1 I looked again and saw people being mistreated everywhere on earth. They were crying, but no one was there to offer comfort, and those who mistreated them were powerful. 2 I said to myself, “The dead are better off than the living. 3 But those who have never been born are better off than anyone else, because they have never seen the terrible things that happen on this earth.”
4 Then I realized that we work and do wonderful things just because we are jealous of others. This makes no more sense than chasing the wind.
5 Fools will fold their hands
and starve to death.
6 Yet a very little food
eaten in peace
is better than twice as much
earned from overwork
and chasing the wind.
7 Once again I saw that nothing on earth makes sense. 8 For example, some people don't have friends or family. But they are never satisfied with what they own, and they never stop working to get more. They should ask themselves, “Why am I always working to have more? Who will get what I leave behind?” What a senseless and miserable life!
It Is Better To Have a Friend
9 You are better having a friend than to be all alone, because then you will get more enjoyment out of what you earn. 10 If you fall, your friend can help you up. But if you fall without having a friend nearby, you are really in trouble. 11 If you sleep alone, you won't have anyone to keep you warm on a cold night. 12 Someone might be able to beat up one of you, but not both of you. As the saying goes, “A rope made from three strands of cord is hard to break.”
13 You may be poor and young, but if you are wise, you are better off than a foolish old king who won't listen to advice. 14 Even if you were not born into the royal family and have been a prisoner and poor, you can still be king. 15 I once saw everyone in the world follow a young leader who came to power after the king was gone. 16 His followers could not even be counted. But years from now, no one will praise him—this makes no more sense than chasing the wind.
1 Un atkal es novēroju visu netaisnību, kas norisinās zem saules; es redzēju, kā raud apspiestie un nomāktie, am nebija neviena iepriecinātāja un kas cieta pārestības no savu apspiedēju puses, nesajuzdami ne no viena nekādu iepriecinājumu.
2 Tad es daudzināju jau sen nāvē aizgājušos kā daudz laimīgākus par tiem, kas vēl tagad dzīvi,
3 Bet vēl laimīgākus nekā šos abējus es teicu tos kas vēl nemaz nav dzimuši un kas tādēļ vēl nav redzējuši to ļauno dzīves kņadu, kas norisinās zem saules.
4 Es novēroju nopietnāk arī darbu un veikumu visās dzīves nozarēs: te ļaudis vienkārši skaudībā nežēlīgi sacentās cits ar citu. Arī tas ir kāds iekšējs tukšums un beznozīmes vēja tvārstīšana.
5 Nejēga turpretī saliek savas rokas kopā un ēd kopā pats savu miesu —
6 „Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas.
7 Un es redzēju kādu citu veltīgas piepūles paraugu zem saules:
8 Tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem un bez biedriem; nav viņam ne dēla nedz brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: „Kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka?“ Arī tas ir niecīgums un greiza rīcība.
9 Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad vismaz vienā ziņā iznāk labāka alga par viņu pūlēm;
10 Ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!
11 Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats?
12 Un ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīzi pārraut.
13 Nabags, bet gudrs jauneklis, ir vairāk vērts nekā vecs ķēniņš, kas jau par nelgu kļuvis un vairs neievēro brīdinājumu.
14 Jo no cietuma viņš nokļuva uz troņa, lai gan bija piedzimis nabags iepriekšējās valdīšanas laikā.
15 Es redzēju visus dzīvos, kas staigā zem saules, turamies kopā ar šo jaunekli, to otru, kam vajadzēja stāvēt viņa vietā.
16 Nepārredzams bija visu to ļaužu pulks, kup bija viņu cēluši sev par vadoni, lai gan tie, kuri būs pēc viņa, par viņu nepriecāsies. Tiešām, arī tā ir niecība un vēja ķeršana.
17 Uzmani savu kāju, kad tu eji Dieva namā, jo nākt un klausīties ir patiešām kaut kas labāks, nekā kad neprašas nes savus upurus: viņi jau patiesībā nezina neko citu kā vienīgi ļaunu darīt. —
