme! Vai tad tu negribi būt šķīsta? Cik ilgi tas tā vēl turpināsies?“
