Ezra Condemns Mixed Marriages
1 Later the Jewish leaders came to me and said:
Many Israelites, including priests and Levites, are living just like the people around them. They are even guilty of some of the horrible sins of the Canaanites, the Hittites, the Perizzites, the Jebusites, the Ammonites, the Moabites, the Egyptians, and the Amorites.
2 Some Israelite men have married foreign women and have let their sons do the same thing. Our own officials and leaders were the first to commit this disgusting sin, and now God's holy people are mixed with foreigners.
3 This news made me so angry that I ripped my clothes and tore hair from my head and beard. Then I just sat in shock 4 until the time for the evening sacrifice. Many of our people were greatly concerned and gathered around me, because the God of Israel had warned us to stay away from foreigners.
Ezra's Prayer
5 At the time of the evening sacrifice, I was still sitting there in sorrow with my clothes all torn. So I got down on my knees, then lifted my arms, 6 and prayed:
I am much too ashamed to face you, Lord God. Our sins and our guilt have swept over us like a flood that reaches up to the heavens. 7 Since the time of our ancestors, all of us have sinned. That's why we, our kings, and our priests have often been defeated by other kings. They have killed some of us and made slaves of others; they have taken our possessions and made us ashamed, just as we are today.
8 But for now, Lord God, you have shown great kindness to us. You made us truly happy by letting some of us settle in this sacred place and by helping us in our time of slavery. 9 We are slaves, but you have never turned your back on us. You love us, and because of you, the kings of Persia have helped us. It's as though you have given us new life! You let us rebuild your temple and live safely in Judah and Jerusalem.
10 Our God, what can we say now? Even after all this, we have disobeyed the commands 11 that were given to us by your servants the prophets. They said the land you are giving us is full of sinful and wicked people, who never stop doing disgusting things. 12 And we were warned not to let our daughters and sons marry their sons and daughters.
Your prophets also told us never to help those foreigners or even let them live in peace. You wanted us to become strong and to enjoy the good things in the land, then someday to leave it to our children forever.
13 You punished us because of our terrible sins. But you did not punish us nearly as much as we deserve, and you have brought some of us back home. 14 Why should we disobey your commands again by letting our sons and daughters marry these foreigners who do such disgusting things? That would make you angry enough to destroy us all! 15 Lord God of Israel, you have been more than fair by letting a few of us survive. But once again, our sins have made us ashamed to face you.
1 Kad tas bija galā, dižciltīgie tautas vadītāji tuvojās man, sacīdami: „Israēla tauta—pat priesteri un Ievīti—nav nošķīrusies no iezemiešu tautām ar viņu elku dievībām—no kānaāniešiem, hetitiem, ferisiešiem, jebusiešiem, amoniešiem, moābiešiem, ēģiptiešiem un amoriešiem,
2 Jo viņi ir ņēmuši kādas no viņu meitām sev un saviem dēliem par sievām, tā ka svētā sēkla ir sajaukusies ar iezemiešu tautām. Un šai neuzticībā labieši un tautas vadoņi ir bijuši pārkā-puma pirmierosinātāji.“
3 Kad es šo lietu dzirdēju, es saplēsu savas drēbes un savu mēteli un plūcu matus no savas galvas un bārdas un sēdēju iztrūcies.
4 Tad pie manis sapulcējās visi, kas trimdinieku neuzticības dēļ trīcēja Israēla Dieva draudu vārdu priekšā, kamēr es tur iztrūcies sēdēju līdz vakara ēdamam upurim.
5 Un ap vakara upuri es cēlos no savas pašpazemošanās savās saplēstajās drēbēs un savā saplēstajā mētelī, un es kritu uz saviem ceļiem, un es izplētu savas rokas pret to Kungu, manu Dievu,
6 Sacīdams: „Mans Dievs, es kaunos un bīstos pacelt savu vaigu uz Tevi, mans Dievs, jo mūsu noziegumi ir auguši pāri mūsu galvām un mūsu vaina sniedzas līdz debesīm.
7 No mūsu tēvu dienām līdz pat šai dienai mēs apzināmies dziļi savu vainu Tavā priekšā par mūsu noziegumiem, un mēs paši, mūsu ķēniņi, mūsu priesteri, visi esam nodoti svešu zemju ķēniņu rokās, svešu zemju zobenam, gūstam, aplaupīšanai un mūsu apkaunošanai tā kā tas ir šodien.
8 Tagad nu uz īsu brīdi mums ir piešķirta žēlastība no tā Kunga, mūsu Dieva, lai saglabātu mums atlikumu, tos kas izglābušies, un lai dotu mums iespēju iedzīt kādu mītnes mietu savā svētajā vietā, lai mūsu Dievs mūsu acis darītu atkal gaiši redzīgas un lai ļautu mums drusku attapties mūsu kalpībā.
9 Un kaut arī mēs esam kalpi, tomēr mūsu Dievs mūs nav atstājis mūsu kalpībā, bet ir vērsis uz mums Persijas ķēniņu labvēlību, lai viņi ļautu mums drusku atdzīvoties, lai celtu mūsu Dieva namu un lai izlabotu tā drupas, lai dotu mums kādu mūri aizsardzībai Jūdas zemē un Jeruzālemē.
10 Un tagad, mūsu Dievs, ko lai mēs sakām pēc tā? Mēs esam atmetuši Tavas pavēles,
11 Kuŗas pildīt Tu ar savu kalpu—praviešu starpniecību esi uzlicis mums par pienākumu, sacīdams: Zeme, kur jūs ienāksit, lai to iemantotu, ir tās pagānu iedzīvotāju dēļ aptraipīta un viņu elku kalpības negantību dēļ padarīta nešķīsta caur caurīm no viena gala līdz otram.
12 Un tādēļ nedodiet savas meitas viņu dēliem nedz ņemiet viņu meitas saviem dēliem par sievām un nekad nerūpējieties par viņu mieru un viņu labklājību, lai jūs būtu stipri un ēstu zemes labumus un atstātu to par manto-jumu saviem dēliem uz mūžu mūžiem.
13 Un pēc visa tā, kas ir nācis pār mums par mūsu ļauniem darbiem un par mūsu lielo vainu, kaut Tu, mūsu Dievs, esi mūs saudzējis vairāk, kā mūsu noziegumi ir pelnījuši, un esi piešķīris mums šo ļaužu pārpalikumu,
14 Vai lai mēs atkal pārkāpjam tavas pavēles un saprecamies ar ļaudīm, kas piekopj šīs negantības? Vai tad Tev nebūs jādusmojas uz mums līdz galīgai mūsu izdeldēšanai, tā ka nebūs nedz atlikuma, nedz kāda, kas būtu varējis glābties?
15 Ak Kungs, Israēla Dievs, Tu esi taisnīgs, jo mēs vienīgie kā izglābtie esam pāri palikuši, kā tas ir pašlaik. Lūk, mēs esam Tavā priekšā savas vainas apziņā, jo neviens nevar pastāvēt Tavā priekšā šādas lietas dēļ.“
