1 David said, “The temple of the Lord God must be built right here at this threshing place. And the altar for offering sacrifices will also be here.”
David Prepares To Build the Temple
2 David ordered the foreigners living in Israel to come to Jerusalem. Then he assigned some to cut blocks of stone for building the temple. 3 He got a large supply of iron to make into nails and hinges for the doors, and he provided so much bronze that it could not be weighed. 4 He also brought an endless supply of cedar logs from the cities of Sidon and Tyre.
5 He said, “The temple for the Lord must be great, so that everyone in the world will know about it. But since my son Solomon is young and has no experience, I will make sure that everything is ready for the temple to be built.”
That's why David did all these things before he died.
David Instructs Solomon To Build the Temple
6 David sent for his son Solomon and told him to build a temple for the Lord God of Israel. 7 He said:
My son, I wanted to build a temple where the Lord my God would be worshiped. 8 But some time ago, he told me, “David, you have killed too many people and have fought too many battles. That's why you are not the one to build my temple. 9 But when your son becomes king, I will give him peace throughout his kingdom. His name will be Solomon, because during his rule I will keep Israel safe and peaceful. 10 Solomon will build my temple. He will be like a son to me, and I will be like a father to him. In fact, one of his descendants will always rule in Israel.”
11 Solomon, my son, I now pray that the Lord your God will be with you and keep his promise to help you build a temple for him. 12 May he give you wisdom and knowledge, so that you can rule Israel according to his Law. 13 If you obey the laws and teachings that the Lord gave Moses, you will be successful. Be strong and brave and don't get discouraged or be afraid of anything.
14 I have all the supplies you'll need to build the temple: You have more than 3,000 tons of gold and over 34,000 tons of silver. There's also plenty of wood, stone, and more bronze and iron than I could weigh. Ask for anything else you need. 15 I have also assigned men who will cut and lay the stone. And there are carpenters and people who are experts in working with 16 gold, silver, bronze, and iron. You have plenty of workers to do the job. Now get started, and I pray that the Lord will be with you in your work.
17 David then gave orders for the leaders of Israel to help Solomon. 18 David said:
The Lord our God has helped me defeat all the people who lived here before us, and he has given you peace from all your enemies. Now this land belongs to the Lord and his people. 19 Obey the Lord your God with your heart and soul. Begin work on the temple to honor him, so that the sacred chest and the things used for worship can be kept there.
1 Un Dāvids sacīja: „Šeit lai atrodas Dieva tā Kunga nams, un šeit lai ir Israēlam altāris dedzināmo upupi upurēšanai!“
2 Un Dāvids pavēlēja sapulcināt svešiniekus, kas bija Israēla zemē, un viņš tos nodarbināja kā akmeņkaļus, lai izcirstu četrstūru akmeņus Dieva nama celšanai.
3 Un Dāvids sagādāja ari lielā daudzumā dzelzi vārtu veramo daļu un durvju naglām un savienojumu dzelžiem, kā ari varu tādā vairumā, ka to nevarēja izsvērt.
4 Un tādā daudzumā ari ciedru koku baļķus, ka tie nebija izskaitāmi, jo sidonieši un tirieši atveda Dāvidam ciedru kokus lielā vairumā.
5 Un Dāvids sprieda tā: „Mans dēls Salamans ir vēl jauns un nav nobriedis, bet ceļamam tā Kunga namam ir jākļūst par lielu un varenu celtni, lai to visās zemēs slavē un apbrīno, —tāpēc es gribu šī pasākuma veikšanai visu sagatavot.“ Tā Dāvids lielā mērā veica sagatavošanas darbus pirms savas nāves.
6 Tad viņš pieaicināja savu dēlu Salamanu un tam pavēlēja, ka viņam ir jāuzceļ tam Kungam, Israēla Dievam, nams.
7 Un Dāvids sacīja Salamanam: „Mans dēls! Manā sirdsprātā bija uzcelt tā Kunga, mana Dieva, vārda slavai namu,
8 Bet tā Kunga vārds man atklājās, teikdams: Tu esi izlējis daudz asiņu, un tu esi vedis lielus karus; tu nedrīksti celt mana vārda slavai namu, jo tu esi manā priekšā virs zemes izlējis pārāk daudz asiņu.
9 Redzi, tas dēls, kas tev tiks dzemdēts, tas būs miera vīrs, jo Es likšu viņam piedzīvot mieru no visiem viņa ienaidniekiem, kādi tam ir visapkārt; ne velti Salamans būs viņa vārds, un viņa laikā Es likšu Israēlam piedzīvot laimi un mieru.
10 Viņš uzcels mana vārda godam namu, viņš būs mans dēls, un Es būšu viņa tēvs, un Es nostiprināšu viņa troni pār viņa ķēniņa valsti Israēlu mūžīgi!
11 Tagad nu, mans dēls, tas Kungs būs ar tevi, un, ceru, tev labi izdosies, un tu uzcelsi tam Kungam, savam Dievam, namu, kā Viņš, attiecībā uz tevi, ir noteicis!
12 Ak, kaut tas Kungs tev piešķirtu gudrību un izpratni, lai, kad Viņš tevi iecels pār Israēlu, tu sargātu tā Kunga, sava Dieva, bauslību!
13 Tad tev labi veiksies, ja tu ievērosi un izpildīsi likumu noteikumus un tiesas nolikumus, ko tas Kungs Mozum ir pavēlējis Israēla labā. Esi stiprs un drosmīgs 1 Nebīsties un neapmulsti!
14 Un redzi, ar lielām pūlēm es esmu rūpējies un sakrājis tā Kunga namam simt tūkstošus talentu zelta un vienu miljonu talentu sudraba, un vaļru un dzelzi bez noteicama svara daudzuma, jo to man ir bezgalīgi lielā vairumā; tāpat arī kokus un akmeņus es esmu sakrājis, bet pie tiem tev vēl ir jāgādā klāt.
15 Un tavā rīcībā ir liels skaits amatnieku: akmeņkaļi, akmens un koka apstrādātāji un dažādi gudri vīri, kas mācīti visādos amatos.
16 Zelta, sudraba, vafa un dzelzs ir neizskaitāms daudzums. Celies un rīkojies, un lai tas Kungs ir ar tevi!“
17 Un Dāvids pavēlēja visiem Israēla vadoņiem palīdzēt viņa dēlam Salamanam, sacīdams:
18 „Vai tad tas Kungs, jūsu Dievs, nav ar jums, un vai Viņš nav jums ļāvis visapkārt dzīvot mierā? Viņš taču ir nodevis zemes iedzīvotājus manā rokā, un šī zeme guļ tagad pakļauta kā Kunga, tā Viņa tautas varai. vai miera vīrs.
19 Tad nu dzenieties tagad ar savu sirdi un ar savu dvēseli meklēt to Kunga, savu Dievu, un celieties un celiet svētnīcu Dievam, tam Kungam, lai varētu pārnest šurp tā Kunga derības šķirstu un svētos Dieva traukus šai svētnīcā, kas ceļama tā Kunga vārda slavai!“
