(A special psalm by David for the music leader. Use with stringed instruments.)
Betrayed by a Friend
1 Listen, God, to my prayer!
Don't reject my request.
2 Please listen and help me.
My thoughts are troubled,
and I keep groaning
3 because my enemies attack
with loud shouts.
They treat me terribly
and hold angry grudges.
4 My heart is racing fast,
and I am afraid of dying.
5 I am trembling with fear,
completely terrified.
6 I wish I had wings
like a dove,
so I could fly far away
and be at peace.
7 I would go and live
in some distant desert.
8 I would quickly find shelter
from howling winds
and raging storms.
9 Confuse my enemies, Lord!
Upset their plans.
Cruelty and violence
are all I see in the city,
10 and they are like guards
on patrol day and night.
The city is full of trouble,
evil, 11 and corruption.
Troublemakers and liars
freely roam the streets.
12 My enemies are not the ones
who sneer and make fun.
I could put up with that
or even hide from them.
13 But it was my closest friend,
the one I trusted most.
14 We enjoyed being together,
when we went with others
to your house, our God.
15 All who hate me are controlled
by the power of evil.
Sentence them to death
and send them down alive
to the world of the dead.
16 I ask for your help, Lord God,
and you will keep me safe.
17 Morning, noon, and night
you hear my concerns
and my complaints.
18 I am attacked from all sides,
but you will rescue me
unharmed by the battle.
19 You have always ruled,
and you will hear me.
You will defeat my enemies
because they won't turn
and worship you.
20 My friend turned against me
and broke his promise.
21 His words were smoother
than butter, and softer
than olive oil.
But hatred filled his heart,
and he was ready to attack
with a sword.
22 Our Lord, we belong to you.
We tell you what worries us,
and you won't let us fall.
23 But what about those people
who are cruel and brutal?
You will throw them down
into the deepest pit
long before their time.
I trust you, Lord!
Lūgšana pret viltīgajiem brāļiem.
1 Dziedātāja vadonim uz koklēm. Dāvida mācības dziesma.
2 Sadzirdi, ak Dievs, manu lūgšanu un neesi nedzirdīgs pret manas sirds nopūtām!
3 Ievēro mani un uzklausi mani! Es maldos apkārt savā nemierā, es nemitīgi smagi nopūšos,
4 Tāpēc ka ienaidnieki trokšņo un bezdievīgie plosās, jo viņi izgāž ļaunumu uz mani un apkaro mani savās dusmās.
5 Mana sirds sažņaudzas manās krūtīs, un nāves bailes mani ir sagrābušas.
6 Baiļu trīsas un drebuļi mani pārņēmuši, un šaušalas mani stindzinājušas.
7 Es izsaucos: „Kaut man būtu spārni kā balodim! Es aizlaistos un nomestos, kur man būtu miers.“
8 Redzi, es gribētu aizlaisties tālu un apmesties tuksnesī. (Sela).
9 Es steigtos un meklētu paglābties no bargās vētras un aukas.
10 Iznīcini, Kungs, viņu nodomus, sajauc viņu valodu, jo es redzēju varas darbus un nesaskaņas pilsētā.
11 Dienu un nakti tādas lietas noris ari uz tās mūpem, un netaisnība un varas darbi notiek tāpat tās vidū,
12 Negantības pilna rīcība ne-pārtraucas tās iekšienē, pārestība un viltus neizzūd tās tirgos.
13 Taču tas nav ienaidnieks, kas mani nievā, to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas saslejas pret mani, —no viņa es paslēptos;
14 Nē, bet tas esi tu, —cilvēks man līdzīgs—, mans draugs un uzticīgais biedrs,
15 Ar kuru mīļi satikāmies un kopā gājām Dieva namā.
16 Lai nāve viņus aizrauj, ka viņi dzīvi nobrauc ellē! Jo ļaunums mīt viņu namos, viņu sirdīs.
17 Bet es piesaukšu Dievu, un tas Kungs mani izglābs.
18 Vakaros, rītos un dienvidū es nopūtīšos un žēlošos, un Viņš uzklausīs manu balsi.
19 Viņš atsvabinās manu dvēseli no tiem, kas lielā pulkā ir ap mani, un dos man mieru, ka neviens man nespēs tuvoties.
20 Dievs klausīs mani un pazcrņos viņus, mūžīgais valdnieks, (Sela) kas no mūžības sēž savā goda krēslā. Taču viņi neatgriežas un nebīstas Dieva.
21 Viņi izstiepj roku pret saviem draugiem un lauž savu derību.
22 Glumāka par sviestu ir viņu mutes valoda, bet sirdī ir karš. Viņu vārdi ir maigāki par eļļu, bet patiesībā tie ir kaili zobeni.
23 Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.
24 Bet Tu, ak Dievs, iegrūdīsi viņus dziļākā iznīcības bedrē! Asinskārīgie un viltīgie vīri nedzīvos ne pusmūžu. Bet es paļaujos uz Tevi!
