–19–
1 Don't be jealous of crooks
or want to be their friends.
2 All they think about
and talk about
is violence and cruelty.
–20–
3 Use wisdom and understanding
to establish your home;
4 let good sense fill the rooms
with priceless treasures.
–21–
5 Wisdom brings strength,
and knowledge gives power.
6 Battles are won
by listening to advice
and making a lot of plans.
–22–
7 Wisdom is too much for fools!
Their advice is no good.
–23–
8 No one but troublemakers
think up trouble.
9 Everyone hates senseless fools
who think up ways to sin.
–24–
10 Don't give up and be helpless
in times of trouble.
–25–
11 Don't fail to rescue those
who are doomed to die.
12 Don't say, “I didn't know it!”
God can read your mind.
He watches each of us
and knows our thoughts.
And God will pay us back
for what we do.
–26–
13 Honey is good for you,
my children,
and it tastes sweet.
14 Wisdom is like honey
for your life—
if you find it,
your future is bright.
–27–
15 Don't be a cruel person
who attacks good people
and hurts their families.
16 Even if good people
fall seven times,
they will get back up.
But when trouble strikes
the wicked,
that's the end of them.
–28–
17 Don't be happy
to see your enemies trip
and fall down.
18 The Lord will find out
and be unhappy.
Then he will stop
being angry with them.
–29–
19 Don't let evil people
worry you
or make you jealous.
20 They will soon be gone
like the flame of a lamp
that burns out.
–30–
21 My children, you must respect
the Lord and the king,
and you must not make friends
with anyone who rebels
against either of them.
22 Who knows what sudden disaster
the Lord or a ruler
might bring?
More Sayings That Make Good Sense
23 Here are some more sayings
that make good sense:
When you judge,
you must be fair.
24 If you let the guilty
go free,
people of all nations
will hate and curse you.
25 But if you punish the guilty,
things will go well for you,
and you will prosper.
26 Giving an honest answer
is a sign
of true friendship.
27 Get your fields ready
and plant your crops
before starting a home.
28 Don't accuse anyone
who isn't guilty.
Don't ever tell a lie
29 or say to someone,
“I'll get even with you!”
30 I once walked by the field
and the vineyard
of a lazy fool.
31 Thorns and weeds
were everywhere,
and the stone wall
had fallen down.
32 When I saw this,
it taught me a lesson:
33 Sleep a little. Doze a little.
Fold your hands
and twiddle your thumbs.
34 Suddenly poverty hits you
and everything is gone!
1 Neseko ļauniem ļaudīm un nevēlies būt pie viņiem!
2 Jo viņu sirds kāro tikai otram kaitēt, un viņu lūpas dod tikai nelaimes padomus.
3 Ar gudru ziņu namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.
4 Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām.
5 Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā.
6 Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un kur daudz gudru padom-nieku, tur ir uzvara.
7 Dziļāka gudrība nejēgam ir par augstu; viņš tā kā tā neiedrošinās atplest savu muti vārtu laukuma sanāksmēs.
8 Kas tīši gudro izdarīt ko ļaunu, tas saucams par lielāko negantnieku un blēdi.
9 Nejēgas viltības ir grēks, un ņirgātājies ļaužu acīs ir neganmieks.
10 Ja tu laimes laikos nogursi, tad arī tavs spēks bēdu laikā būs neizturīgs.
11 Glābi tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kujus paredz nomākt un nožņaugt.
12 Kad tu saki: „Redzi, mēs to nesaprotam!“ vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis svep, to novēro, un Viņš, kas uzmana tavu dvēseli, zina to un atmaksā cilvēkam pēc viņa darba?
13 Ēd, mans dēls, medu, jo medus ir labs, un savā briedumā sabiezējis medus ir patīkami salds tavam kaklam.
14 Tādēļ centies iegūt dziļāko gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta.
15 Neglūni, tu bezdievīgais, uz taisnā namu, netraucē viņa mieru!
16 Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē.
17 Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,
18 Jo tas Kungs varētu to redzēt, un tas varētu Viņam labi nepatikt, un Viņš varētu novērst savas dusmas no viņa.
19 Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekārsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem!
20 Jo ļaunajam nav ne uz ko, ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.
21 Mans dēls, bīsties to Kungu un ķēniņu un nejaucies starp dumpiniekiem,
22 Jo viņu pazudināšana notiks piepeši, un kas zina, vai tad neuzbruks nelaime abiem, —īstajiem dumpiniekiem un viņu atbalstītājiem.
23 Ari šie ir īsto atziņu glabātāju vārdi: Tiesā ievērot cilvēka stāvokli un viņa personu nav labi.
24 Kas vainīgam saka: „Tev tais-nība!“ to ļaudis lād, un tauta ienīst.
25 Bet tie, kas vainīgos soda, tie ļaudīm patīk, un bagātīga svētība nāk pār tiem.
26 Pareiza atbilde ir kā mīļš skūpsts uz lūpām.
27 Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu.
28 Neesi bez iemesla par liecinieku pret savu tuvāko un nekrāp nevienu ar savām lūpām.
29 Nesaki: „Kā viņš man darījis, tā es gribu viņam atdarīt, un es tam vīram atmaksāšu pēc viņa darba!“
30 Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna kalnu;
31 Un redzi, tur auga vienīgi nātras, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis.
32 Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, —liku vērā, nopietni nolūkojos uz to un secināju no tā:
33 „Tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos!“
34 Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem, —kā ceļiniece, un tavs trūkums kā bruņots tīrs.
