The Lord Will Punish Jerusalem
1 The Lord said:
2 Ezekiel, son of man, condemn the places in Jerusalem where people worship. Warn everyone in Israel 3 that I am about to punish them. I will pull out my sword and have it ready to kill everyone, whether good or evil. 4 From south to north, people will die, 5 knowing that my sword will never be put away.
6 Ezekiel, groan in sorrow and despair so that everyone can hear you. 7 When they ask why you are groaning, tell them you have terrifying news that will make them faint and tremble in fear and lose all courage. These things will happen soon. I, the Lord God, make this promise!
A Sword Is Ready To Attack Israel
8 The Lord said:
9-10 Ezekiel, son of man, tell the people of Jerusalem:
I have sharpened my sword
to slaughter you;
it is shiny and will flash
like lightning!
Don't celebrate—
punishment is coming,
because everyone has ignored
my warnings.
11 My sword has been polished;
it's sharp and ready to kill.
12 Groan in sorrow, Ezekiel;
the sword is drawn against
my people and their leaders.
They will die!
So give up all hope.
13 I am testing my people,
and they can do nothing
to stop me.
I, the Lord, have spoken.
14 Ezekiel, warn my people,
then celebrate my victory
by clapping your hands.
My vicious sword will attack
again and again,
killing my people
with every stroke.
15 They will lose all courage
and stumble with fear.
My slaughtering sword
is waiting at every gate,
flashing and ready to kill.
16 It will slash right and left,
wherever the blade is pointed.
17 Then I will stop being angry,
and I will clap my hands
in victory.
I, the Lord, have spoken.
The King of Babylonia and His Sword
18 The Lord said:
19 Ezekiel, son of man, mark two roads for the king of Babylonia to follow when he comes with his sword. The roads will begin at the same place, but be sure to put up a signpost where the two roads separate and go in different directions. 20 Clearly mark where the two roads lead. One goes to Rabbah, the capital of Ammon, and the other goes to Jerusalem, the fortified capital of Judah. 21 When the Babylonian king stands at that signpost, he will decide which way to go by shaking his arrows, by asking his idols, and by carefully looking at the liver of a sacrificed animal. 22 His right hand will pull out the arrow marked “Jerusalem.” Then he will immediately give the signal to shout the battle cry, to build dirt ramps up to the top of the city walls, to break down its walls and gates with large wooden poles, and to kill the people. 23 Everyone in Jerusalem had promised to be loyal to Babylonia, and so none of them will believe that this could happen to them. But Babylonia's king will remind them of their sinful ways and warn them of their coming captivity.
24 Ezekiel, tell the people of Jerusalem and their ruler that I, the Lord God, am saying:
Everything you do is wicked and shows how sinful you are. You are guilty and will be taken away as prisoners.
25 And now, you evil and wicked ruler of Israel, your day of final punishment is almost here. 26 I, the Lord God, command you to take off your royal turban and your crown, because everything will be different. Those who had no power will be put in charge, and those who now rule will become nobodies. 27 I will leave Jerusalem in complete ruins like no one has ever seen until my chosen one comes to punish this city.
Judgment against Ammon
28 The Lord God said:
Ezekiel, son of man, the Ammonites have insulted Israel, so condemn them and tell them I am saying:
A sword is drawn,
ready to slaughter;
it is polished and prepared
to kill as fast as lightning.
29 You wicked Ammonites see false visions and believe untrue messages. But your day of punishment is coming soon, and my sword will slaughter you!
30 Your days to punish others are over, so put your swords away. You will be punished in the land of your birth. 31 My furious anger will scorch you like fire, and I will hand you over to cruel men who are experts in killing. 32 You will be burned and will die in your own land. Then you will be forgotten forever. I, the Lord, have spoken.
1 Un atkal pār mani nāca tā Kunga vārds un man sacīja:
2 „Cilvēka bērns, virzi savus skatus uz dienvidiem, nostājies pret pusdienas pusi un sludini pret to mežu, kas dienvidu klajumā,
3 Un saki mežam dienvidos: Klausies tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs tas Kungs: Es iededzināšu uguni tevī, un tā aprīs visus tavus zaļos un visus sausos kokus, lokanās liesmu mēles neapdzisīs, un visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem būs jāsadeg.
4 Tad visa miesa atzīs, ka Es, tas Kungs, iededzināju uguni, kas deg un nav nodzēšama.“
5 Un es atbildēju: „Ak Kungs, Kungs! Tie saka par mani: Vai šis vienumēr neteic mums mīklainas runas?“
6 Un mani skāra atkal tā Kunga vārds, kas man sacīja:
7 „Cilvēka bērns, griez savu vaigu pret Jeruzālemi, vērsies savā runā pret tās svētajām vietām un sludini ļaunu par Israēla zemi.
8 Un saki Israēla zemei: Tā saka Dievs tas Kungs: Redzi, Es celšos pret tevi, Es izvilkšu savu zobenu no makstīm un izdeldēšu tavā vidū kā taisnus, tā bezdievjus.
9 Tāpēc ka Es gribu iznīcināt tevī taisnos un netaisnos, mans zobens nāks ārā no savām makstīm un vērsīsies pret visiem cilvēkiem no dienvidiem līdz ziemeļiem.
10 Tad visa pasaule atzīs, ka Es, tas Kungs, izvilku savu zobenu no makstīm un ka tas tur vairs neatgriezīsies atpakaļ.“
11 Bet tu, cilvēka bērns, vaidi, vaidi ar ciešanās savilktiem gurniem un rūgtās sāpēs, vaidi viņu acu priekšā!
12 Kad tie tad tev jautās, kādēļ tu vaidi, tad atbildi tiem: Kādas šausmu vēsts dēļ! Kad tā nāks, tad visiem sirds izmisīs, dūša sašļuks, rokas nolaidīsies, cerība zudīs, bet ceļi ļodzīsies un valstī-sies, saspriegdamies un saplakdami kā ūdeņi. Tiešām, tā nāks un īstenosies,“ saka Dievs tas Kungs.
13 Tad atkal garā man atskanēja tā Kunga vārds, kas man sacīja:
14 „Cilvēka bērns, pasludini tiem sekojošo: Tā saka tas Kungs: Zobens, jā zobens ir trīts un asināts,
15 Tas ir asināts asins izliešanai, trīts un spodrināts, lai spīdētu un mirdzētu. Jeb vai mums par to priecāties? Manam dēlam nolemtā rīkste nonicina visuskokus.
16 Viņš zobenu nodevis noslaucīšanai, lai to sataisītu lietošanai. Zobens ir asināts un tīrīts, lai to dotu slepkavotājam rokā!
17 Kliedz un vaimanā, cilvēka bērns, jo šis zobens vēršas pret manu tautu, pret visiem Israēla valdniekiem, tie ir visi nodoti zobena varā kopā ar manu tautu. Tādēļ sit sev pa saviem gurniem.
18 Tas taču ir pārbaudīts. Bet kā? Un ja rīkste pati nonicina pēršanu, ko tad? Tas nenotiks!“ —saka Dievs tas Kungs. —
19 „Bet tu, cilvēka bērns, sludini nākotni un sasit rokas, jo zobens nāks pār tiem divkārt, ja pat trīskārt. Tas ir ļaužu galināšanas zobens, milzīgs ļaužu galināšanas ierocis, tas tos ielenks no visām pusēm,
20 Lai viņu sirdis izsamist, lai daudzi krīt beigti pie ieejām visos savos vārtos. Es lieku mirdzēt zobenam! Šausmas! Spiguļošanai tas darināts, trīts un asināts kaušanai.
21 Radi šausmas ļaudīs, cērt pa labi un pa kreisi, arī taisni, kurp vien virzīts tieši tavs zobena asmenis.
22 Arī Es sasitīšu savas rokas un ļaušu savām dusmām brīvu vaļu, Es, tas Kungs, to sacīju.“
23 Tad mans gars atkal uztvēra tā Kunga vārdu, un tas man sacīja:
24 „Cilvēka bērns, attēlo un uzzīmē sev garā divus ceļus, pa kuriem jānāk Bābeles ķēniņa zobenam. Tiem abiem jāiziet no vienas zemes. Tad uzliec ceļa sākumā ceļa rādītāju kā uz vienu, tā ari uz otru pilsētu,
25 Lai zobens varētu nonākt tiklab Amona bērnu pilsētā Rabatā, kā ari pāri Jūdai stiprajā Jeruzālemes pilsētā tieši tās vidū.
26 Jo Bābeles ķēniņš stāv ceļa jūtls abu ceļu sākumā, kur tie šķiras, gaidīdams atklāsmes parādību ar tiešu norādijumu: viņš kaisa bultas, izjautādams likteni, viņš izvaicā savus mājas dievus un zīlē pēc upura dzīvnieka aknām.
27 Mesli krīt no viņa pa labo roku, rādīdami uz Jeruzālemi, un viņam tagad tikai jāatver mute kara uzsaukumam, lai pēc tam liktu atskanēt skaļam kaujas saucienam, lai tiktu virzīti graujamie āži pret pilsētas vārtiem, celti uzbērumi un sastatīti aplenkuma torņi.
28 Diemžēl viņu acīs tas šķiet maldīgs pravietojums, jo viņi no savas puses bija devuši vissvinīgākos zvērestus. Bet Dievs tiem atgādina viņu noziegumu, lai viņus saņemtu gūstā.
29 Tādēļ Dievs tas Kungs saka ta: Tāpēc ka jūs atgādinājāt Man savus noziegumus, atklādami savuspārkāpumus, tā ka jūsu grēki ir skaidri saskatāmi visos jūsu darbos un jūs paši to apliecināt, tad ari jums šo grēku dēļ bus kļūt satvertiem ar stingru roku.
30 Bet tu, noziedzīgais bezdievi, Israēla valdniek, kura diena pienākusi laika, kad tavs noziegums ir galā un tev galīgi tiek atmaksats, tik tiešām—
31 Tā saka Dievs tas Kungs: Nost ķēnišķīgo galvas rotu, nost vainagu! Tas nepaliks tā, kā tas tagad ir! Zemajam jātop paaugstinātam un augstajam pazemotam.
32 Visu, visu Es pārvērtīšu drupās, drupās, drupās! Lāsts viņam! Lai tomēr paliek, kā bija, kamēr nāks tas, kam uz to ir tiesība, tam Es to nodošu.
33 Bet tu, cilvēka bērns, pasludini sekojošo pravietojumu. Tā saka Dievs tas Kungs par Amona bērniem un viņu nicinājumu runām: Saki tiem: Zobens, zobens ir izvilkts kaušanai, spodrināts mirdzumam, lai spiguļotu un lai to liktu nolādētiem bezdievjiem pie kakla, kuru diena pienākusi laikā, kad viņu nozie-gums galīgi tiek atmaksāts.
34 Bet tevi maldināja ar aplamām parādībām un tev sludināja par nākotni melus.
35 Bāz zobenu makstī! Tai vietā, kur tu radīts, tai zemē, no kurienes tu nācis, tur Es tevi tiesāšu,
36 Un Es izliešu pār tevi savas dusmas un iededzināšu savas bardzības uguni pret tevi un tevi nodošu nežēlīgu cilvēku rokās, kas cenšas sagādāt tev postu un iznīcību.
37 Uguns tevi apris, tavas asinis izplūdīs tava paša zemē, un tevi vairs nepieminēs, jo Es, tas Kungs, to tā esmu noteicis.“
