King Sennacherib of Assyria Invades Judah
(2 Kings 18.13-37Isaiah 36.1-22)1 After King Hezekiah had faithfully obeyed the Lord's instructions by doing these things, King Sennacherib of Assyria invaded Judah. He attacked the fortified cities and thought he would capture every one of them.
2 As soon as Hezekiah learned that Sennacherib was planning to attack Jerusalem, 3-4 he and his officials worked out a plan to cut off the supply of water outside the city, so that the Assyrians would have no water when they came to attack. The officials got together a large work force that stopped up the springs and streams near Jerusalem.
5 Hezekiah's workers also repaired the broken sections of the city wall. Then they built defense towers and an outer wall to help protect the one already there. The landfill on the east side of David's City was also strengthened.
He gave orders to make a large supply of weapons and shields, 6 and he appointed army commanders over the troops. Then he gathered the troops together in the open area in front of the city gate and said to them:
7 Be brave and confident! There's no reason to be afraid of King Sennacherib and his powerful army. We are much more powerful, 8 because the Lord our God fights on our side. The Assyrians must rely on human power alone.
These words encouraged the army of Judah.
9 When Sennacherib and his troops were camped at the town of Lachish, he sent a message to Hezekiah and the people in Jerusalem. It said:
10 I am King Sennacherib of Assyria, and I have Jerusalem surrounded. Do you think you can survive my attack? 11 Hezekiah your king is telling you that the Lord your God will save you from me. But he is lying, and you'll die of hunger and thirst. 12 Didn't Hezekiah tear down all except one of the Lord's altars and places of worship? And didn't he tell you people of Jerusalem and Judah to worship at that one place?
13 You've heard what my ancestors and I have done to other nations. Were the gods of those nations able to defend their land against us? 14 None of those gods kept their people safe from the kings of Assyria. Do you really think your God can do any better? 15 Don't be fooled by Hezekiah! No god of any nation has ever been able to stand up to Assyria. Believe me, your God cannot keep you safe!
16 The Assyrian officials said terrible things about the Lord God and his servant Hezekiah. 17 Sennacherib's letter even made fun of the Lord. It said, “The gods of other nations could not save their people from Assyria's army, and neither will the God that Hezekiah worships.” 18 The officials said all these things in Hebrew, so that everyone listening from the city wall would understand and be terrified and surrender. 19 The officials talked about the Lord God as if he were nothing but an ordinary god or an idol that someone had made.
The Death of King Sennacherib
(2 Kings 19.14-192 35-37Isaiah 37.14-20Isaiah 37.36-38)20 Hezekiah and the prophet Isaiah son of Amoz begged the Lord for help, 21 and he sent an angel that killed every soldier and commander in the Assyrian camp.
Sennacherib returned to Assyria, completely disgraced. Then one day he went into the temple of his god where some of his sons killed him.
22 The Lord rescued Hezekiah and the people of Jerusalem from Sennacherib and also protected them from other enemies. 23 People brought offerings to Jerusalem for the Lord and expensive gifts for Hezekiah, and from that day on, every nation on earth respected Hezekiah.
Hezekiah Gets Sick and Almost Dies
(2 Kings 20.1-11Isaiah 38.1-8)24 About this same time, Hezekiah got sick and was almost dead. He prayed, and the Lord gave him a sign that he would recover. 25 But Hezekiah was so proud that he refused to thank the Lord for everything he had done for him. This made the Lord angry, and he punished Hezekiah and the people of Judah and Jerusalem. 26 Hezekiah and the people later felt sorry and asked the Lord to forgive them. So the Lord did not punish them as long as Hezekiah was king.
Hezekiah's Wealth
(2 Kings 20.12-19Isaiah 39.1-8)27 Hezekiah was very rich, and everyone respected him. He built special rooms to store the silver, the gold, the precious stones and spices, the shields, and the other valuable possessions. 28 Storehouses were also built for his supply of grain, wine, and olive oil; barns were built for his cattle, and pens were put up for his sheep. 29 God made Hezekiah extremely rich, so he bought even more sheep, goats, and cattle. And he built towns where he could keep all these animals.
30 It was Hezekiah who built a tunnel that carried the water from Gihon Spring into the city of Jerusalem. In fact, everything he did was successful! 31 Even when the leaders of Babylonia sent messengers to ask Hezekiah about the sign God had given him, God let Hezekiah give his own answer to test him and to see if he would remain faithful.
Hezekiah Dies
(2 Kings 20.202 21)32 Everything else Hezekiah did while he was king, including how faithful he was to the Lord, is included in the records kept by Isaiah the prophet. These are written in The History of the Kings of Judah and Israel. 33 When Hezekiah died, he was buried in the section of the royal tombs that was reserved for the most respected kings, and everyone in Judah and Jerusalem honored him. His son Manasseh then became king.
1 Pēc šiem notikumiem un šī uzticības apliecinājuma Asirijas ķēniņš Sanheribs cēlās un ielauzās Jūdā. Viņš apmetās telšu nometnēs ap visām stipri nocietinātām pilsētām, un viņš bija nospriedis tās atšķelt un pievienot sev.
2 Kad nu Hiskija redzēja, ka Sanheribs bija atnācis un taisījās uzbrukt Jeruzālemei,
3 Tad viņš apspriedās ar saviem augstākiem ierēdņiem un kara vadoņiem, un viņi atzina par lietderīgu aizbērt ūdens avotus, kuri atradās ārpus pilsētas, un tie viņam palīdzēja.
4 Viņi sapulcināja daudz ļaužu, kas aizbēra visus avotus un arī upi, kas tecēja caur zemes vidieni, jo viņi sprieda: „Kāpēc lai Asirijas ķēniņi, nākdami šurp, atrod daudz ūdens?“
5 Viņš ar drosmi stājās pie darba un uzcēla visu noplēsto mūri un paaugstināja nocietinājumu torņus. No ārpuses viņš uzcēla vēl otru mūri, un viņš nostiprināja un nocietināja Millu Dāvida pilsētā un lika darināt daudz ieroču un lielo vairogu.
6 Un viņš iecēla kara pulkiem drosmīgus kara vadoņus, sapulcināja viņus pie sevis klajumā aiz pilsētas vārtiem un viņiem piekodināja, sacīdams:
7 „Esiet drosmīgi un stipri! Nebīstieties un neesiet izbijušies nedz Asirijas ķēniņa, nedz visu to lielo kajra pulku priekšā, kas nāk līdz ar viņu! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa.
8 Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir tas Kungs, mūsu Dievs, kam nodoms ir mums palīdzēt un izcīnīt mūsu kafus!“ Un tauta paļāvās uz Jūdas ķēniņa Hiskijas vārdiem.
9 Un pēc šī notikuma Sanheribs, Asirijas ķēniņš, sūtīja dažus savus kalpus uz Jeruzālemi, kamēr viņš pats un viss viņa ķēniņa valsts karaspēks bija kopā ar viņu pie Lachišas, —pie Hiskijas, Jūdas ķēniņa un arī pie visiem Jūdas iedzīvotājiem, kup atradās Jeruzālemē, sacīdams:
10 „Tā saka Sanheribs, Asirijas ķēniņš: Uz ko jūs paļaujaties, būdami ielenkti Jeruzālemē?
11 Vai Hiskija nerīkojas ar jums vieglprātīgi, ļaudams jums mirt badā un slāpēs, sacīdams: Tas Kungs, mūsu Dievs, mūs izglābs no Asirijas ķēniņa rokas!
12 Vai šis nav tas pats Hiskija, kas jums atņēma augstieņu svētnīcas un jūsu altāpis un kas kā uz Jūdas, tā arī uz Jeruzālemes iedzīvotājiem ir runājis, sacīdams: Viena vienīga altāra priekšā jums būs mesties ar seju pie zemes un lūgties, un tikai uz tā jūs drīkstat upurēt kvēpināmos upurus?
13 Vai jūs nezināt, ko es un mani tēvi esam nodarījuši visām pasaules tautām? Vai visas pasaules tautu dievi ar visiem saviem spēkiem ir spējuši izglābt no manas rokas savas zemes?
14 Un kurš starp visiem dieviem visās tais tautās, kuras mani tēvi ir pametuši iznīcībai, ir bijis tāds, kas būtu spējis izglābt savu tautu no manas rokas? Kā tad jūsu Dievs iespēs jūs izglābt no manas rokas?
15 Tādēļ neļaujiet Hiskijam jūs piekrāpt un jūs tādā veidā maldināt, —neticiet viņam! Ja jau nevienas citas tautas un valsts dievs nav varējis izglābt savu tautu no manas rokas un no manu tēvu rokas, tad jūsu Dievs jau ne tik jūs neizglābs no manas rokas!“
16 Un viņa sūtņi vēl vairāk runāja pret Dievu, to Kungu, un pret Viņa kalpu Hiskiju.
17 Viņš rakstīja ari vēstuli ar nolūku, lai nopeltu un nonicinātu to Kungu, Israēla Dievu, sacīdams: „Tāpat kā pasaules tautu dievi nav spējuši izglābt savas tautas no manas rokas, tā ari Hiskijas Dievs neizglābs savu tautu no manas rokas!“
18 Un viņi sauca stiprā balsī jūdiski, izaicinādami Jeruzālemes tautu, kas bija uz mūra, lai to izbiedētu un iztrūcinātu, nolūkā, lai varētu tā ātrāk ieņemt pilsētu.
19 Un viņi nonicināja Jeruzālemes Dievu tāpat, kā viņi bija nonicinājuši pasaules tautu dievus, kas ir tikai cilvēku roku darbs.
20 Bet ir ķēniņš Hiskija, ir pravietis Jesaja, Amoca dēls, lūdza Dievu sakarā ar šo notikumu un vērsa pret debesīm savus saucienus pēc palīdzības.
21 Un tas Kungs sūtīja eņģeli, kas nomaitāja visus varonīgos kajavīrus ir vadoņus, ir kaj-a pulku virsniekus Asirijas ķēniņa nometnē, tā ka tas ar kaunu pagrieza savu vaigu uz savu paša zemi; un kad viņš iegāja sava dieva namā, tad tie, kup bija cēlušies no viņa klēpja, tie paši viņam lika mirt, uzbrūkot viņam ar zobenu.
22 Tā tas Kungs izglāba Hiskiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Sanheriba, Asirijas ķēniņa, rokas un ik no viena ienaidnieka rokas, un sagādāja mieru no visām pusēm.
23 Un daudzi atnesa dāvanu upurus tam Kungam uz Jeruzālemi un dārgas vērtslietas Jūdas ķēniņam Hiskijam, tā ka viņš pēc visa tā bija paaugstināts visu tautu priekšā.
24 Un šinī laikā Hiskija saslima uz miršanu, un viņš lūdza to Kungu, un tas Kungs viņu uzklausīja un sūtīja viņam brīnumainu parādību.
25 Bet Hiskija nemācēja pateikties par to, kas viņam bija labi darīts, jo viņa sirdsprāts kļuva augstprātīgs; tādēļ arī nāca bargas dusmas ir pār viņu, ir pār Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
26 Bet vēl Hiskija pazemojās savā garā, —viņš un visi Jeruzālemes iedzī-votāji, un tāpēc pār viņiem nenāca tā Kunga bardzība, kamēr Hiskija dzīvoja.
27 Un Hiskijam bija ļoti daudz bagātības un varas, un viņš sev cēla noliktavas sudrabam, zeltam un dārgakmeņiem, dārgām kvēpināmām zālēm un tāpat lieliem vairogiem un it visiem vērtīgiem priekšmetiem,
28 Arī noliktavas lauku augļiem, labībai, vīnam un arī eļļai, tāpat kūtis visādiem lopiem un laidarus ganāmiem pulkiem.
29 Viņš sev arī uzcēla pilsētas, un sīklopu un liellopu ganāmpulku viņam bija milzums, jo Dievs bija viņam piešķīris sevišķi lielu bagātību.
30 Un šis pats Hiskija aizbēra Gihonas augšējo ūdens izteku un to iztaisnoja, novadot lejā pret rietumiem uz Dāvida pilsētu; un Hiskija bija visos savos pasākumos veiksmīgs.
31 Bet savukārt, zīmējoties uz Bābeles valdnieku sūtņiem, kas bija atsūtīti pie viņa, lai izjautātu par to brīnumaino parādību, kas tad zemē bija notikusi, Dievs viņu atstāja vienu, lai viņu pārbaudītu ar nolūku izzināt, kas bija viņa sirdsprātā.
32 Bet kas vēl stāstāms par Hiskijas dievbijību un žēlastības pierādījumiem viņam, —redzi, tas viss ir rakstīts pravieša Jesajas, Amoca dēla, pravietiskos paredzējumos un Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatās.
33 Un Hiskija apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja Dāvida pēcnācēju kapu kalnā, un visa Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji pavadīja viņu godam. Un viņa dēls Manase kļuva ķēniņš viņa vietā.
