The People Destroy the Local Shrines
(2 Kings 18.4)1 After the Festival, the people went to every town in Judah and smashed the stone images of foreign gods and cut down the sacred poles for worshiping the goddess Asherah. They destroyed all the local shrines and foreign altars in Judah, as well as those in the territories of Benjamin, Ephraim, and West Manasseh. Then everyone went home.
Offerings for the Priests and Levites
2 Hezekiah divided the priests and Levites into groups, according to their duties. Then he assigned them the responsibilities of offering sacrifices to please the Lord and sacrifices to ask his blessing. He also appointed people to serve at the temple and to sing praises at the temple gates. 3 Hezekiah provided animals from his own herds and flocks to use for the morning and evening sacrifices, as well as for the sacrifices during the Sabbath celebrations, the New Moon Festivals, and the other religious feasts required by the Law of the Lord.
4 He told the people of Jerusalem to bring the offerings that were to be given to the priests and Levites, so that they would have time to serve the Lord with their work. 5 As soon as the people heard what the king wanted, they brought a tenth of everything they owned, including their best grain, wine, olive oil, honey, and other crops. 6 The people from the other towns of Judah brought a tenth of their herds and flocks, as well as a tenth of anything they had dedicated to the Lord. 7 The people started bringing their offerings to Jerusalem in the third month, and the last ones arrived four months later. 8 When Hezekiah and his officials saw these offerings, they thanked the Lord and the people.
9 Hezekiah asked the priests and Levites about the large amount of offerings. 10 The high priest at the time was Azariah, a descendant of Zadok, and he replied, “Ever since the people have been bringing us their offerings, we have had more than enough food and supplies. The Lord has certainly blessed his people. Look at how much is left over!”
11 So the king gave orders for storerooms to be built in the temple, and when they were completed, 12-13 all the extra offerings were taken there. Hezekiah and Azariah then appointed Conaniah the Levite to be in charge of these storerooms. His brother Shimei was his assistant, and the following Levites worked with them: Jehiel, Azaziah, Nahath, Asahel, Jerimoth, Jozabad, Eliel, Ismachiah, Mahath, and Benaiah. 14 Kore son of Imnah was assigned to guard the East Gate, and he was put in charge of receiving the offerings voluntarily given to God and of dividing them among the priests and Levites. 15-16 He had six assistants who were responsible for seeing that all the priests in the other towns of Judah also got their share of these offerings. They were Eden, Miniamin, Jeshua, Shemaiah, Amariah, and Shecaniah.
Every priest and every Levite over 30 years old who worked daily in the temple received part of these offerings, according to their duties. 17 The priests were listed in the official records by clans, and the Levites 20 years old and older were listed by their duties. 18 The official records also included their wives and children, because they had also been faithful in keeping themselves clean and acceptable to serve the Lord.
19 Hezekiah also appointed other men to take food and supplies to the priests and Levites whose homes were in the pastureland around the towns of Judah. But the priests had to be descendants of Aaron, and the Levites had to be listed in the official records.
20-21 Everything Hezekiah did while he was king of Judah, including what he did for the temple in Jerusalem, was right and good. He was a successful king, because he obeyed the Lord God with all his heart.
1 Kad nu viss tas bija pabeigts, tad viss Israēls, kas bija ieradies, devās Jūdas pilsētās un nolauza masēbas un nocirta ašēras un izpostīja augstieņu svētnīcas un altārus pa visu Jūdu un Benjamiņu, kā arī Efraimu un Manasi, kamēr tādu vairs nebija. Un tad visi Israēla bērni atgriezās atpakaļ, ikviens savā dzimts īpašumā, savās pilsētās.
2 Un Hiskija izkārtoja un noteica priesteru un Ievītu dažādos nodalījumus, kā arī izvietoja katru atsevišķu priesteri un Ievītu pēc viņu pienākumu daudzuma, kas tiem saistījās gan ar dedzināmiem, gan arī ar glābiņa upuriem, lai viņi arī nometnes vārtos un dievnama pagalmos kalpotu tam Kungam un dziedātu tam Kungam pateicības un slavas dziesmas.
3 Un viņš noteica arī „ķēniņa daļu“ pats no sava īpašuma dedzināmiem upuriem rītos un vakaros, kā arī dedzināmiem upuriem ir sabatā, ir jauno mēnešu, ir svētku reizēs, —gluži tā, kā tas ir rakstīts tā Kunga bauslībā.
4 Un viņš piekodināja tautai, tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē, nodot noteiktu daļu priesteriem un Ievītiem, lai viņi stingri turētos pie tā Kunga bauslības.
5 Kad nu šī pavēle kļuva zināma, tad Israēla bērni sanesa bagātīgi ir pirmos augļus no labības un no jaunā vīna, ir no svaigās eļļas un medus, un no visiem tīruma augļiem, —no visa viņi atnesa desmito tiesu lielā vairumā.
6 Un arī tie Israēla un Jūdas bērni, kas dzīvoja Jūdas pilsētās, piegādāja desmito dalu no liellopiem un no sīklopiem, arī desmito tiesu no tā, ko viņi bija atzinuši par svētu un veltījuši tam Kungam, savam Dievam, viņi atnesa un sakrāva kaudžu kaudzēm.
7 Trešajā mēnesī viņi iesāka kaudzes kraut, un septītajā mēnesī viņi pabeidza.
8 Kad nu Hiskija un virsaiši atnāca un tās kaudzes ieraudzīja, tad viņi teica to Kungu un Viņa tautu Israēlu.
9 Un Hiskija apjautājās pie priesteriem un Ievītiem par tām kaudzēm.
10 Un augstais priesteris Azarja, no Cadoka nama, atbildēja viņam, sacīdams: „Kopš tie ir sākuši nest šo cilājamo upuri tā Kunga namā, mēs esam ēduši un paēduši, un daudz vēl ir pāri palicis, jo tas Kungs ir savu tautu tādā mērā svētījis, ka šis lielais krājums patiesībā ir pārpalikums.“
11 Tad Hiskija pavēlēja iekārtot pie tā Kunga nama pieliekamās telpas, un viņi tās iekārtoja.
12 Un ar priekšzīmīgu rūpību tur novietoja ir paceļamo upuri, ir desmito tiesu, ir svētības dāvanas. Un Ievīts Chananja kļuva tām par pārzini, un viņa brālis Šimejs bijs bija otrs pārzinis.
13 Bet Jehiēls, Azazja, Nahats, Asahēls, Jerimots, Jozabāds, Ēliēls, Jišmachja, Mahats un Benaja bija Chananjam un viņa brālim Šimejam padoti uzraugi pēc paša ķēniņa Hiskijas un Dieva nama pārrauga Azarjas norīkojuma.
14 Un Ievīts Korus, Jimnas dēls, vārtu sargs pie Austrumu vārtiem, bija iecelts par pārraugu tām dāvanām, ko Dievam deva no laba prāta, lai tiktu nodoti tam Kungam noliktie paceļamie upuri un vissvētākās svētības dāvanas.
15 Un viņa rīcībā bija Edens, Minjamīns, Ješua, Šemaja, Amarja un Šechanja priesteru pilsētās; tiem bija jānodod saviem amata brāļiem pēc viņu iedalījuma kā lieliem, tā maziem viņu tiesa,
16 Izņemot radu rakstos ierakstītos vīriešu kārtas locekļus triju gadu vecumā un arī vecākus, tas ir visus tos, kas nāca tā Kunga namā, kā to attiecīgā diena prasīja, lai pildītu tur pa atsevišķiem nodalījumiem savu pienākumu klausības.
17 Un priesterus viņš ieveda sarakstos pēc viņu ģimenēm un Ievītus, sākot ar divdesmit gadiem un vecākus, pēc viņu amatiem un nodalījumiem.
18 Un tiem bija jābūt ierakstītiem sarakstos kopā ar viņu mazajiem bērniem, viņu sievām, viņu dēliem un viņu meitām kā veselai kopējai Ievītu amata kārtai, jo viņi bija solījušies godam un apzinīgi veikt visus savus pienākumus.
19 Arī Arona pēcnācējiem, priesteriem, zīmējoties uz lauku apkaimēm visu viņu pilsētu apgabalos, bija iecelti vārdos nosaukti vīri, kuriem pienācās kārtot devu piešķiršanu pries-teriem un visiem pārējiem vīriešu kārtas pārstāvjiem viņu vidū, tāpat arī visiem tiem Ievītu vidū, kas bija ierakstīti sarakstos.
20 Un šādi Hiskija rīkojās visā Jūdā, un viņš darīja to, kas bija labs, taisnīgs un patiesīgs tā Kunga, viņa Dieva, priekšā.
21 Un katru darbu, ko vien viņš pasāka, kārtojot kalpošanas pienākumu Dieva namā un turoties pie bauslības un pavēlēm, lai meklētu savu Dievu, to viņš pildīja ar visu savu sirdi, un viņam veicās labi.
