The Ceremony To Wash Away Sin
1-2 The Lord gave Moses and Aaron the following law:
The people of Israel must bring Moses a reddish-brown cow that has nothing wrong with it and that has never been used for plowing. 3 Moses will give it to Eleazar the priest, then it will be led outside the camp and killed while Eleazar watches. 4 He will dip his finger in the blood and sprinkle it seven times in the direction of the sacred tent. 5 Then the whole cow, including its skin, meat, blood, and insides must be burned. 6 A priest is to throw a stick of cedar wood, a hyssop branch, and a piece of red yarn into the fire.
7 After the ceremony, the priest is to take a bath and wash his clothes. Only then can he go back into the camp, but he remains unclean and unfit for worship until evening. 8 The man who burned the cow must also wash his clothes and take a bath, but he is also unclean until evening.
9 A man who isn't unclean must collect the ashes of the burnt cow and store them outside the camp in a clean place. The people of Israel can mix these ashes with the water used in the ceremony to wash away sin. 10 The man who collects the ashes must wash his clothes, but will remain unclean until evening. This law must always be obeyed by the people of Israel and the foreigners living among them.
What Must Be Done after Touching a Dead Body
The Lord said:
11 If you touch a dead body, you will be unclean for seven days. 12 But if you wash with the water mixed with the cow's ashes on the third day and again on the seventh day, you will be clean and acceptable for worship. You must wash yourself on those days; if you don't, you will remain unclean. 13 Suppose you touch a dead body, but refuse to be made clean by washing with the water mixed with ashes. You will be guilty of making my sacred tent unclean and will no longer belong to the people of Israel.
14 If someone dies in a tent while you are there, you will be unclean for seven days. And anyone who later enters the tent will also be unclean. 15 Any open jar in the tent is unclean.
16 If you touch the body of someone who died or was killed, or if you touch a human bone or a grave, you will be unclean for seven days.
17-18 Before you can be made clean, someone who is clean must take some of the ashes from the burnt cow and stir them into a pot of spring water. That same person must dip a hyssop branch in the water and ashes, then sprinkle it on the tent and everything in it, including everyone who was inside. If you have touched a human bone, a grave, or a dead body, you must be sprinkled with that water. 19 If this is done on the third day and on the seventh day, you will be clean. Then after you take a bath and wash your clothes, you can worship that evening.
20 If you are unclean and refuse to be made clean by washing with the water mixed with ashes, you will be guilty of making my sacred tent unclean, and you will no longer belong to the people of Israel. 21 These laws will never change.
The man who sprinkled the water and the ashes on you when you were unclean must also wash his clothes. And whoever touches this water is unclean until evening. 22 When you are unclean, everything you touch becomes unclean, and anyone who touches you will be unclean until evening.
1 Un tas Kungs runāja ar Mozu un ar Aronu, teikdams.
2 „Šis ir bauslības nolikums, ko kā pavēli deva tas Kungs, kad Viņš teica: Saki Israēla bērniem, ka tiem tev jāpieved sarkana govs, kas bez vainas, kurai nav nekādas kaites, uz kuras jūgs vēl nav bijis likts.
3 Un jums tā jānodod priesterim Eleāzaram, un tā ir jāizved ārā no nometnes un viņa acu priekšā jānokauj.
4 Un priesteris Ēleāzars lai ņem ar savu pirkstu no govs asinīm, un viņš lai slaka tās asinis septiņas reizes pret saiešanas telts priekšu.
5 Un tad lai viņš liek govi sadedzināt savā priekšā: viņas ādu, viņas gaļu, viņas asinis, visa, kopā ar tās zarnu saturu, tā ir sadedzināma.
6 Un priesteris lai ņem ciedru koka gabalu, īzapu un karmezīna šķetinātu diegu un lai to visu uzmet uz degošās govs.
7 Un tad lai priesteris mazgā savas drēbes, un lai pats mazgā savu miesu ūdenī; pēc tam viņš drīkst iet nometnē, bet tas ir nešķīsts līdz vakaram.
8 Un arī tam, kas to ir sadedzinājis, ir jāmazgā savas drēbes ūdenī un jāmazgā sava miesa ūdenī, arī tas ir nešķīsts līdz vakaram.
9 Tad šķīstam vīram ir kopā jāsaņem govs pelni un tie jānovieto ārpus nometnes šķīstā vietā, un lai tie noder Israēla bērnu draudzei īpašam nolūkam, —šķīstīšanās ūdenim, jo tas ir grēku upuris.
10 Un tas, kas saņēmis govs pelnus, lai mazgā savas drēbes un lai ir nešķīsts līdz vakaram.“ — „Un šāds lai ir mūžīgs likums Israēla bērniem, un ari svešiniekiem, kas mīt jūsu vidū:
11 Kas aizkar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.
12 Trešajā un septītajā dienā viņam ar šo ūdeni ir jāšķīstās, tad viņš kļūs šķīsts, bet ja viņš trešajā un septītajā dienā nešķīstās, tad viņš nebūs šķīsts.
13 Ikviens, kas pieskāries miruša cilvēka nedzīvam ķermenim un nav no sava grēka atbrīvojies, tas aptraipa tā Kunga mājokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla; tāpēc ka tam pāri nav slacīts šķīstīšanās ūdens, viņš ir nešķīsts, un vēl joprojām nešķīstība ir uz viņa.“
14 „Bet šādi ir nolikumi par cilvēku, ja tas mirst pats savā teltī. Ikviens, kas ienāk tādā teltī, un ikviens kas tanī atrodas, ir nešķīsts septiņas dienas.
15 Un visi trauki, kas ir vaļā, un kam nav vāka virsū, ir nešķīsti.
16 Un ikviens, kas laukā kādam pieskaras, kas ar zobenu nokauts vai kas pats ir miris, tāpat, kas aizkāris cilvēka ģindeni vai arī kapu, tas ir nešķīsts septiņas dienas.
17 Un tad nešķīstā vajadzībām viņiem jāņem no sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem traukā jāuzlej avota ūdens.
18 Un šķīsts vīrs lai ņem īzapu un to iemērc ūdenī un apslaka telti un visus traukus un visas dzīvās būtnes, kas tanī teltī bijušas, un to, kas aizkāris vai kaulus, vai kādu nonāvētu, vai mirušo, vai kapu.
19 Un šķīstam jāapslaka nešķīstais trešajā un septītajā dienā, un tas ir jāšķīsta no grēkiem septītajā dienā, un tad lai viņš mazgā savas drēbes un lai pats mazgājas ūdenī, un viņš vakarā būs šķīsts.
20 Bet tas vīrs, kas ir kļuvis nešķīsts un negrib šķīstīties no saviem grēkiem, tā dvēsele lai tiek izdeldēta no sasauktās draudzes vidus; jo viņš ir tā Kunga svēto mājokli apgānījis, neslakot pār sevi šķīstīšanās ūdeni, viņš ir nešķīsts.
21 Un tas lai ir viņiem mūžīgs nolikums, ka tas, kas slacījis šķīstīšanās ūdeni, lai arī mazgā savas drēbes; bet kas pieskaras šķīstīšanās ūdenim, tas ir nešķīsts līdz vakaram.
22 Un viss, ko nešķīstais aizkar, kļūst nešķists, un tāpat ikviens, kas viņu aizkaŗ, tas ir nešķīsts līdz vakaram.“
