Israel's Leaders Are Worthless Shepherds
1 The Lord God said:
2 Ezekiel, son of man, Israel's leaders are like shepherds taking care of my sheep, the people of Israel. But I want you to condemn these leaders and tell them:
I, the Lord God, say you shepherds of Israel are doomed! You take care of yourselves while ignoring my sheep. 3 You drink their milk and use their wool to make your clothes. Then you butcher the best ones for food. But you don't take care of the flock! 4 You have never protected the weak ones or healed the sick ones or bandaged those that get hurt. You let them wander off and never look for those that get lost. You are cruel and mean to my sheep. 5 They strayed in every direction, and because there was no shepherd to watch them, they were attacked and eaten by wild animals. 6 So my sheep were scattered across the earth. They roamed on hills and mountains, without anyone even bothering to look for them.
7-8 Now listen to what I, the living Lord God, am saying to you shepherds. My sheep have been attacked and eaten by wild animals, because you refused to watch them. You never went looking for the lost ones, and you fed yourselves without feeding my sheep. 9-10 So I, the Lord, will punish you! I will rescue my sheep from you and never let you be their shepherd again or butcher them for food. I, the Lord, have spoken.
The Lord Is the Good Shepherd
11 The Lord God then said:
I will look for my sheep and take care of them myself, 12 just as a shepherd looks for lost sheep. My sheep have been lost since that dark and miserable day when they were scattered throughout the nations. But I will rescue them 13 and bring them back from the foreign nations where they now live. I will be their shepherd and will let them graze on Israel's mountains and in the valleys and fertile fields. 14 They will be safe as they feed on grassy meadows and green hills. 15 I promise to take care of them and keep them safe, 16 to look for those that are lost and bring back the ones that wander off, to bandage those that are hurt and protect the ones that are weak. I will also slaughter those that are fat and strong, because I always do right.
Judgment on the Strong Sheep
17 The Lord God said to his sheep, the people of Israel:
I will carefully watch each one of you to decide which ones are the strong sheep and which ones are weak. 18 Some of you eat the greenest grass, then trample down what's left when you finish. Others drink clean water, then step in the water to make the rest of it muddy. 19 That means my other sheep have nothing fit to eat or drink.
20 So I, the Lord God, will separate you strong sheep from the weak. 21 You strong ones have used your powerful horns to chase off those that are weak, 22 but I will rescue them and no longer let them be mistreated. I will separate the good from the bad.
23 After that, I will give you a shepherd from the family of my servant King David. All of you, both strong and weak, will have the same shepherd, and he will take good care of you. 24 He will be your leader, and I will be your God. I, the Lord, have spoken.
A Bright Future for the Lord's Sheep
The Lord God said:
25 The people of Israel are my sheep, and I solemnly promise that they will live in peace. I will chase away every wild animal from the desert and the forest, so my sheep will not be afraid. 26 They will live around my holy mountain, and I will bless them by sending more than enough rain 27 to make their trees produce fruit and their crops to grow. I will set them free from slavery and let them live safely in their own land. Then they will know that I am the Lord. 28 Foreign nations will never again rob them, and wild animals will no longer kill and eat them. They will have nothing to fear. 29 I will make their fields produce large amounts of crops, so they will never again go hungry or be laughed at by foreigners. 30 Then everyone will know that I protect my people Israel. I, the Lord, make this promise. 31 They are my sheep; I am their God, and I take care of them.
1 Pēc tam man atklājās tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, vērs savus pravietojumus pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt?
3 Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet avis vispārīgi jūs neganāt.
4 Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi.
5 Tā tās izklīda, tāpēc ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda.
6 Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem, tās izklīdušas pa visu zemi, un neviens nerūpējas par tām un neuzmeklē tās.
7 Tādēļ jūs, gani, uzklausait tā Kunga vārdu!
8 Tik tiešām, ka Es dzīvoju“, —saka Dievs tas Kungs, —„tāpēc ka manas avis kritušas laupītājiem par guvumu un lauku zvēriem par barību, jo tām nebija gana un mani gani nerūpējās par manām avīm, bet tikai paši par sevi, tie neganīja manas avis, bet aprūpēja tikai sevi pašus,
9 Tāpēc jūs, gani, uzklausait tā Kunga vārdu!
10 Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret šiem ganiem, Es atprasīšu savas avis no viņu rokas un izbeigšu viņu gana amatu, lai tie negana paši sevi. Es atraušu savas avis viņu mutei, lai tās nav viņiem vairāk par barību.“
11 Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es pats tagad rūpēšos par savām avīm un gādāšu par tām,
12 Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku, tiklīdz kā dažas no viņa avīm atšķīrušās no pārējā bara, tā Es rūpēšos par savām avīm un centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas apmākušās un tumšās dienās.
13 Es tās izvedīšu ārā no tautām un salasīšu tās pa dažādām zemēm un aizvedīšu tās atpakaļ viņu pašu zemē un tās ganīšu Israēla kalnos un lejās un visos apdzīvotos zemes novados.
14 Es tās ganīšu labās ganībās, Israēla augstajos kalnos būs viņu ganāmās vietas. Tur tās atdusēsies jauko nokaļņu aplokos, un tur tām būs treknas ganības Israēla kalnos.
15 Es pats būšu savu avju gans, un Es pats tās saguldīšu“, saka Dievs tas Kungs.
16 „Nomaldījušās Es uzmeklēšu, noklīdušās Es salasīšu un atgādāšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu, taukās un stiprās Es pasargāšu, Es tās ganīšu, kā Man tas liksies pareizi.
17 Bet jūs, manas avis“, —tā saka Dievs tas Kungs—„uzklausiet Mani: Es turēšu tagad tiesu pašu avju starpā un uzstāšos arī pret auniem un āžiem.
18 Vai tā jums vēl par maz, ka jūs ganāties pašās labākās ganībās? Vai gribat arī savas atlikušās ganības kājām samīdīt? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai. Vai jūs gribat arī atlikušo ar savām kājām saduļķot?
19 Un tad manas avis lai ēd ganībās, ko jūs kājām samīdījuši, un lai dzer to ūdeni, ko jūs ar savām kājām saduļķojuši?
20 Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es šķirošu treknās un liesās avis un turēšu tiesu viņu starpā.
21 Tāpēc ka jūs vājās avis stumdāt ar sāniem un pleciem un badāt tās ar ragiem, kamēr tās esat izdzinuši laukā,
22 Tad Es nākšu savām avīm palīgā, lai tās nekļūst jums par laupījumu, un Es spriedīšu tiesu atsevišķu avju starpā.
23 Es tām iecelšu vienu vienīgu ganu, kas tās ganīs, savu kalpu Dāvidu, viņš tās ganīs un būs viņu gans.
24 Un Es, tas Kungs, būšu viņu Dievs, un mans kalps Dāvids būs valdnieks viņu vidū, Es, tas Kungs, esmu to tā noteicis.
25 Un Es slēgšu ar tām miera derību un izdzīšu ārā no zemes kaitīgos dzīvniekus, tā ka tās varēs pat tukšos klajumos droši dzīvot un mežos mierīgi dusēt.
26 Es tās svētīšu un piešķiršu svētību arī visai savai kalna zemei, Es došu lietu savā laikā: tas būs svētības lietus.
27 Koki laukā nesīs savus augļus, un zeme dos savas ražas, un tie droši dzīvos savā zemē un atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es sarauju viņu jūga sakas un atsvabinu tos no viņu kalpinātāju rokas.
28 Tad tie nebūs vairs pagāniem par laupījumu, meža zvēri tos neaprīs, tie dzīvos drošībā, un neviens tos netraucēs un nebiedēs.
29 Es tiem došu ražīgus un auglīgus stādus, tā ka tiem nebūs jācieš savā zemē bads un nebūs jādzird pagānu ļaunprātīgie nicinājumi.
30 Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, viņu Dievs, un esmu kopā ar viņiem un tie, Israēla nams, ir mana tauta“, tā saka Dievs tas Kungs.
31 „Jūs esat manas avis, manu ganību avis, jūs cilvēki, un Es esmu jūsu Dievs“, —tā saka Dievs tas Kungs.
