God's Promise to Noah
1 God said to Noah and his sons:
I am giving you my blessing. Have a lot of children and grandchildren, so people will live everywhere on this earth. 2 All animals, birds, reptiles, and fish will be afraid of you. I have placed them under your control, 3 and I have given them to you for food. From now on, you may eat them, as well as the green plants that you have always eaten. 4 But life is in the blood, and you must not eat any meat that still has blood in it. 5-6 I created humans to be like me, and I will punish any animal or person that takes a human life. If an animal kills someone, that animal must die. And if a person takes the life of another, that person must be put to death.
7 I want you and your descendants to have many children, so people will live everywhere on earth.
8 Again, God said to Noah and his sons:
9 I am going to make a solemn promise to you and to everyone who will live after you. 10 This includes the birds and the animals that came out of the boat. 11 I promise every living creature that the earth and those living on it will never again be destroyed by a flood.
12-13 The rainbow that I have put in the sky will be my sign to you and to every living creature on earth. It will remind you that I will keep this promise forever. 14 When I send clouds over the earth, and a rainbow appears in the sky, 15 I will remember my promise to you and to all other living creatures. Never again will I let floodwaters destroy all life. 16 When I see the rainbow in the sky, I will always remember the promise that I have made to every living creature. 17 The rainbow will be the sign of that solemn promise.
Noah and His Family
18 Noah and his sons, Shem, Ham, and Japheth, left the boat. Ham later had a son named Canaan. 19 All people on earth are descendants of Noah's three sons.
20 Noah farmed the land and was the first to plant a vineyard. 21 One day he got drunk and was lying naked in his tent. 22 Ham entered the tent and saw him naked, then went back outside and told his brothers. 23 Shem and Japheth put a robe over their shoulders and walked backwards into the tent. Without looking at their father, they placed it over his body.
24 When Noah sobered up and learned what his youngest son had done, 25 he said,
“I now put a curse on Canaan!
He will be the lowest slave
of his brothers.
26 I ask the Lord my God
to bless Shem
and make Canaan his slave.
27 I pray God will give Japheth
more and more land
and let him take over
the territory of Shem.
May Canaan be his slave.”
28 Noah lived 350 years after the flood 29 and died at the age of 950.
1 Un Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: „Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.
2 Bailes un izbīšanās jūsu priekšā lai pārņem visus zemes dzīvniekus, visus putnus gaisā un visus tos, kas vien kust zemes virsū, kā arī visas jūras zivis. Jūsu rokās tās ir nodotas.
3 Viss, kas vien kust un kam ir dzīvība, lai ir jums par barību. Es jums tos visus nododu tāpat kā zaļos augus, lai tie iums noder barībai.
4 Vienīgi miesu, kuras asinis vēl ir dzīvība, jums nebūs ēst.
5 Bet par jūsu pašu dzīvām asinīm Es prasīšu atbildību no visiem dzīvniekiem. Es to prasīšu, un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu.
6 Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis.
7 Bet jūs augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi lieliem pulkiem.“
8 Un Dievs sacīja Noam un viņa dēliem, kas bija kopā ar viņu, teikdams:
9 „Redzi, Es tagad noslēdzu savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums,
10 Arī ar visiem dzīviem radījumiem, kas ir pie jums: gan putniem, gan zvēriem, gan lopiem, kas ir ar jums, kas vien iznākuši no šķirsta.
11 Es nodibinu savu derību ar jums, ka turpmāk visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka turpmāk vairs grēku plūdi nemaitās zemi.“
12 Tad Dievs sacija: „Šī ir mana derības zīme, ko Es celšu starp sevi un jums un visu dzīvo radību, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem.
13 Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli.
14 Ja Es ar mākoņiem pārklāšu zemi, un padebešos parādīsies varavīksne,
15 Tad Es pieminēšu savu derību, kādu Es savā un jūsu starpā un ar visām dzīvām būtnēm un visu radību esmu noslēdzis, ka nekad vairs ūdeņi nekļūs par grēku plūdiem, kas visu radību izdeldēs.
16 Kad varavīksne pacelsies mākoņos un Es to ieraudzīšu, tad Es arī pieminēšu mūžīgo derību Dieva un visas dzīvās radības starpā, visas miesas starpā, kāda vien ir pasaulē.“
17 Un Dievs sacīja Noam: „Tā ir derības zīme, kādu Es nolieku starp sevi un visu dzīvo radību, kāda vien ir pasaulē.“
18 Un Noas dēli, kas iznāca no šķirsta, bija Šems, Chams un Jafets. Un Chams ir Kānaāna tēvs.
19 Šie trīs ir Noas dēli, un no viņiem cēlušies visi zemes iedzīvotāji.
20 Noa sāka kopt zemi un iestādīja vīna dārzu.
21 Un Noa dzēra vīnu, un viņš piedzērās un gulēja kails savā telti.
22 Kad nu Chams, Kānaāna tēvs, redzēja sava tēva kailumu, viņš to pateica saviem divi brāļiem.
23 Tad Šems un Jafets paņēma tēva virsvalku, un abi uzlika to uz saviem pleciem, un atmuguriski iegāja, un apsedza sava tēva kailumu, savas sejas nogriezdami, tā ka tie sava tēva kailumu neredzēja.
24 Kad Noa pamodās no sava skurbuma, tad viņš dabūja zināt, ko viņa jaunākais dēls tam bija nodarījis.
25 Un viņš sacīja: „Lai Kānaāns ir nolādēts; viņš lai kļūst par kalpu savu brāļu kalpiem.“
26 Un viņš sacīja: „Svētīts lai ir tas Kungs, Šema Dievs, bet Kānaāns lai top tam par kalpu.
27 Dievs lai vairo Jafetu, ka viņš mīt Šema teltīs, bet Kānaāns lai ir viņam kalps.“
28 Un Noa dzīvoja pēc ūdens plūdiem trīssimt piecdesmit gadus.
29 Bet visi Noas mūža gadi bija deviņi simt piecdesmit, tad viņš nomira.
