(A psalm by David for the music leader.)
A Prayer for Protection
1 I come to you, Lord,
for protection.
Don't let me be ashamed.
Do as you have promised
and rescue me.
2 Listen to my prayer
and hurry to save me.
Be my mighty rock
and the fortress
where I am safe.
3 You, Lord God,
are my mighty rock
and my fortress.
Lead me and guide me,
so that your name
will be honored.
4 Protect me from hidden traps
and keep me safe.
5 You are faithful,
and I trust you
because you rescued me.
6 I hate the worshipers
of worthless idols,
but I trust you, Lord.
7 I celebrate and shout
because you are kind.
You saw all my suffering,
and you cared for me.
8 You kept me from the hands
of my enemies,
and you set me free.
9 Have pity, Lord!
I am hurting and almost blind.
My whole body aches.
10 I have known only sorrow
all my life long, and I suffer
year after year.
I am weak from sin,
and my bones are limp.
11 My enemies insult me.
Neighbors are even worse,
and I disgust my friends.
People meet me on the street,
and they turn and run.
12 I am completely forgotten
like someone dead.
I am merely a broken dish.
13 I hear the crowds whisper,
“Everyone is afraid!”
They are plotting and scheming
to murder me.
14 But I trust you, Lord,
and I claim you as my God.
15 My life is in your hands.
Save me from enemies
who hunt me down.
16 Smile on me, your servant.
Have pity and rescue me.
17 I pray only to you.
Don't disappoint me.
Disappoint my cruel enemies
until they lie silent
in their graves.
18 Silence those proud liars!
Make them stop bragging
and insulting your people.
19 You are wonderful,
and while everyone watches,
you store up blessings for all
who honor and trust you.
20 You are their shelter
from harmful plots,
and you are their protection
from vicious gossip.
21 I will praise you, Lord,
for showing great kindness
when I was like a city
under attack.
22 I was terrified and thought,
“They've chased me
far away from you!”
But you answered my prayer
when I shouted for help.
23 All who belong to the Lord,
show how you love him.
The Lord protects the faithful,
but he severely punishes
everyone who is proud.
24 All who trust the Lord,
be cheerful and strong.
Cerība nepamet kaunā.
1 Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.
2 Pie Tevis, Kungs, es patvejros, neļauj man kaunā palikt mūžigi! Izglāb mani pēc Tavas taisnības!
3 Pievērs man savu ausi, izglāb mani ar steigu, esi man par klinti, kur varu patverties, par stipru pili, kas man palīdz!
4 Tu esi mana klints un mana pils, vadi un ved mani sava vārda dēļ.
5 Izvelc mani no tīkla, kas slepeni izlikts pret mani, jo Tu esi mans patvērums.
6 Tavā rokā es nododu savu garu. Tu mani esi atpestījis, Tu uzticīgais Dievs.
7 Tu nīsti tos, kas pie nīcīgiem elkiem turas, bet es paļaujos uz to Kungu.
8 Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas,
9 Tu mani neesi izdevis maniem ienaidniekiem, Tu manai kājai liki nostāties plašākā vietā.
10 Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.
11 Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks, un mani kauli izģinst.
12 Aiz ienaidnieku lielā pulka es esmu kļuvis par apkaunojumu, par biedēkli saviem kaimiņiem. Mani paziņas trūkstas, un kas mani uz ielas satiek, bēg no manis.
13 Es esmu zustin pazudis ļaužu piemiņai kā mironis, es esmu kļuvis kā sadauzīts trauks.
14 Es dzirdu, kā daudzi mani nievā: „Izbailes visapkārt!“ Kad tie kopā sarunājas pret mani, viņi tīko ņemt man manu dzīvību.
15 Bet es paļaujos uz Tevi, ak Kungs, es saku: „Tu esi mans Dievs.“
16 Tavā rokā stāv mani likteņi, —izglāb mani no manu ienaidnieku un vajātāju rokas!
17 Liec spīdēt savam vaigam pār savu kalpu, palīdzi man pēc savas žēlastības!
18 Kungs, neliec man palikt kaunā, neļauj man piedzīvot vilšanos, jo es Tevi piesaucu. Lai kaunā paliek bezdievīgie, lai viņi apklust un aiziet pazemē!
19 Lai mēmas kļūst lūpas, kas runā melus, kas aprunā taisno, savā lepnībā un augstprātībā viņu nievādamas.
20 Cik liela ir Tava žēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas, ko Tu parādi ļaužu priekšā tiem, kas uz Tevi cerē!
21 Tu viņus pasargi sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viņus savā namā no nesaticīgām mēlēm.
22 Slavēts lai ir tas Kungs, ka Viņš mani tik brīnišķi žēlojis it kā stiprā pilsētā!
23 Bet es domāju savās bailēs: „Es esmu atstumts no Tavām acīm!“ Bet Tu uzklausīji manu lūgšanas pilno saucienu, ar kupu es griezos pie Tevis.
24 Mīliet to Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo tas Kungs ir uzticīgs un pasargā sev uzticīgos, bet tam, kas augstprātīgi uzpūšas, Viņš taisnīgi atmaksā papilnam.
25 Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis, jūs visi, kas cerat uz to Kungu!
