Haman Is Punished
1 The king and Haman were dining with Esther 2 and drinking wine during the second dinner, when the king again said, “Esther, what can I do for you? Just ask, and I will give you as much as half of my kingdom!”
3 Esther answered, “Your Majesty, if you really care for me and are willing to help, you can save me and my people. That's what I really want, 4 because a reward has been promised to anyone who kills my people. Your Majesty, if we were merely going to be sold as slaves, I would not have bothered you.”
5 “Who would dare to do such a thing?” the king asked.
6 Esther replied, “That evil Haman is the one out to get us!”
Haman was terrified, as he looked at the king and the queen.
7 The king was so angry that he got up, left his wine, and went out into the palace garden.
Haman realized that the king had already decided what to do with him, and he stayed and begged Esther to save his life.
8 Just as the king came back into the room, Haman got down on his knees beside Esther, who was lying on the couch. The king shouted, “Now you're even trying to rape my queen here in my own palace!”
As soon as the king said this, his servants covered Haman's head. 9 Then Harbona, one of the king's personal servants, said, “Your Majesty, Haman built a gallows 22 meters high beside his house, so he could hang Mordecai on it. And Mordecai is the very one who spoke up and saved your life.”
“Hang Haman from his own gallows!” the king commanded. 10 At once, Haman was hanged on the gallows he had built to hang Mordecai, and the king calmed down.
1 Tā ķēniņš un Hamans atnāca uz dzīrēm pie ķēniņienes Esteres.
2 Un otrā dienā, kad dzēra vīnu, ķēniņš atkal sacīja Esterei: „Kāds ir tavs lūgums, ķēniņiene Ester? Lai tas tev top izpildīts! Un kāda ir tava vēlēšanās? Ja tā sniedzas līdz pusei no manas valsts, lai tā top izpildīta!“
3 Tad ķēniņiene Estere sāka runāt un sacīja: „Ja es esmu atradusi žēlastību tavās acīs, ķēniņ, un ja ķēniņam tas patīk, tad lai man dāvina dzīvību—tas ir mans lūgums—un lai saudzē manu tautu—tā ir mana vēlēšanās!
4 Jo mēs esam pārdoti, es un mana tauta, lai mūs iznīcinātu, lai nokautu un lai izdeldētu mūs. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu cietusi klusu, jo sāda pārestība mums būtu par niecīgu, lai apgrūtinātu ķēniņu.“
5 Tad ķēniņš Ahasvers runāja un jautāja ķēniņienei Esterei: „Kupš tas ir, un kur viņš ir, kas bija ieņēmies savā prātā to darīt?“
6 Un Estere sacīja: „Ienaidnieks un pretinieks ir šis ļaunprātīgais Hamans!“ Tad Hamans izbijies sabruka ķēniņa un ķēniņienes priekšā.
7 Tad ķēniņš dusmās piecēlās no vīna dzeršanas un izgāja pils dārzā. Bet Hamans palika stāvot, lai aizlūgtu ķēniņieni Esteri par savu dzīvību, jo viņš redzēja, ka kaut kas ļauns viņam ir nolemts no ķēniņa puses.
8 Un kad ķēniņš atgriezās no pils dārza namā, kur notika dzīres, Hamans bija nokritis lūgdamies zemē pie sēdekļa, kur Estere sēdēja, un ķēniņš izsaucās: „Vai viņš pat pret ķēniņieni grib izlietot varu mana paša namā?“ Tikko šis vārds bija atskanējis no ķēniņa mutes, kā apkalpotāji aizsedza Hamana vaigu.
9 Tad Harbona, viens no galminiekiem, kas īpaši apkalpoja ķēniņu, sacīja: „Pat karātavas, kuras Hamans lika uzsliet Mordochajam, ķēniņa labdarim, pie sava nama, ir jau kārtībā, piecdesmit olektis augstas!“ Un ķēniņš sacīja: „Pakariet viņu pie tām!“
10 Tā viņi pakāra Hamanu pie karātavām, ko viņš bija uzcēlis Mordochajam. Tad ķēniņa dusmas rimās.
