The Lord Punishes the Guilty
1 Lord God, you punish
the guilty.
Show what you are like
and punish them now.
2 You judge the earth.
Come and help us!
Pay back those proud people
for what they have done.
3 How long will the wicked
celebrate and be glad?
4 All of those cruel people
strut and boast,
5 and they crush and wound
your chosen nation, Lord.
6 They murder widows,
foreigners, and orphans.
7 Then they say,
“The Lord God of Jacob
doesn't see or know.”
8 Can't you fools see?
Won't you ever learn?
9 God gave us ears and eyes!
Can't he hear and see?
10 God instructs the nations
and gives knowledge to us all.
Won't he also correct us?
11 The Lord knows how useless
our plans really are.
12 Our Lord, you bless everyone
that you instruct and teach
by using your Law.
13 You give them rest
from their troubles,
until a pit can be dug
for the wicked.
14 You won't turn your back
on your chosen nation.
15 Justice and fairness
will go hand in hand,
and all who do right
will follow along.
16 Who will stand up for me
against those cruel people?
17 If you had not helped me, Lord,
I would soon have gone
to the land of silence.
18 When I felt my feet slipping,
you came with your love
and kept me steady.
19 And when I was burdened
with worries,
you comforted me
and made me feel secure.
20 But you are opposed
to dishonest lawmakers
21 who gang up to murder
innocent victims.
22 You, Lord God, are my fortress,
that mighty rock
where I am safe.
23 You will pay back my enemies,
and you will wipe them out
for the evil they did.
Lūgšana pret Dieva draudzes vajātājiem.
1 Dievs Kungs, Tu atriebējs Dievs, Tu atriebējs, parādies!
2 Celies Tu, pasaules tiesnesi, atmaksā lepnajiem viņu darbus!
3 Cik ilgi, Kungs, bezdievji, cik ilgi bezdievji priecāsies?
4 Cik ilgi viņi runās, pārgalvīgi lielīdamies, cik ilgi visi jaundaji daudzinās sevi?
5 Viņi samin, ak Kungs, Tavu tautu un apspiež Tavu mantojumu.
6 Viņi nokauj atraitnes un svešiniekus, viņi nogalina bāpus
7 Un saka: „Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.“
8 Lieciet to vērā, jūs bezprātīgie tautā un jūs nelgas; kad beidzot jūs paliksit gudri?
9 Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzird? Kas aci ir veidojis, vai tas neredz?
10 Kas tautas audzina un pamāca, vai tas lai nesoda, —Viņš, kas cilvēkiem māca atziņu?
11 Tas Kungs zina cilvēku domas, ka tās ir tikai dvēsma.
12 Svētīgs tas dlvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar savu bauslību pamād,
13 Lai viņš paciešas jaunajās dienās, kamēr bezdievim bedri bedīs,
14 Jo tas Kungs neatstums savu tautu un neatstās savu mantojumu,
15 Un pie taisnības atgriezīsies Viņa tiesa, un Viņam sekos visi sirdī skaidrie.
16 Kas mani aizstāv pret netaisniem? Kas stāv man klāt pret ļaundariem?
17 Ja tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad jau sen mana dvēsele dusētu klusēšanas zemē.
18 Katrreiz, kad es domāju: „Mana kāja slīdēs,“ tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani saturēja;
19 Kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli.
20 Vai Tev par sabiedroto būtu kjuvis ar nelaimi apdvēsts netaisna tiesneša krēsls, kas pazudina cilvēku, sagrozīdams likumu un tā taisnības vietā radīdams netaisnību?
21 Viņi vēršas visi kopā pret taisnā dzīvību un notiesā uz nāvi nenoziedzīgas asinis.
22 Bet tas Kungs man ir kļuvis par stipru pili, un mans Dievs par klinti, kur paglābties;
23 Viņš liks krist viņu bezdievībai atpakaļ uz viņiem pašiem, tiešām, tas Kungs, mūsu Dievs, viņus izdeldēs!
