Jeremiah Warns Zedekiah
1 King Nebuchadnezzar had a large army made up of people from every kingdom in his empire. He and his army were attacking Jerusalem and all the nearby towns, when the Lord told me 2 to say to King Zedekiah:
I am the Lord, and I am going to let Nebuchadnezzar capture this city and burn it down. 3 You will be taken prisoner and brought to Nebuchadnezzar, and he will speak with you face to face. Then you will be led away to Babylonia.
4 Zedekiah, I promise that you won't die in battle. 5 You will die a peaceful death. People will mourn when you die, and they will light bonfires in your honor, just as they did for your ancestors, the kings who ruled before you.
6 I went to Zedekiah and told him what the Lord had said. 7 Meanwhile, the king of Babylonia was trying to break through the walls of Lachish, Azekah, and Jerusalem, the only three towns of Judah that had not been captured.
The People Break a Promise
8-10 King Zedekiah, his officials, and everyone else in Jerusalem made an agreement to free all Hebrew men and women who were slaves. No Jew would keep another as a slave. And so, all the Jewish slaves were given their freedom.
11 But those slave owners changed their minds and forced their former slaves back into slavery.
12 That's when the Lord told me to say to the people:
13 I am the Lord God of Israel, and I made an agreement with your ancestors when I brought them out of Egypt, where they had been slaves. 14 As part of this agreement, you must let a Hebrew slave go free after six years of service.
Your ancestors did not obey me, 15-16 but you decided to obey me and do the right thing by setting your Hebrew slaves completely free. You even went to my temple, and in my name you made an agreement to set them free. But you have abused my name, because you broke that agreement and forced your former slaves back into slavery.
17 You have disobeyed me by not giving your slaves their freedom. So I will give you freedom—the freedom to die in battle or from disease or hunger. I will make you disgusting to all other nations on earth.
18 You asked me to be a witness when you made the agreement to set your slaves free. And as part of the ceremony you cut a calf into two parts, then walked between the parts. But you people of Jerusalem have broken that agreement as well as my agreement with Israel. So I will do to you what you did to that calf. 19-20 I will let your enemies take all of you prisoner, including the leaders of Judah and Jerusalem, the royal officials, the priests, and everyone else who walked between the two parts of the calf. These enemies will kill you and leave your bodies lying on the ground as food for birds and wild animals.
21-22 These enemies are King Nebuchadnezzar of Babylonia and his army. They have stopped attacking Jerusalem, but they want to kill King Zedekiah and his high officials. So I will command them to return and attack again. This time they will conquer the city and burn it down, and they will capture Zedekiah and his officials. I will also let them destroy the towns of Judah, so that no one can live there any longer.
1 Šis vārds no tā Kunga atklājās Jeremijam, kad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars ar visu savu karaspēku un ar visām pasaules valstīm un tautām, kur viņam bija noteikšana, aplenca Jeruzālemi un pārējās ar to saistītās pilsētas:
2 „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Ej un pasludini Jūdas ķēniņam Cedekijatn: Tā saka tas Kungs: Redzi, Es nodošu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš liks tai aiziet bojā uguns liesmās.
3 Ari tu viņam neizbēgsi, tevi sagrābs, un tu kritīsi viņa rokās. Tu stāvēsi ar Bābeles ķēniņu aci pret aci un runāsi ar viņu muti pret muti; pēc tam tad tu rionāksi Bābelē.“
4 Uzklausi, Jūdas ķēniņ Cedekij, tā Kunga vārdu! Tas Kungs tev ir apsolījis: tu nemirsi no zobena.
5 Tu nomirsi mierā, un kā taviem tēviem, agrākiem ķēniņiem, kas bijuši priekš tevis, sakūra sārtu, tā ari tev sakurs mirēja sārtu un tevi nožēlos ar vaidu un sēru izsaucieniem: „Ak valdniek un pavēlētāj!“ Jo Es to tā esmu noteicis! —saka tas Kungs.
6 Pravietis Jeremija pasludināja visus šos vārdus Jūdas ķēniņam Cedekijam Jeruzālemē tieši tad,
7 Kad Bābeles ķēniņa karaspēks aplenca Jeruzālemi un pārējās atlikušās Jūdas pilsētas—Lachišu un Aseku, jo tās bija vienīgās no visām apcietinātajām un stiprajām Jūdas pilsētām, kas vēl turējās.
8 Šis vārds nonāca no tā Kunga garā Jeremijam, kad ķēniņš Cedekija bija noslēdzis līgumu ar visu tautu Jeru-zālemē, apsolīdamies tai izsludināt atsva-bināšanu,
9 Proti, ka ikvienam būs atlaist brīvībā savu ebrēju tautības vergu un verdzeni, un ka turpmāk lai neviens neizmantotu savu tautas brāli jūdiet vergu darbam.
10 Tad visi paši augstākie ļaudis un visa tauta, kas bija noslēguši līgumu atlaist brīvībā savus vergus un verdzenes un tos neizmantot vairs vergu darbam, ari izpildīja līgumu un tos atlaida.
11 Bet pēc tam tie apdomājās un sauca atpakaļ visus vergus un verdzenes, kurus tie bija jau atsvabinājuši, un padarīja tos atkal par vergiem un verdzenēm.
12 Tad atklājās tā Kunga vārds Jeremijam un tam sacīja:
13 „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Es noslēdzu ar jūsu tēviem derību, kad Es tos atsvabināju no Ēģiptes vergu nama un aizvedu no turienes projām, un tiem noteicu:
14 Septītajā gadā ikvienam jāatsva-bina savs tautas brālis ebrējs, kas tev bija pārdots vai pats pārdevies. Sešus gadus viņš tev kalpos, bet tad tev tas jāatsva-bina! Bet jūsu tēvi Man neklausīja un neveltīja Man nekādas uzmanības.
15 Tagad nu gan jūs bijāt atgriezušies un darījāt, kas manās acis pareizi, kad jūs pasludinājāt savu tautiešu atsvabināšanu un noslēdzāt līgumu manā priekšā tai namā, kas nosaukts manā vārdā.
16 Bet tad jūs grozījāt savas domas un likāt negodā manu vārdu. Jūs atsaucāt atpakaļ ikviens savu vergu un verdzeni, kurus jūs jau bijāt atlaiduši brīvībā, un tos piespiedāt atkal palikt par vergiem un verdzenēm.“
17 Tādēļ tā saka tas Kungs: „Jūs Man nepaklausījāt un nepasludinājāt brīvību savam tautas un cilts brālim, redzi, tad Es jums tagad daru zināmu citas brīvības gada iestāšanos, kad dota brīvība trakot zobenam, plosīties mērim un badam. Un Es jūs padarīšu par šausmu pilnu paraugu visām pasaules valstīm.
18 Ar tiem vīriem, kas pārkāpa manu derību, pārkāpdami līguma noteikumus, ko tie noslēguši mana vaiga priekšā, Es rīkošos kā ar to upura teļu, ko tie pārcirta divos gabalos un tad aizgāja pa vidu starp abiem gabaliem:
19 Jūdas dižciltīgos pārvaldniekus, Jeruzālemes dižciltīgos pārvaldniekus, galma ierēdņus, priesterus un visu tautu, kas gāja pa vidu starp abiem gabaliem, —
20 Tos Es nodošu viņu ienaidnieku rokās, to rokās, kas tīko pēc viņu dzīvības. Viņu miesas būs par barību purniem apakš debess un zvēriem laukā.
21 Arī Jūdas ķēniņu Cedekiju un viņa dižciltīgos Es nodošu viņu ienaidnieku varā, tiem, kas tīko pēc viņu dzīvības, proti—Bābeles ķēniņa karaspēka varā, kas tagad aizgājis no jums.
22 Ziniet, Es tikai pavēlēšu“, —tā saka tas Kungs, —„un tie nāks atpakaļ uz šo pilsētu, to ielenks, ieņems un nodedzinās. Jūdas pārējās pilsētas Es arī padarīšu par drupu kaudzēm un par neapdzīvojamu tuksnesi!“
