Don't Expect Help from Egypt
1 This is the Lord's message for his rebellious people:
“You follow your own plans
instead of mine;
you make treaties
without asking me,
and you keep on sinning.
2 You trust Egypt for protection.
So you refuse my advice
and send messengers to Egypt
to beg their king for help.
3 “You will be disappointed,
completely disgraced
for trusting Egypt.
4 The king's power reaches
from the city of Zoan
as far south as Hanes.
5 But Egypt can't protect you,
and to trust that nation
is useless and foolish.”
6 This is a message
about the animals
of the Southern Desert:
“You people carry treasures
on donkeys and camels.
You travel to a feeble nation
through a troublesome desert
filled with lions
and flying fiery dragons.
7 Egypt can't help you!
That's why I call that nation
a helpless monster.”
Israel Refuses To Listen
8 The Lord told me to write down his message for his people, so that it would be there forever. 9 They have turned against the Lord and can't be trusted. They have refused his teaching 10 and have said to his messengers and prophets:
Don't tell us what God has shown you and don't preach the truth. Just say what we want to hear, even if it's false. 11 Stop telling us what God has said! We don't want to hear any more about the holy One of Israel.
12 Now this is the answer
of the holy One of Israel:
“You rejected my message,
and you trust in violence
and lies.
13 This sin is like a crack
that makes a high wall
quickly crumble 14 and shatter
like a crushed bowl.
There's not a piece left
big enough to carry hot coals
or to dip out water.”
Trust the Lord
15 The holy Lord God of Israel
had told all of you,
“I will keep you safe
if you turn back to me
and calm down.
I will make you strong
if you quietly trust me.”
Then you stubbornly 16 said,
“No! We will safely escape
on speedy horses.”
But those who chase you
will be even faster.
17 As few as five of them,
or even one, will be enough
to chase a thousand of you.
Finally, all that will be left
will be a few survivors
as lonely as a flag pole
on a barren hill.
The Lord Will Show Mercy
18 The Lord God is waiting
to show how kind he is
and to have pity on you.
The Lord always does right;
he blesses those who trust him.
19 People of Jerusalem, you don't need to cry anymore. The Lord is kind, and as soon as he hears your cries for help, he will come. 20 The Lord has given you trouble and sorrow as your food and drink. But now you will again see the Lord, your teacher, and he will guide you. 21 Whether you turn to the right or to the left, you will hear a voice saying, “This is the road! Now follow it.” 22 Then you will treat your idols of silver and gold like garbage; you will throw them away like filthy rags.
23 The Lord will send rain to water the seeds you have planted—your fields will produce more crops than you need, and your cattle will graze in open pastures. 24 Even the oxen and donkeys that plow your fields will be fed the finest grain.
25 On that day people will be slaughtered and towers destroyed, but streams of water will flow from high hills and towering mountains. 26 Then the Lord will bandage his people's injuries and heal the wounds he has caused. The moon will shine as bright as the sun, and the sun will shine seven times brighter than usual. It will be like the light of seven days all at once.
Assyria Will Be Punished
27 The Lord is coming
from far away
with his fiery anger
and thick clouds of smoke.
His angry words flame up
like a destructive fire;
28 he breathes out a flood
that comes up to the neck.
He sifts the nations
and destroys them.
Then he puts a bridle
in every foreigner's mouth
and leads them to doom.
29 The Lord's people will sing as they do when they celebrate a religious festival at night. The Lord is Israel's mighty rock, and his people will be as happy as they are when they follow the sound of flutes to the mountain where he is worshiped.
30 The Lord will get furious. His fearsome voice will be heard, his arm will be seen ready to strike, and his anger will be like a destructive fire, followed by thunderstorms and hailstones. 31 When the Assyrians hear the Lord's voice and see him striking with his iron rod, they will be terrified. 32 He will attack them in battle, and each time he strikes them, it will be to the music of tambourines and harps.
33 Long ago the Lord got a place ready for burning the body of the dead king. The place for the fire is deep and wide, the wood is piled high, and the Lord will start the fire by breathing out flaming sulfur.
1 „Lāsts bērniem, kas atkritēji,“ —saka tas Kungs, —„tie izpilda nodomu, kas nenāk no Manis; tie slēdz derību bez manas piekrišanas un tā krāj grēku uz grēka!
2 Viņi taisās doties uz Ēģipti, neprasījuši mana padoma, lai tur meklētu patvērumu faraona aizsardzībā un lai atrastu mieru Ēģiptes ēnā.
3 Bet faraona aizsardzība būs jums par kaunu un patvērums Ēģiptes ēnā par apsmieklu!
4 Lai gan viņa virsnieki jau ieradušies uz sarunām Coānā un viņa sūtņi Hanesā,
5 Tie redzēs, ka tie vīlušies tautā, kas tiem nevar līdzēt, kas nevar sniegt nedz palīdzību, nedz kādu citu labumu, bet būs tiem tikai par vilšanos un arī par kaunu.“
6 Vārds par dienvidzemes Behemotu: bēdu un moku zemē—kur dzīvo lauvas un indīgas spārnainas čūskas, viņi nes savu mantu ar ēzeļiem un savu bagātību uz kamieļu mugurām tautai, kas viņiem neko nevar palīdzēt.
7 Ēģipte nav nekas un nevar nekā palīdzēt; tādēļ Es nosaucu šo tautu par lielmuti, kas tomēr sēd klusi.
8 Ej nu un raksti to viņiem priekšā uz galdiņa un ieraksti to grāmatā, lai tas paliek par piemiņu nākamām dienām mūžīgi mūžam.
9 Jo tā ir pretdarbīga tauta, melkuļi bērni, bērni, kas negrib klausīt tā Kunga baušļiem,
10 Kas gaišreģiem saka: „Neskataities! Jums nebūs redzēt!“ —un praviešiem: „Nesludiniet mums patiesību, sludiniet mums patīkamas lietas, sludiniet viltu!
11 Novirzieties, no pareizā ceļa, atstājiet pareizo taku, neapgrūtiniet mūs ar Israēla Svēto!“
12 Tādēļ Israēla Svētais ir teicis: „Tāpēc, ka jūs atmetat manu vārdu un liekat savu cerību uz varmācību un slepeniem ceļiem un paļaujaties uz tiem,
13 Tad jums šis noziegums būs kā plaisa šķībā mūra sienā; tā piepeši acumirklī sagrauj sienu, liek tai sabrukt un sašķīst,
14 Kā sašķaida māla krūzi bez žēlastības, ka nepaliek ne lauskas, ar ko varētu paņemt uguni no ugunskura vai pasmelt ūdeni no akas.“
15 Jo tā saka Dievs tas Kungs, Israēla Svētais: „Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku, bet jūs negribat!“
16 Jūs sakāt: „Nē! Mēs tad jau drīzāk dosimies projām ar zirgiem!“ Nu tad skrieniet arī! —„Ar ātriem zirgiem mēs jāsim!“ Nu tad jūsu vajātāji arī lai būtu tādi ātrskrējēji!
17 Tūkstotis jūsējo bēgs no viena vienīga vīra kapa sauciena, un no piecu vīru kara sauciena jūs bēgsit visi, kamēr jūs paliksit pāri tikai kā ceļa stabs kalna galā un kā karogs pakalnā.
18 Tādēļ tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!
19 Tu Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, tev nebūs vienmēr raudāt, Viņš tev būs žēlīgs, kad tu Viņu piesauksi. Kad Viņš dzirdēs tavu balsi, Viņš tev atbildēs.
20 Tas Kungs jums gan piešķirs tikai bēdu maizi un ūdeni sēru nomāktai sirdij, bet toties tavi skolotāji vairs nebūs spiesti slēpties, un tavas acis redzēs tavus skolotājus,
21 Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: „Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!“ kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.
22 Tad tu neturēsi savus ar sudrabu pārklātos izgrieztos, kā arī no zelta izlietos elka tēlus par svētiem, bet atmetīsi tos kā riebīgus, sacīdama: „Projām ar jums!“
23 Tad Viņš dos lietu tavam sējumam tīrumā, maize no lauku ražas būs garžīga un sātīga un barības spēka pilna. Tavi ganāmie pulki ganīsies tanī laikā plašās ganībās.
24 Vērši un ēzeji, kas apstrādā druvu, ēdīs sālītu mistru, kas sajaukts un vētīts ar liešķen un vētekli.
25 Un uz visiem augstiem kalniem un visiem pakalniem būs tekoša ūdens strauti lielās kaujas dienā, kad sagļūs torņi.
26 Un mēness gaisma būs kā saules gaisma, un saules gaisma būs septiņreiz gaišāka, nekā tā bija septiņas dienas tanī laikā, kad tas Kungs sasēja savas tautas vātis un dziedēja viņas brūces.
27 Redzi, tas Kungs pats nāk šurpu no tālienes, Viņa dusmas kvēlo, liels ir Viņa saviļņojums, Viņa lūpas ir pilnas bardzības, un Viņa mēle kā postīga uguns.
28 Viņa elpa ir kā plūstoša straume, kas sniedzas līdz kaklam, lai sijātu tautas nāves sietā un liktu tautām viltus iemauktus mutē, aiz kuriem Viņš tad tās trenkātu un dzenātu.
29 Tad jūs dziedāsit kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz tā Kunga kalnu Israēla klinti.
30 Tad atskanēs tā Kunga varenā pērkona balss, un Viņš pacels savu roku bargās dusmās ar iznīcinātāju uguni, lietus gāzi, negaisu un krusu.
31 Un Asurs izbīsies no tā Kunga balss, kas viņu sitīs ar rīksti,
32 Un katru reizi, kad tas Kungs sitīs viņu ar pārmācības rīksti, tā ar labu trāpījumu viņu sāpīgi skars, iespiezdamās dziļi viņa miesā, un tas notiks ar bungām un kokles skaņām; ar paceltu roku Viņš visur ar viņu karos.
33 Jo sen jau ierīkota šausmu pilna sadedzināšanas vieta, tā domāta arī ķēniņam; ir sakrauts augsts un plats sārts, lielā daudzumā sagādāta malka un iekuri; tas Kungs to aizdedzinās ar savu dvašu līdzīgi kā ar sēra straumi.
