The Glorious New Temple
1-2 On the twenty-first day of the next month, the Lord told Haggai the prophet to speak this message to Governor Zerubbabel, High Priest Joshua, and everyone else:
3 Does anyone remember how glorious this temple used to be? Now it looks like nothing. 4 But cheer up! Because I, the Lord All-Powerful, will be here to help you with the work, 5 just as I promised your ancestors when I brought them out of Egypt. Don't worry. My Spirit is right here with you.
6 Soon I will again shake the heavens and the earth, the sea and the dry land. 7 I will shake the nations, and their treasures will be brought here. Then the brightness of my glory will fill this temple. 8 All silver and gold belong to me, 9 and I promise that this new temple will be more glorious than the first one. I will also bless this city with peace.
The Past and the Future
10 On the twenty-fourth day of the ninth month, the Lord God All-Powerful told the prophet Haggai 11 to ask the priests for their opinion on the following matters:
12 Suppose meat ready to be sacrificed to God is being carried in the folds of someone's clothing, and the clothing rubs against some bread or stew or wine or olive oil or any other food. Would those foods that were touched then become acceptable for sacrifice?
“Of course not,” the priests answered.
13 Then Haggai said, “Suppose someone has touched a dead body and is considered unacceptable to worship God. If that person touches these foods, would they become unclean?”
“Of course they would,” the priests answered.
14 So the Lord told Haggai to say:
That's how it is with this entire nation. Everything you do and every sacrifice you offer is unacceptable to me. 15 But from now on, things will get better. Before you started laying the foundation for the temple, 16 you recalled what life was like in the past. When you wanted 200 kilograms of wheat, there were only 10, and when you wanted 50 jars of wine, there were only 20. 17 I made all of your hard work useless by sending mildew, mold, and hail—but you still did not return to me, your Lord.
18 Today you have completed the foundation for my temple, so listen to what your future will be like. 19 Although you have not yet harvested any grain, grapes, figs, pomegranates, or olives, I will richly bless you in the days ahead.
God's Promise to Zerubbabel
20 That same day the Lord spoke to Haggai again and said:
21 Tell Governor Zerubbabel of Judah that I am going to shake the heavens and the earth 22 and wipe out kings and their kingdoms. I will overturn war chariots, and then cavalry troops will start slaughtering each other. 23 But tell my servant Zerubbabel that I, the Lord All-Powerful, have chosen him, and he will rule in my name.
1 Septītā mēneša divdesmit pirmajā dienā atklājās tā Kunga vārds ar pravieša Hagaja starpniecību, un tas skanēja tā:
2 „Uzrunā Zerubabelu, Sealtiēla dēlu, Jūdas apgabala pārvaldnieku, un Jozuu, Jocadaka dēlu, augsto priesteri, un tautas atlikumu un saki tā:
3 Kas vēl ir palicis jūsu vidū no tiem, kas šo dievnamu ir redzējuši tā kādreizējā godībā, un kā jūs šo namu redzat tagad? Vai nav tiesa: tas ir it kā nekas pret agrāko?
4 Un tagad, Zerubabel, ņemies drosmi!“ —saka tas Kungs, —„pildies ar jaunu drosmi arī tu, Jozua, Jocadaka dēls, tu, augstais priesteri! Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta!“ —saka tas Kungs, —„un strādājiet, jo Es esmu ar jums!“ —saka tas Kungs Cebaots.
5 „Apsolījums, ko Es jums devu, izejot no Ēģiptes zemes, paliek spēkā, un mans Gars valda jūsu vidū: nebīstie-ties!“
6 Jo tā saka tas Kungs Cebaots: „Vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūru un sauszemi.
7 Jā, Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!“ —saka tas Kungs Ccbaots.
8 „Jo Man pieder sudrabs, un Man pieder zelts,“ —saka tas Kungs Cebaots.
9 „Un šā pēdējā dievnama krāšņumam būs jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība,“ —tā saka tas Kungs Cebaots, —„un Es gribu dāvināt mieru šai vietā,“ —saka tas Kungs Cebaots.
10 Dārija otra valdīšanas gada devītā mēneša divdesmit ceturtajā dienā izrosījās tā Kunga vārds pravietim Hagajam viņa garā, un tas skanēja:
11 „Tā saka tas Kungs Cebaots: Apjautājies priesteriem pēc pamācības par šādu bauslības jautājumu un saki:
12 Ja kāds savu drēbju ielokā nestu svētītu gaļu un ja viņš ar šā ieloka stērbeli pieskartos pie maizes, saknēm, vīna, ellas vai ari vispārīgi pie kādas barības, vai tā tad ari kļūtu svēta?“ —Priesteri atbildēja un teica: „Nē, netaptu!“
13 Hagajs tad jautāja tālāk: „Bet ja kāds kļūtu nešķists no miroņa un pēc tam pieskartos kādai no šām lietām, vai pēdējās kļūtu nešķistas?“ —Priestep atbildēja un teica: „Tiešām, tās taptu nešķistas!“
14 Te nu Hagajs aizrādīja uz sekojošo: „Ja tā, tad ari šī tauta un visi šie ļaudis manā priekšā“, —saka tas Kungs, —„un visi viņu roku darbi un viss, ko viņi nes upuriem, ir nešķists!“
15 „Padomājiet tomēr savā sirdi par laiku no šis dienas atpakaļ lidz agrākam laikam, kā bija, pirms lika akmeni uz akmens tā Kunga nama celtnei!
16 Ja kāds pienāca pie neizkultas labības kaudzes, kurā būtu bijis jābūt divdesmit mēriem, tad tur bija tikai desmit; un ja viņš pienāca pie vina spaida, sagaidīdams saņemt piecdesmit spaiņu, tad patiesībā iznāca tikai divdesmit.
17 Jo Es jūs piemeklēju ar sausumu, ar labības rūsu un dzelti un krusu ikvienā jūsu darbā, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
18 „Tad nu raugaities uz to, kas notiks turpmāk, skaitot no šās dienas un vēl drusku atpakaļ, proti—sākot ar devītā mēneša divdesmit ceturto dienu, dienu, kad tā Kunga namam likts pamats; raugaities un vērojiet uzmanīgi,
19 Vai sēklas labība joprojām vēl paliek klētī, un vai vīna un vīģes koks, granātābele un eļļas koks arī turpmāk vēl nenes nekādus augļus? Ar šo dienu sākot, Es gribu jums piešķirt svētību.“
20 Un tā Kunga vārds atklājās no jauna Hagajam tā paša mēneša divdes-mit ceturtajā dienā, un tas skanēja:
21 „Saki Zerubabelam, Jūdas apgabala pārvaldniekam, un pastāsti viņam: „Es sakustināšu debesis un zemi,
22 Un Es apgāzīšu ķēniņu troņus un iznīcināšu varenās pagānu ķēniņvalstis; Es apgāzīšu kaujas ratus kopā ar braucējiem, kritīs no zobena zirgi un jātnieki cīņā cits pret citu.
23 Tanī pašā dienā“, —saka tas Kungs Cebaots, —„Es tevi, Zerubabel, Šealtiēla dēlu, savu kalpu, ņemšu savā zināšanā“, —saka tas Kungs, —„un turēšu tevi kā zīmoga gredzenu, jo Es tevi esmu izredzējis!“ —saka tas Kungs Cebaots.
