Jerusalem's Coming Destruction
The Lord said:
1 Ezekiel, son of man, get a sharp sword and use it to cut off your hair and beard. Weigh the hair and divide it into three equal piles. 2 After you attack the brick that stands for Jerusalem, burn one pile of your hair on the brick. Chop up the second pile and let the small pieces of hair fall around the brick. Throw the third pile into the wind, and I will strike it with my own sword.
3 Keep a few of the hairs and wrap them in the hem of your clothes. 4 Then pull out a few of those hairs and throw them in the fire, so they will also burn. This fire will spread, destroying everyone in Israel.
5 I am the Lord God, and I have made Jerusalem the most important place in the world, and all other nations admire it. 6 But the people of Jerusalem rebelled and refuse to obey me. They ignored my laws and have become even more sinful than the nations around them.
7 So tell the people of Jerusalem:
I am the Lord God! You have refused to obey my laws and teachings, and instead you have obeyed the laws of the surrounding nations. You have become more rebellious than any of them! 8 Now all those nations will watch as I turn against you and punish you 9 for your sins. Your punishment will be more horrible than anything I've ever done or will ever do again. 10 Parents will be so desperate for food that they will eat their own children, and children will eat their parents. Those who survive this horror will be scattered in every direction.
11 Your sins have disgusted me and made my temple unfit as a place to worship me. So I swear by my own life that I will cut you down and show you no pity. 12 A third of you will die here in Jerusalem from disease or starvation. Another third will be killed in war. And I will scatter the last third of you in every direction, then track you down and kill you.
13 You will feel my fierce anger until I have finished taking revenge. Then you will know that I, the Lord, was furious because of your disobedience. 14 Every passerby will laugh at your destruction. Foreign nations 15 will insult you and make fun of you, but they will also be shocked and terrified at what I did in my anger. 16 I will destroy your crops until you starve to death, and disasters will strike you like arrows. 17 Starvation and wild animals will kill your children. I'll punish you with horrible diseases, and your enemies will strike you down with their swords. I, the Lord, have spoken.
1 „Cilvēka bērns, ņem asu zobenu, izlieto to kā bārdas nazi, nodzen ar to savas galvas matus un savu bārdu. Tad ņem svarus, nosver un sadali matus.
2 Trešo daļu sadedzini ar uguni pilsētas vidū, kad pilsētas ielenkšanas dienas ies uz beigām. Otru trešdaļu savel pikā un apritini to ar zobenu pilsētai visapkārt. Pēdējo trešdaļu izpu-tini vējā, Es tad galīgi nopakaļis aiz tiem strauji izvilkšu arī savu zobenu.
3 Taču paņem no tiem kādu mazu daļu un iesieni tos savu svārku stūrī.
4 Tad ņem vēl kaut cik no tiem, iemet tos ugunī un sadedzini. No tiem tad izies uguns pār visu-Israēla namu.“
5 Pēc tam tad saki visam Israēla namam: Tā saka Dievs tas Kungs: „Tāda ir Jeruzāleme. Es to ieliku pagānu vidū, un tai ir pagānu zemes un tautas visapkārt.
6 Bet bezdievīgā kārtā tā maniem baušļiem izrādīja ļaunāku pretestību nekā pagānu tautas un pretojās maniem likumiem vēl nepiekāpīgāk kā citas zemes tās apkārtnē; manus baušļus tie nonicināja, un maniem norādījumiem savos ceļos tie nesekoja.“
7 Tādēļ Dievs tas Kungs saka: „Tā kā jūs esat bijuši nepaklausīgāki nekā pagānu tautas jums visapkārt, nestaigājāt pēc maniem likumiem un nepildījāt manus baušļus, bet staigājāt pēc pagānu likumiem, kas jums visapkārt,“
8 Tad Dievs tas Kungs saka tā: „Es celšos pret tevi un turēšu tiesu tavā vidū pagānu tautu acu priekšā.
9 Un visu tavu noziegumu un negantību dēj Es darīšu tev to, ko Es līdz šim vēl nekad neesmu darījis un ko Es tādā veidā arī vairs nekad nedalīšu.
10 Tādēļ tēvi ēdīs savus bērnus un bērni savus tēvus jūsu vidū. Es turēšu pār jums tiesu, Es pats kā izpildītājs likšu saņemt ikvienam no jums tam uzlikto sodu un visus, kas no tevis pāri palikuši, izkaisīšu un izklīdināšu visos vējos.“
11 „Tik tiešām, ka Es dzīvoju“ —saka Dievs tas Kungs—„tāpēc ka tu apgānīji manu svēto vietu ar saviem riebīgajiem dievekļiem un ar visādu negantību, Es novērsīšu savu aci no tevis bez līdzjūtības, Es netaupīšu neviena.
12 Trešā daļa no tevis mirs ar mēri un nonīks badā tevis pašas vidū, otra trešdaļa kritīs no zobena tev visapkārt, un pēdējo trešdaļu Es izklīdināšu visos vējos un piedraudēšu vēl tiem no muguras puses ar zobenu,
13 Kad manas dusmas tā būs izlējušās visā pilnībā pār tiem, kad Es savu bardzību viņos būšu apmierinājis un savu atriebību saņēmis, tad tie atzīs, ka Es tas Kungs tā esmu runājis savā kvēlajā degsmē, likdams viņos īstenoties savām dusmām.
14 Es tevi padarīšu par postašu un par apsmieklu pagānu tautām, kas tev visapkārt, visu to acis, kas tev iet garām.
15 Un tu būsi par kaunu un apsmieklu, par brīdinājumu un par biedēkli pagānu tautām, kas tev visapkārt, kad Es tevi piemeklēju dusmās un bardzībā ar smagiem sodiem—Es, tas Kungs, to runāju, —
16 Kad Es raidu pret jums nāvīgās bada bultas, lai jūs nomaitātu, kad Es likšu darboties bada briesmām jūsu vidū arvienu šausmīgāki un atņemšu jums pavisam maizes krājumus.
17 Badam līdzās Es gribu palaist vaļā pret jums plēsīgus meža zvērus, lai tie saplosa tavus bērnus. Mēris un asins izliešana staigās tavā vidū, un ari zobenam Es likšu nākt pār tevi. Es, tas Kungs, to tā esmu teicis.“
