More Troubles for Moab
1 Send lambs as gifts
to the ruler of the land.
Send them across the desert
from Sela to Mount Zion.
2 The women of Moab
crossing the Arnon River
are like a flock of birds
scattered from their nests.
3 Moab's messengers say
to the people of Judah,
“Be kind and help us!
Shade us from the heat
of the noonday sun.
Hide our refugees!
Don't turn them away.
4 Let our people live
in your country
and find safety here.”
Moab, your cruel enemies
will disappear;
they will no longer attack
and destroy your land.
5 Then a kingdom of love
will be set up,
and someone from David's family
will rule with fairness.
He will do what is right
and quickly bring justice.
Moab's Pride Is Destroyed
6 We have heard of Moab's pride.
Its people strut and boast,
but without reason.
7 Tell everyone in Moab
to mourn for their nation.
Tell them to cry and weep
for those fancy raisins
of Kir-Hareseth.
8 Vineyards near Heshbon
and Sibmah
have turned brown.
The rulers of nations
used to get drunk
on wine from those vineyards
that spread to Jazer,
then across the desert
and beyond the sea.
9 Now I mourn like Jazer
for the vineyards
of Sibmah.
I shed tears for Heshbon
and for Elealeh.
There will be no more
harvest celebrations
10 or joyful and happy times,
while bringing in the crops.
Singing and shouting are gone
from the vineyards.
There are no joyful shouts
where grapes were pressed.
God has silenced them all.
11 Deep in my heart I hurt
for Moab and Kir-Heres.
12 It's useless for Moab's people
to wear themselves out
by going to their altars
to worship and pray.
13 The Lord has already said all of this about Moab. 14 Now he says, “The contract of a hired worker is good for three years, but Moab's glory and greatness won't last any longer than that. Only a few of its people will survive, and they will be left helpless.”
1 Sūtiet zemes valdniekam pienācīgas jēru nodevas no Selas pa tuksnesi uz Ciānas meitas kalnu!
2 Kā iztrenkāti un projām lidojoši putni, kas izbiedēti no ligzdas, tā jutīsies Moāba meitas pie Arnonas upes brasliem.
3 „Dodi mums padomu! Esi mums par starpnieku! Dari savu ēnu tumšu kā nakti pašā dienas vidū! Paslēp izdzītos, neizdodi ienaidniekam bēgļus!
4 Lai mani Moāba bēgli nometas pie tevis, esi tiem par patvērumu no vajātāja! Jo kad spaidītājs būs pagalam un postīšana beigusies un postītāji būs izdzīti no zemes,
5 Tad tronis būs nostiprināts ar žēlastību, un uz tā Dāvida teltī sēdēs ar paļāvību un uzticību apveltīts tiesnesis, kas spriež tiesu, aizstāv ļaužu tiesības un rūpējas par taisnību.“
6 Mēs dzirdējām par Moāba pārāk lielo lepnību, viņa uzpūtību un iedomību, pārgalvību un tukšo lielību.
7 Tā lai žēlojas moābieši par Moābu, lai žēlojas visi kopā; jūs skumsit un sūdzēsities galīgi satricināti par Kirarešetes pamatiem, tie pavisam sagrauti! —Pagalam ari skaistie turienes vīnogu cepumi,
8 Jo Hešbonas druvas novītušas un nokaltuši arī Sibmas vīna koki, kuļu ogas tautu valdnieki saminuši, kaut gan šīs ogas viņus pašus kādreiz reibināja. Šie vīna koki sniedzās līdz Jāzerai un iestiepās tuksnesī, tie ar saviem zariem izplētās līdz pat Nāves jūfai.
9 Tādēļ es raudu kopā ar Jāzeru par Sibmas vīna kokiem un tevi slacinu ar savām asarām, Hešbona un Ēleāle, jo tavas pļaujas un ražas laikā negaidīti atskan kara troksnis un ienaidnieku uzvaras saucieni.
10 Tā prieks un līksmība apklusuši druvās, un vīna dārzos nedzird vairs līksmi un gaviles. Minējs vairs nemin vīnu vīnaspaidā, vīnkopju prieka dziesmas ir izskanējušas.
11 Tādēļ sēras manā sirdī par Moābu raisās kā klusas kokļu skaņas, un manās krūtīs smeldz sāpes par Kirarešeti.
12 Un notiks, kad Moābs kāps elku kalnā ar dāvanām, kad viņš būs ilgi nopūlējies gar upurēšanu un ieies savā svētajā vietā, lai lūgtu, tad viņš neko nepaveiks un nepanāks.
13 Tā tas Kungs ir citkārt runājis par Moābu.
14 Bet tagad tas Kungs saka: „Trijos gados, līdzīgi algādža laikam, ieslīgs kaunā un nicināšanā visa Moāba godība ar visu lielo ļaužu pulku, un kas atliks, to nebūs daudz.“
