A Message of Hope
The Lord said:
1 You leaders of my people are like shepherds that kill and scatter the sheep. 2 You were supposed to take care of my people, but instead you chased them away. So now I'll punish you severely and make you pay for your crimes!
3 I will bring the rest of my people home from the lands where I have scattered them, and they will grow into a mighty nation. 4 I promise to choose leaders who will care for them like real shepherds. All of my people will be there, and they will never again be frightened.
5 Someday I will appoint
an honest king
from the family of David,
a king who will be wise
and rule with justice.
6 As long as he is king,
Israel will have peace,
and Judah will be safe.
The name of this king will be
“The Lord Gives Justice.”
7 A time will come when you will again worship me. But you will no longer call me the Living God who rescued Israel from Egypt. 8 Instead, you will call me the Living God who rescued you from the land in the north and from all the other countries where I had forced you to go. And you will once again live in your own land.
Jeremiah Thinks about Unfaithful Prophets
9 When I think of the prophets,
I am shocked, and I tremble
like someone drunk,
because of the Lord
and his sacred words.
10 Those unfaithful prophets
misuse their power
all over the country.
So God turned the pasturelands
into scorching deserts.
The Lord Will Punish Unfaithful Prophets
11 The Lord told me to say:
You prophets and priests
think so little of me, the Lord,
that you even sin
in my own temple!
12 Now I will punish you
with disaster,
and you will slip and fall
in the darkness.
I, the Lord, have spoken.
13 The prophets in Samaria
were repulsive to me,
because they preached
in the name of Baal
and led my people astray.
14 And you prophets in Jerusalem
are even worse.
You're unfaithful in marriage
and never tell the truth.
You even lead others to sin
instead of helping them
turn back to me.
You and the people of Jerusalem
are evil like Sodom
and Gomorrah.
15 You prophets in Jerusalem
have spread evil everywhere.
That's why I, the Lord, promise
to give you bitter poison
to eat and drink.
The Lord Gives a Warning
The Lord said:
16 Don't listen to the lies
of these false prophets,
you people of Judah!
The message they preach
is something they imagined;
it did not come from me,
the Lord All-Powerful.
17 These prophets go to people
who refuse to respect me
and who are stubborn
and do whatever they please.
The prophets tell them,
“The Lord has promised
everything will be fine.”
18 But I, the Lord, tell you
that these prophets
have never attended a meeting
of my council in heaven
or heard me speak.
19 They are evil! So in my anger
I will strike them
like a violent storm.
20 I won't calm down,
until I have finished
what I have decided to do.
Someday you will understand
exactly what I mean.
21 I did not send these prophets
or speak to them,
but they ran to find you
and to preach their message.
22 If they had been in a meeting
of my council in heaven,
they would have told
you people of Judah
to give up your sins
and come back to me.
23 I am everywhere—
both near and far,
24 in heaven and on earth.
There are no secret places
where you can hide from me.
25 These unfaithful prophets claim that I have given them a dream or a vision, and then they tell lies in my name. 26 But everything they say comes from their own twisted minds. How long can this go on? 27 They tell each other their dreams and try to get my people to reject me, just as their ancestors left me and worshiped Baal. 28 Their dreams and my truth are as different as straw and wheat. But when prophets speak for me, they must say only what I have told them. 29 My words are a powerful fire; they are a hammer that shatters rocks.
30-32 These unfaithful prophets claim I give them their dreams, but it isn't true. I didn't choose them to be my prophets, and yet they babble on and on, speaking in my name, while stealing words from each other. And when my people hear these liars, they are led astray instead of being helped. So I warn you that I am now the enemy of these prophets. I, the Lord, have spoken.
News and Nuisance
The Lord said to me:
33 Jeremiah, when a prophet or a priest or anyone else comes to you and asks, “Does the Lord have news for us?” tell them, “You people are a nuisance to the Lord, and he will get rid of you.”
34 If any of you say, “Here is news from the Lord,” I will punish you and your families, even if you are a prophet or a priest. 35 Instead, you must ask your friends and relatives, “What answer did the Lord give?” or “What has the Lord said?” 36 It seems that you each have your own news! So if you say, “Here is news from the Lord,” you are twisting my words into a lie. Remember that I am your God, the Lord All-Powerful.
37 If you go to a prophet, it's all right to ask, “What answer did the Lord give to my question?” or “What has the Lord said?” 38 But if you disobey me and say, “Here is news from the Lord,” 39 I will pick you up and throw you far away. And I will abandon this city of Jerusalem that I gave to your ancestors. 40 You will never be free from your shame and disgrace.
1 „Bēdas tiem ganiem, kas manas ganības avis ļauj nomaitāt un tām izklīst!“ —saka tas Kungs.
2 Tādēļ tas Kungs, Israēla Dievs, tā noteicis par ganiem, kas gana manu tautu: „Jūs esat tie, kas izklīdinājāt manas avis, tās izdzenājāt un nerūpējāties par tām; tādēļ Es jūs saukšu pie atbildības jūsu kopējās ļaunās rīcības dēļ!“ —saka tas Kungs.
3 „Bet Es pulcināšu savas atlikušās avis no visām zemēm, kurās Es tās biju izkaisījis, un tās atvedīšu atpakaļ uz viņu ganībām, un tās būs auglīgas un vairosies.
4 Tad Es iecelšu pār tām ganus, kas tās ganīs, ka tām nav ilgāk jābīstas un jāuztraucas un ka neviena nepazūd!“ —tā saka tas Kungs.
5 „Redzi, nāks dienas“, —tā saka tas Kungs, —„kad Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi, kas valdīs kā ķēniņš, valdīs ar gudrību un uzturēs tiesu un taisnību valstī!
6 Viņa laikā izglābs Jūdu, un Israēls dzīvos drošībā. Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs mūsu taisnība.
7 Tādēļ redzi, nāks dienas“, —saka tas Kungs, —„tad nesacīs vairs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas izveda Israēla bērnus no Ēģiptes zemes!
8 Bet sacīs: Tik tiešām, ka tas Kungs dzīvo, kas pārveda Israēla nama dzimumu no ziemeļu zemes un visām zemēm, kur Es tos biju izkaisījis, atpakaļ mājās, lai tie atkal dzīvo savā zemē!“
9 Par praviešiem: Mana sirds ir manī salauzta, visi mani locekļi dreb, es esmu kā piedzēries, kā tāds, ko vīns pārvarējis tā Kunga un Viņa svēto vārdu priekšā!
10 Ak, zeme ir laulības pārkāpēju pilna! Visa zeme cieš galīgi nomākta bēdās zem lāsta smaguma. Ganību ielejas ir izkaltušas, jo zemes ļaužu dzīve un visi viņu centieni ir ļauni un viņu rīcības veids ir negodība.
11 „Tiešām, tiklab pravieši kā priesteri ir zemiski; pat savā namā Es sastapu viņu ļaunprātību!“ —tā saka tas Kungs.
12 „Tādēļ viņu gaita būs pa slidenu ceļu tumsā: tie atsitīsies pret kaut ko un kritīs, jo Es viņiem uzsūtīšu nelaimi; Es gribu viņiem likt pārdzīvot īstas piemeklēšanas gadu!“ —saka tas Kungs.
13 „Jau Samarijas praviešos Es novēroju nelietību: tie sludināja nākotni Baāla vārdā un maldināja manu Israēla tautu.
14 Bet Jeruzālemes praviešos Es ieraudzīju tiešām ko šausmīgu: laulības pārkāpšanu un dzīvi vienos melos, un tie pabalsta ļaundarus viņu rīcībā, lai neviens neatgriežas no sava ļaunuma. Tie visi man ir kā Sodoma un tās iedzīvotāji kā Gomoras ļaudis!“
15 Tādēļ tas Kungs Cebaots saka par šiem praviešiem: „Es tos paēdināšu ar vērmelēm un dzirdināšu ar indīgu dzērienu, jo no Jeruzālemes praviešiem izlaidība un nelietība ir izplatījusies pa visu zemi!“ —
16 Tā saka tas Kungs Cebaots: „Neklausait pravieša vārdus, ko tie jums sludina par nākotni! Tie jūs tikai maldina, tie sludina pašu izdomātas parādības un ne tā Kunga uzdevumā.
17 Viņi saka allaž tiem, kas Mani ienīst: Tas Kungs ir sacījis, ka jums labi klāsies! Un tiem, kas savas sirds nepielaidībā un nepakļāvībā staigā, viņi saka: „Jūs nekāda nelaime neskars!
18 Bet kas tad ir bijis tā Kunga padomē, ka viņš Viņu būtu redzējis, Viņa vārdu dzirdējis? Kas ir Viņa vārdu uztvēris un tiešām dzirdējis?“
19 Redzi, saceļas tā Kunga vētra, sāk plosīties Viņa bardzība, un virpuļojošs viesulis gāžas uz bezdievju galvām!
20 Nemitēsies tā Kunga gailošās dusmas, iekāms Viņš nebūs tām licis izpausties visā pilnībā un nebūs pie-pildījis savas sirds domas: visu dienu galā jūs to izpratīsit jo skaidri!
21 Šos praviešus Es neesmu sūtījis, un tomēr viņiem lieta steidzīga; Es neesmu viņiem uzlicis nekādus pienākumus, un tomēr tie sludina!
22 Ja tie būtu stāvējuši manu padomu lokā, tad tie būtu sludinājuši manai tautai manus vārdus un to atgriezuši no tās ļaunajiem ceļiem un tās ļaunajiem darbiem!“
23 „Vai tad Es esmu tāds Dievs, kas redz tikai tuvumā“, —saka tas Kungs, —„vai ne arī tālumā?
24 Vai var kur kas paslēpties kādā slepenā vietā, ka Es to neredzētu?“ —saka tas Kungs. „Vai ne Es tas esmu, kas piepilda debesis un zemi?“ —saka tas Kungs.
25 „Es it labi dzirdēju, ko saka pravieši, kas manā vārdā sludina melus, tie saka: Es redzēju sapni, es redzēju sapni!
26 Cik ilgi lai tas vēl tā turpinās? Vai šiem viltus praviešiem, kas sludina nākotnē pašizdomātus melus, ir prātā, —
27 Jā, vai viņiem varbūt tieši ir nolūks ar saviem sapņiem, ko tie cits citam stāsta, manu vārdu manā tautā tāpat nogremdēt aizmirstībā, kā viņu tēvi paguva aizmirst manu vārdu aiz Baāla vārda?
28 Pravietis, kam patiesi bija sapnis, lai to kā sapni tieši arī pastāsta, un kam atklājies mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?“ —tā saka tas Kungs.
29 „Vai mans vārds nav kā uguns?“ —saka tas Kungs, —„un kā veseris, kas sagrauj klintis?
30 Tādēļ, redzi, Es celšos“, —saka tas Kungs, —„pret tiem praviešiem, kas manus vārdus nozog cits citam!
31 Jā, redzi, Es celšos pret tiem praviešiem“, —saka tas Kungs, —„kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut ari sludinot tā Kunga vārdu!
32 Redzi, Es celšos pret tiem praviešiem, kas sludina melu sapņus“, —tā saka tas Kungs, —„tos atstāsta un maldina manu tautu ar saviem meliem un savu māžošanos. Es tos neesmu sūtījis un neesmu tiem nekā pavēlējis, tie neatnes šai tautai nekā laba!“ —tā saka tas Kungs.
33 „Bet ja ši tauta vai kāds pravietis vai priesteris tev jautātu: Kas ir tā Kunga smagā nasta? —tad paskaidro viņiem: Jūs esat tā smagā nasta, un Es nometīšu jūs! —tā saka tas Kungs.
34 Bet ja kāds pravietis vai priesteris vai kāds no tautas vēl runās par tā Kunga nastu, tad Es piemeklēšu to un ari viņa namu!
35 Jums vairāk jārunā savā starpā ikvienam ar savu tuvāku tin ar savu brāli par to, ko tas Kungs atbildēja un ko Viņš ir teicis!
36 Bet sakopojumu „tā Kunga nasta“ —jums nebūs vairs lietot, jo citādi ikvienam šis viņa izteiciens kļūs par nastu! Jo jūs ar to sagrozīsit dzīvā Dieva, tā Kunga Cebaota, mūsu Dieva, vārdus.
37 Pravietim turpretī jautājiet: Ko tev tas Kungs atbildēja? —vai: Ko Viņš tev sarija?
38 Bet kad jūs lietojat izteicienu: Tā Kunga nasta, tad tas Kungs ir sarijis šādi: —Tādēļ ka jūs lietojat šos vārdus—tā Kunga nasta, —kaut gan Es jums tos aizliedzu lietot, —
39 Tad nu ziniet: Es jūs pacelšu kā nastu un aizmetīšu jūs no Sevis projām kopā ar to pilsētu, ko Es devu jūsu tēviem, tālu projām no sava vaiga.
40 Un jums likšu dzīvot mūžīgā kaunā un mūžīgā negodā, ko neviens nekad neaizmirsīs!“
