Special Privileges for Priests and Levites
(Numbers 18.8-32)Moses said to Israel:
1 The people of the Levi tribe, including the priests, will not receive any land. Instead, they will receive part of the sacrifices that are offered to the Lord, 2 because he has promised to provide for them in this way.
3 When you sacrifice a bull or sheep, the priests will be given the shoulder, the jaws, and the stomach. 4 In addition, they will receive the first part of your grain harvest and part of your first batches of wine and olive oil. You must also give them the first wool that is cut from your sheep each year. 5 Give these gifts to the priests, because the Lord has chosen them and their descendants out of all the tribes of Israel to be his special servants at the place of worship.
6 Any Levite can leave his hometown, and go to the place where the Lord chooses to be worshiped, 7 and then be a special servant of the Lord there, just like all the other Levites. 8 Some Levites may have money from selling family possessions, and others may not. But all Levites serving at the place of worship will receive the same amount of food from the sacrifices and gifts brought by the people.
Don't Do Disgusting Things
Moses said to Israel:
9 Soon you will go into the land that the Lord your God is giving you. The nations that live there do things that are disgusting to the Lord, and you must not follow their example. 10-11 Don't sacrifice your son or daughter. And don't try to use any kind of magic or witchcraft to tell fortunes or to cast spells or to talk with spirits of the dead.
12 The Lord is disgusted with anyone who does these things, and that's why he will help you destroy the nations that are in the land. 13 Never be guilty of doing any of these disgusting things!
A Prophet like Moses
Moses said to Israel:
14 You will go in and take the land from nations that practice magic and witchcraft. But the Lord your God won't allow you to do those things. 15 Instead, he will choose one of your own people to be a prophet just like me, and you must do what that prophet says. 16 You were asking for a prophet the day you were gathered at Mount Sinai and said to the Lord, “Please don't let us hear your voice or see this terrible fire again—if we do, we will die!”
17 Then the Lord told me:
Moses, they have said the right thing. 18 So when I want to speak to them, I will choose one of them to be a prophet like you. I will give my message to that prophet, who will tell the people exactly what I have said. 19 Since the message comes from me, anyone who doesn't obey the message will have to answer to me.
20 But if I haven't spoken, and a prophet claims to have a message from me, you must kill that prophet, and you must also kill any prophet who claims to have a message from another god.
Moses said to Israel:
21 You may be asking yourselves, “How can we tell if a prophet's message really comes from the Lord?” 22 You will know, because if the Lord says something will happen, it will happen. And if it doesn't, you will know that the prophet was falsely claiming to speak for the Lord. Don't be afraid of any prophet whose message doesn't come from the Lord.
1 „Lai priestepu Ievītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu dzimtīpašuma tiesas nedz īpašumu mantošanas tiesību kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no tā Kunga uguns upuriem, un lai viņi pārtiek no tam Kungam piekritīgām nodevām.
2 Un lai tiem nav dzimtīpašuma savu brāļu starpā, tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis.
3 Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus: vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis.
4 Un tāpat tev ir viņam jānodod savas labības pirmā raža, sava vīna sulas pirmie krājumi un savu olīvu koku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums.
5 Jo viņu tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli arvienu būtu tā Kunga rīcībā un godam kalpotu tā Kunga vārdam visas savas mūža dienas.
6 Un ja kāds Ievīts nāk no kādiem taviem vārtiem visā Israēla zemē, kur viņš mīt kā svešinieks, un dodas, kurp viņa dvēselei labi patīk, uz vietu, ko tas Kungs izredzēs,
7 Tad viņš drīkst tur tā Kunga, sava Dieva, vārdā tāpat savu pienākumu pildīt kā visi viņa brāļi Ievīti, kas jau tur kalpo tam Kungam.
8 Tad viņiem ir arī tiesība uz līdzīgu daļu no ienākumiem savai iztikai piedevām pie tā, kas tiem pienākas no viņu tēvu pārdotā īpašuma.
9 Kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.
10 Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis,
11 Nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs,
12 Jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs, un šīs negantības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.
13 Tev ir jābūt bezvainīgam tā Kunga, sava Dieva, priekšā!
14 Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa ir laika zīmju jautātāju ir nākotnes zīlnieku; tev tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.
15 Pravieti, kāds es esmu, tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu!
16 Gluži tā, kā tu to esi lūdzis no tā Kunga, sava Dieva, Horeba kalnā dienā, kad bija sasaukta sapulce, sacīdams: „Es negribu vairs dzirdēt tā Kunga, sava Dieva, balsi, un es negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu!“
17 Tad tas Kungs man sacīja: „Viņi ir pareizi runājuši, ko tie ir sacījuši!
18 Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
19 Un ja kāds neklausīs maniem vārdiem, ko viņš runās manā vārdā, no tā Es to prasīšu.
20 Bet ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt manā vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst!“
21 Ja tu tad savā nodabā domātu: „Kā lai mēs pazīstam vārdu, ko tas Kungs nav runājis?“
22 Tad zini: Ja pravietis runās tā Kunga vārdā, bet pravietojums nepie-pildās un nekļūs īstenība, tad tas ir vārds, ko tas Kungs nav runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa!“
