King Manasseh of Judah
(2 Kings 21.1-92 172 18)1 Manasseh was 12 years old when he became king of Judah, and he ruled 55 years from Jerusalem. 2 Manasseh disobeyed the Lord by following the disgusting customs of the nations that the Lord had forced out of Israel. 3 He rebuilt the local shrines that his father Hezekiah had torn down. He built altars for the god Baal and set up sacred poles for worshiping the goddess Asherah. And he continued to worship the stars.
4 In the temple, where only the Lord was supposed to be worshiped, Manasseh built altars for the worship of pagan gods 5 and the stars. He placed these altars in both courtyards of the temple 6-7 and even set up a stone image of a foreign god. Manasseh practiced magic and witchcraft; he asked fortunetellers for advice and sacrificed his own sons in Hinnom Valley. He did many other sinful things and made the Lord very angry.
Years ago, God had told David and Solomon:
Jerusalem is the place I prefer above all others in Israel. It belongs to me, and there in the temple I will be worshiped forever. 8 If my people will faithfully obey all the laws and teaching I gave to my servant Moses, I will never again force them to leave the land I gave to their ancestors.
9 But the people of Judah and Jerusalem listened to Manasseh and did even more sinful things than the nations the Lord had wiped out.
10 The Lord tried to warn Manasseh and the people about their sins, but they ignored the warning. 11 So he let Assyrian army commanders invade Judah and capture Manasseh. They put a hook in his nose and tied him up in chains, and they took him to Babylon. 12 While Manasseh was held captive there, he asked the Lord God to forgive him and to help him. 13 The Lord listened to Manasseh's prayer and saw how sorry he was, and so he let him go back to Jerusalem and rule as king. Manasseh knew from then on that the Lord was God.
14 Later, Manasseh rebuilt the eastern section of Jerusalem's outer wall and made it taller. This section went from Gihon Valley north to Fish Gate and around the part of the city called Mount Ophel. He also assigned army officers to each of the fortified cities in Judah.
15 Manasseh also removed the idols and the stone image of the foreign god from the temple, and he gathered the altars he had built near the temple and in other parts of Jerusalem. He threw all these things outside the city. 16 Then he repaired the Lord's altar and offered sacrifices to thank him and sacrifices to ask his blessing. He gave orders that everyone in Judah must worship the Lord God of Israel. 17 The people obeyed Manasseh, but they worshiped the Lord at their own shrines.
18 Everything else Manasseh did while he was king, including his prayer to the Lord God and the warnings from his prophets, is written in The History of the Kings of Israel. 19 Hozai wrote a lot about Manasseh, including his prayer and God's answer. But Hozai also recorded the evil things Manasseh did before turning back to God, as well as a list of places where Manasseh set up idols, and where he built local shrines and places to worship Asherah. 20 Manasseh died and was buried near the palace, and his son Amon became king.
King Amon of Judah
(2 Kings 21.19-26)21 Amon was 22 years old when he became king of Judah, and he ruled from Jerusalem for 2 years. 22 Amon disobeyed the Lord, just as his father Manasseh had done, and he worshiped and offered sacrifices to the idols his father had made. 23 Manasseh had turned back to the Lord, but Amon refused to do that. Instead, he sinned even more than his father.
24 Some of Amon's officials plotted against him and killed him in his palace. 25 But the people of Judah killed the murderers of Amon and made his son Josiah king.
1 Manasem, kļūstot par ķēniņu, bija divpadsmit gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus.
2 Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, sekodams negantībām pagānu tautās, ko tas Kungs bija izdzinis, Israēla bērniem ienākot.
3 Viņš atkal lika uzcelt kalnu augstieņu svētnīcas, ko viņa tēvs Hiskija bija nopostījis, un viņš uzcēla altārus baāliem, un izveidoja ašēras, un pielūdza visu debess zvaigžņu pulku, un tiem kalpoja.
4 Un viņš arī uzcēla altārus tā Kungā namā, par kuņi tas Kungs bija noteicis: „Jeruzālemē lai mīt mans vārds uz mūžīgiem laikiem!“
5 Un viņš uzcēla altājus debess zvaigžņu pulkiem tā Kunga nama abos pagalmos.
6 Un viņš lika saviem dēliem iet nāvē kā ugunsupufiem Ben-Hinoma ielejā, viņš nodarbojās ar zīlniecību, vārdošanu, izsauca mirušo garus un turēja zintiniekus: tā vēl daudz lielākā mērā viņš darīja to, kas tam Kungam nepatika, Viņu ar to izaicinādams.
7 Un viņš novietoja arī elka tēlu, ko viņš bija izveidojis, Dieva namā, par kuju Dievs bija Dāvidam un viņa dēlam Salamanam noteicis: „Šinī namā un Jeruzālemē, ko Es esmu sev izraudzījis visu Israēla cilšu staipa, Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!
8 Un turpmāk Es nelikšu Israēla kājai atrauties nost no tās zemes, ko Es esmu nolicis jūsu tēviem, cik tālu viņi tiešām centīsies izpildīt visu, ko Es esmu viņiem pavēlējis tā, kā tas viss ir izteikts bauslība likumos un tiesās ar Mozus roku.“
9 Tā Manase pavedināja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, ka viņi rīkojās vēl ļaunāk nekā tās pagānu tautas, ko tas Kungs bija licis iznīdēt Israēla bērnu acu priekšā.
10 Tas Kungs gan brīdināja Manasi un viņa tautu, bet viņi to neņēma vēra.
11 Tāpēc tas Kungs lika doties pret viņiem uzbrukumā Asirijas ķēniņa kapa vadoņiem; tie sagūstīja Manasi ar īpašiem kāšiem, turēja viņu apcietinājumā iekaltu vara važās un pēc tam aizveda viņu uz Bābeli.
12 Kad viņš nu tā bija postā, tad viņš lūdza žēlastību no tā Kunga, sava Dieva, un viņš pārlieku zemojās savu tēvu Dieva priekšā
13 Un nemitīgi Viņu lūdza. Tad tas Kungs ļāvās pielūgties un uzklausīja viņa pazemīgo lūgšanu un pārveda to atkal Jeruzālemē viņa ķēniņa varas godā. Tad Manase atzina, ka tas Kungs patiesi ir Dievs.
14 Pēc tam viņš uzcēla Dāvida pilsētai ārējo mūri uz Gihonas pusi pret vakariem ielejā līdz tai vietai, kur ir ieeja pa Zivju vārtiem, visapkārt Ofēla kalnam, un viņš to cēla ievērojamā augstumā. Viņš arī iecēla kara priekšniekus visās nocietinātās pilsētās Jūdā.
15 Un viņš aizvāca projām svešos dievus un to elku attēlus no tā Kunga nama ar visiem altāriem, kurus viņš bija uzcēlis tā Kunga nama kalnā un Jeruzālemē, un izmeta tos ārā no pilsētas.
16 Un viņš atjaunoja tā Kunga altāri un upurēja uz tā kaujamos pateicības upurus un labprātīgos slavas upurus, un viņš pavēlēja Jūdas iedzīvotājiem kalpot tam Kungam, Israēla Dievam.
17 Bet neņemdama to vērā, tauta joprojām nesa kaujamos upurus kalnu augstienēs, kaut arī vienīgi tam Kungam, savam Dievam.
18 Un kas vēl par Manasi stāstāms—tiklab viņa lūgšana Dievam, kā arī to pareģu vēstījumi, ko tie tā Kunga, Israēla Dieva, vārdā viņam bija pasludinājuši, —redzi, tie ir pievienoti Israēla ķēniņu aprakstiem.
19 Bet viņa pazemīgā lūgšana, un kā viņš tika uzklausīts, un arī visi viņa grēku darbi, viņa sacelšanās, un tās vietas, kurās viņš bija uzcēlis augstieņu svētnīcas, un kur viņš bija novietojis ašēras un elku tēlus, iekāms viņš pats tika pazemots, —redzi, tas ir aprakstīts pareģu stāstos.
20 Un Manase apgūlās pie saviem tēviem, un to apraka viņa namā, un viņa dēls Amons kļuva ķēniņš viņa vietā.
21 Un Amonam, kad viņš kļuva ķēniņš, bija divdesmit divi gadi, un viņš kā ķēniņš valdīja Jeruzālemē divus gadus.
22 Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, gluži tāpat, kā bija darījis viņa tēvs Manase; Amons upurēja kaujamos upurus visiem tiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manase bija darinājis un godāja tos.
23 Bet viņš nepazemojās tā Kunga priekša tā, kā viņa tēvs Manase bija pazemojies, un viņš, šis pats Amons, uzkrāva sev aizvien vairāk noziegumu.
24 Un viņa paša kalpi pret viņu sazvērējās un nogalināja viņu viņa pili.
25 Bet zemes ļaudis nosita visus sazvērniekus, kuri bija sacēlušies pret ķēniņu Amonu, un viņi cēla par ķēniņu viņa dēlu Josiju.
