The Most Important Commandment
Moses said to Israel:
1 The Lord told me to give you these laws and teachings, so you can obey them in the land he is giving you. Soon you will cross the Jordan River and take that land. 2 And if you and your descendants want to live a long time, you must always worship the Lord and obey his laws. 3 Pay attention, Israel! Our ancestors worshiped the Lord, and he promised to give us this land that is rich with milk and honey. Be careful to obey him, and you will become a successful and powerful nation.
4 Listen, Israel! The Lord our God is the only true God! 5 So love the Lord your God with all your heart, soul, and strength. 6 Memorize his laws 7 and tell them to your children over and over again. Talk about them all the time, whether you're at home or walking along the road or going to bed at night, or getting up in the morning. 8 Write down copies and tie them to your wrists and foreheads to help you obey them. 9 Write these laws on the door frames of your homes and on your town gates.
Worship Only the Lord
Moses said to Israel:
10 The Lord promised your ancestors Abraham, Isaac, and Jacob that he would give you this land. Now he will take you there and give you large towns, with good buildings that you didn't build, 11 and houses full of good things that you didn't put there. The Lord will give you wells that you didn't have to dig, and vineyards and olive orchards that you didn't have to plant. But when you have eaten so much that you can't eat any more, 12 don't forget it was the Lord who set you free from slavery and brought you out of Egypt. 13 Worship and obey the Lord your God with fear and trembling, and promise that you will be loyal to him.
14 Don't have anything to do with gods that are worshiped by the nations around you. 15 If you worship other gods, the Lord will be furious and wipe you off the face of the earth. The Lord your God is with you, 16 so don't try to make him prove that he can help you, as you did at Massah. 17 Always obey the laws that the Lord has given you 18-19 and live in a way that pleases him. Then you will be able to go in and take this good land from your enemies, just as he promised your ancestors.
20 Someday your children will ask, “Why did the Lord give us these laws and teachings?”
21 Then you will answer:
We were slaves of the king of Egypt, but the Lord used his great power and set us free. 22 We saw him perform miracles and make horrible things happen to the king, his officials, and everyone else. 23 The Lord rescued us from Egypt, so he could bring us into this land, as he had promised our ancestors. 24-25 That's why the Lord our God demands that we obey his laws and worship him with fear and trembling. And if we do, he will protect us and help us be successful.
1 „Un šie ir tie baušļi, likumi un noteikumi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, man ir pavēlējis jums mācīt, lai jūs pēc tiem dzīvotu tai zemē, uz kupi jūs tagad ceļaties pāri, lai to iemantotu,
2 Ka tu to Kungu, savu Dievu, bīsties, un ka tu ievēro visus Viņa likumus un Viņa baušļus, ko es esmu tev pavēlējis, tu, tavi bērni un tavi bērnu bērni, visas savas mūža dienas, un lai tu ilgi dzīvotu.
3 Tādēļ klausies, Israēl, un ievēro, ka tu tos pildi, lai tev labi klājas, un lai jūs stipri vairojaties, kā tas Kungs, tavu tēvu Dievs, tev to ir apsolījis, tai zemē, kur piens un medus tek.
4 Klausies, Israēl, tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs!
5 Un tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku!
6 Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī.
7 Un tie tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.
8 Tie tev ir jāsien kā zīme uz savas rokas, un tie tev jāliek par zīmi tavu acu starpā uz pieres.
9 Un tie tev jāraksta uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem.
10 Un kad nu tas Kungs, tavs Dievs, tevi ievedīs tai zemē, ko Viņš ar zvērestu ir apsolījis taviem tēviem—Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam, lai tev to dotu ar lielām un skaistām pilsētām, ko jūs neesat cēluši,
11 Un arī namus, kas pilni ar visādiem labumiem, kupis tu neesi sakrājis, un ar klintīs izcirstām ūdens tvertnēm, ko tu pats neesi izcirtis, un vīna kalnus un olīvu koku dārzus, ko tu neesi dēstījis, —un kad tu tad ēdīsi un būsi paēdis,
12 Tad sargies, ka tu neaizmirsti to Kungu, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no kalpības nama!
13 Tev būs to Kungu, savu Dievu, bīties, tev būs Viņam kalpot un pie Viņa vārda zvērēt.
14 Nesekojiet citiem dieviem no to dievību skaita, kas ir tām tautām, kādas mīt jūsu apkaimē,
15 Jo tas Kungs, tavs Dievs, kas mīt tavā vidū, ir stiprs un dusmīgs Dievs, ka tā Kunga, tava Dieva, dusmas neiedegas pret tevi un tevi neizdeldē no zemes virsus.
16 Jums nebūs to Kungu, savu Dievu, kārdināt, kā jūs Viņu esat kārdinājuši Masā;
17 Ievērojiet rūpīgi tā Kunga, sava Dieva, baušļus līdz ar Viņa liecībām un Viņa likumiem, ko pildīt Viņš tev ir uzlicis par pienākumu.
18 Un tev ir jādara, kas ir tiesa un labs tā Kunga acīm, lai tev tiešām labi klājas, un lai tu tiešām ieeji un iemanto šo auglīgo zemi, ko tas Kungs ir ar zvērestu apsolījis taviem tēviem,
19 Padzenot visus tavus ienaidniekus papriekšu projām, kā tas Kungs tev ir to solījis.
20 Kad nu tad nākotnē tev tavs dēls jautās, sacīdams: „Kāda ir šo liecību, šo likumu un šo noteikumu jēga, ko tas Kungs jums ir pavēlējis?“
21 Tad tev būs savam dēlam atbildēt: „Mēs bijām faraona kalpi Ēģiptē, bet tas Kungs mūs izveda ārā no Ēģiptes ar stipru roku,
22 Un tas Kungs deva zīmes un veica lielus un briesmīgus brīnuma darbus Ēģiptē, kas skāra faraonu un ikvienu viņa nama iemītnieku, kā mēs to paši ar savām acīm redzējām;
23 Un Viņš mūs izveda no turienes ārā, lai mūs atvestu un mums dotu šo zemi, ko Viņš ar zvērestu bija apsolījis mūsu tēviem.
24 Un tas Kungs mums pavēlēja visus šos likumus pildīt, to Kungu, savu Dievu, bīties, lai tas būtu mūžam mums pašiem par labu, un lai Viņš mūs pasargātu dzīvus, kā tas arī šodien ir.
25 Un tad tas arī būtu mums par attaisnojumu, ja mēs atzīsim par savu pienākumu sargāt un pildīt ikvienu rīkojumu un taisnības nolikumu tā Kunga, sava Dieva, priekšā tā, kā Viņš to ir pavēlējis.“
